Akadēmiskais centrsStudējot LU Humanitāro zinātņu fakultātē, paveras plašas iespējas veidot savu karjeru un gūt panākumus visdažādākajās jomās:
- Tulkošanā
Fakultātē var apgūt vairāk nekā 20 dažādu valodu. Fakultātes absolventu vidū ir daudz tulku un tulkotāju, tostarp daiļliteratūras tulkotāju (piemēram, no jaunās paaudzes – klasiskā filoloģe Laura Romanovska, franču filoloģe Laura Dreiže, vācu filoloģe Signe Viška un daudzi citi). Tulkošanas prasmes tiek izkoptas studiju laikā. Par ikgadēju tradīciju kļuvusi pētnieku un studentu konference “Aktuāli jautājumi tulkojumzinātnē. Dažkārt studiju prakse vainagojas ar darba piedāvājumu. HZF studenti ar panākumiem piedalās arī starptautiskā valodu uzņēmuma “Skrivanek Baltic” un lielāko Latvijas augstskolu organizētajā konkursā “Labākais jaunais tulkotājs”. 2022. gada konkursa uzvarētāja ir profesionālās maģistra studiju programmas “Rakstiskā tulkošana” studente Marianna Zvaigzne.
- Rediģēšanā un dažādu tekstu veidošanā
Rediģēšanas, tekstu veidošanas prasmes tiek apgūtas visās fakultātes studiju programmās. Mūsu studenti gūst izpratni par valodas daudznozīmību, tostarp, kā mērķtiecīgi nodot savu vēstījumu, izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus. Tieši šī prasme mūsu absolventiem ļauj veiksmīgi darboties arī mūsdienās pieprasītajā satura mārketinga speciālista amatā. Piemēram, angļu filoloģe un satura mārketinga eksperte Kate Kaulakalna kopā ar kolēģi – arī HZF absolventu – Kristiānu Līci izveidojuši digitālā mārketinga uzņēmumu “Digital Drive”. Lasi Kates karjeras ceļa stāstu.
Gandrīz katrā redakcijā Latvijā (vai tā būtu izdevniecība, periodisko izdevumu, televīzijas vai radio redakcija) var sastapt mūsu fakultāti absolvējušos filologus. Par redaktora darbu lasi sarunu latviešu filoloģi Sigitu Kušneri. Sigita ir ne tikai mūsu absolvente, redaktore ar 20 gadu pieredzi, bet arī HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas lektore.
- Radošajā rakstniecībā un kritikā
Starp mūsu fakultātes absolventiem ir daudz radošu personību – rakstnieku, dzejnieku, literātu (piemēram, Inga Žolude, Ērika Bērziņa, Krista Anna Belševica u.c.), arī literatūras un teātra kritiķu. Radošums tiek izkopts gan radošās rakstniecības studiju kursos, gan praktiskajos tekstu analīzes un literatūrkritikas/ teātra kritikas semināros. Par fakultātes labu tradīciju kļuvuši Studentu pašpārvaldes organizētie Akustiskie dzejas un prozas lasījumi.
- Valodu mācīšanā valodu apguves centros
Visās fakultātes programmās ir valodu apguves un mācīšanas metodikas studiju kursi, kas ļauj studentiem apgūt jaunākās metodes un tehnoloģijas valodu mācīšanā un palīdz absolventiem sekmīgi strādāt kā valodu pasniedzējiem valodu apguves centros un citviet vai izveidot un vadīt savu valodu centru. Piemēram, Angļu filoloģijas BSP absolvente Irina Špakova ir valodu centra “Global Studio” dibinātāja un direktore, bet Angļu filoloģijas BSP un MSP absolvente Darja Voitjuka ir Eiropas Tālmācības vidusskolas direktora vietniece.
