Akadēmiskais centrs
Augusts Saulietis (1869-1933) ir latviešu rakstnieks un pedagogs, prozaiķis, dzejnieks, dramaturgs, esejists. Viņa nozīmīgākie darbi top 19. gs. nogalē un 20. gs. sākumā, un līdz padomju okupācijai viņš pieder pie visvairāk izdotajiem, lasītākajiem un literatūras vēstures apcerējumos un skolu programmās neiztrūkstoši klātesošiem autoriem. Saulieša patriarhālais un kristīgās vērtībās balstītais pasaules uzskats bija šķērslis viņa literārā mantojuma drošākai ierakstīšanai padomju gadu un līdz ar šo pārrāvumu arī laikmetīgākā mūsdienu latviešu literatūrzinātnē.
Konferences mērķis bija – atjaunot Augusta Saulieša lasīšanas un pārdomāšanas tradīciju, atklājot viņa dzīves un domāšanas pieredzes un literārā mantojuma savdabību, unikalitāti un nozīmi mūsdienu skatījumā.
Konferences atklāšanā tās dalībniekus un viesus uzrunāja LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne profesore Ilze Rūmniece un Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, bet noslēgumā daļā ar savu klātbūtni un uzrunu pagodināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, akcentējot novadu literatūras, kultūras un vietējā cilvēkkapitāla nozīmi kopnacinālās kultūridentitātes veidošanā un stiprināšanā.
Konferencē piedalījās LU Humanitāro zinātņu fakultātes (bij. Filoloģijas fakultātes) mācībspēki, absolventi un studenti, kā arī Cesvaines un Madonas novadpētnieki, nolasot referātus par šādām tēmām: Ausma Cimdiņa “Individuālās morāles arheoloģija Augusta Saulieša darbos”; Sigita Kušnere “Divdesmitā gadsimta sākuma latvieša tēls Augusta Saulieša stāstos”; Viesturs Vecgrāvis “Patriarhāli kristīgo vērtību krīzes drāma Augusta Saulieša darbos”; Dace Lūse “Augusta Saulieša politiskā satīra: Revolūcija Prātaiņos”; Ella Buceniece “Konservatīvā apziņa modernisma ideju kontekstā un mūsdienas: Augusts Saulietis”; Kaspars Zalāns “Maskulinitātes koncepts teksta analīzē un interpretācijā”; Sandra Ratniece “Hipotētiska Augusta Saulieša daiļrades laboratorija „Zalkša” un literārā jūgendstila kontekstā”; Elīna Skujiņa “Augusta Saulieša darbu recepcija trimdā pēc Otrā pasaules kara: izdevumi, izdevēji, lasītāji”; Sanita Dāboliņa “Augusts Saulietis un Cesvaine: dzīve, darbi un piemiņa”; Dace Zvirgzdiņa “Augusta Saulieša darbības atspoguļojums Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiālos”; Gaida Jablovska “Augusta Saulieša kolekcija Rakstniecības un mūzikas muzejā Rīgā.”
Būtisku pienesumu pasākuma norisē sniedza konferences dienā LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu fakultātes bibliotēkā Visvalža ielā 4a atklātā izstāde “Augusts Saulietis un viņa literārais mantojums”, kuratores Ilze Alekšūne un Gunta Jaunmuktāne.
Konference tika rīkota LU 77. starptautiskās zinātniskās konferences Humanitāro zinātņu sekcijas ietvarā sadarbībā ar Cesvaines novada domi, tās projekta autore un vadītāja profesore Ausma Cimdiņa.