- Valodu tehnoloģiju un terminoloģijas izstrādes jomā
Mūsu absolventi veido valodu korpusus, izstrādā latviešu valodas resursus un valodas apstrādes rīkus, piemēram, valodu tehnoloģiju uzņēmumā “Tilde”, LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā. Šim darbam palīdz labāk sagatavoties datorlingvistikas, korpuslingvistikas, teksta datoranalīzes un datu vizualizācijas u.c. kursi. Mūsu absolventi strādā arī pie jauniem risinājumiem terminoloģijā, sniedz konsultācijas terminoloģijas un latviešu valodas jautājumos Valsts valodas centrā, Latviešu valodas aģentūrā u.c. Lasi mūsu absolventa, terminologa, Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītāja Artura Krastiņa interviju par to, kā kovids ietekmējis terminologa ikdienu.
- Ārlietu sektorā un ārzemju institūtos Latvijā
Fakultāte cieši sadarbojas ar dažādu valstu vēstniecībām Latvijā un ārvalstu institūtiem, piemēram, ilggadēja sadarbība ir ar Apvienoto Arābu Emirātu, Čehijas Republikas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Japānas, Korejas Republikas, Ķīnas Tautas Republikas, Spānijas un citu valstu vēstniecībām, Francijas institūtu Latvijā, Gētes institūtu Rīgā u.c., kur labprāt strādā fakultātes absolventi.
- Muzeoloģijā
Daudzi absolventi ar panākumiem darbojas muzeoloģijas jomā, piemēram, kā gidi, pētnieki rakstnieku memoriālajos muzejos un citos muzejos Latvijā. Muzeju prakšu realizācijā fakultāte sadarbojas ar Memoriālo muzeju apvienību, Rakstniecības un mūzikas muzeju u.c. Lasi baltu filoloģes, Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālistes Zanes Grudules studiju un karjeras ceļa pieredzes stāstu.
- Tradicionālajā un mūsdienu kultūrā
Padziļinātās zināšanas tradicionālajā un mūsdienu kultūrā ļauj sekmīgi konkurēt kultūrtūrisma nozarē, kā arī lietpratīgi darboties arī ar vides aizsardzību saistītās aktivitātēs un jomās. Klausies RADIO NABA interviju ar folkloristikas maģistri Ilga Vālodze Ābeli, kā godāt senās tradīcijas, saglabājot mūsdienīgu attieksmi pret vides aizsardzību un saudzējot dzīvās būtnes.
- Pētniecībā
Fakultātes studenti (īpaši maģistranti un doktoranti) studiju laikā sekmīgi darbojas fakultātē realizētajos pētniecības projektos, piemēram, LZP projektos “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts”, “Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” u.c. Studenti labprāt iesaistās arī fakultātes konferenču darbā. Studiju laikā gūtā pētnieciskā darba pieredze paver iespējas tālāk veidot savu karjeru gan zinātniskajos institūtos (piemēram, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, LU Latviešu valodas institūtā - lasi sarunu ar baltu filoloģi, maģistri un Latviešu valodas institūta pētnieci Aneti Ozolu par viņas aizrautību ar valodas pētīšanu u.c.), augstskolās (lasi klasiskās filoloģes un latīņu valodas docētājas Ievas Fībigas pieredzes stāstu), gan dažādos starptautiskos sadarbības projektos valsts un pašvaldības iestādēs, tostarp ministrijās (visbiežāk kultūras, izglītības vai ārlietu sektorā) un privātajās struktūrās. Lasi interviju ar angļu filoloģi Līgu Romāni-Kalniņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākā eksperti.
- Citās jomās
HZF iegūtā izglītība noder arī citās jomās vietējā un starptautiskā darba tirgū uzņēmumos, kur nepieciešami speciālisti ar teicamām svešvalodu zināšanām. Lasi angļu filoloģes, Angļu-skandināvu (angļu-norvēģu) valodu apakšprogrammas absolventes Dagnijas Sedlenieces karjeras ceļa stāstu.
Tipiski darba devēji ir mediju organizācijas, izdevniecības, marketinga, reklāmas kompānijas, izglītības iestādes, izglītības centri, ministrijas, valsts un pašvaldību uzņēmumi. Visās programmās studenti iziet praksi dažādu nozaru valsts, pašvaldības un privātos uzņēmumos un iestādēs, nevalstiskās organizācijās, vēstniecībās un bieži vien paliek strādāt šajos uzņēmumos.