Akadēmiskais centrsLU Humanitāro zinātņu fakultātē realizētie projekti 2017.– 2022.gadā.
Nr. VPP-IZM-2018/2-0002 Programmas vadītāja - prof. Ina Druviete, apakšprojekta vadītāja - prof. Andra Kalnača Apakšprojektā (2018 - 2021) iecerēta gramatikas enciklopēdiskās vārdnīcas izstrāde, kas vienlaikus būs gan gramatikas jēdzienu hierarhisks apraksts pēc ligzdu principa, gan latviešu valodas gramatiskās sistēmas apraksts vispārīgu Eiropas gramatikas apraksta tradīciju kontekstā, kā arī gramatikas, pragmatikas, kognitīvistikas, stilistikas, rētorikas u.c. saskarjomu izpēte. Apakšprojekta zinātniskās grupas kodolu veido LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas, kā arī Klasiskās filoloģijas nodaļas mācībspēki un pētnieki; projektā iekļauti arī LU HZF maģistranti un valodniecības doktoranti, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar apakšprojekta zinātnisko ievirzi. Apakšprojekta galvenās izpildītājas - prof. Andra Kalnača, asoc. prof. Ilze Lokmane, izpildītājas - prof. Ilze Rūmniece, asoc. prof. Gita Bērziņa, doc. Inta Urbanoviča, zin. asist. Evelīna Zilgalve, doktora grāda pretendente Mg. hum. Tatjana Pakalne, zin. asist., Dr. philol. Daiga Deksne (2018-2020), doktora grāda pretendentes Mg. hum. Lauma Šime (2018-2019), Mg. hum. Jana Taperte, kā arī Mg. hum. Guna Zvīgule (2018-2019), Katrīna Narbute (2018-2019), Mg. hum. Zane Grudule (2020), Bc. hum. Klinta Mellupa (2020-2021), Paula Kļaviņa un Ieva Annele Ludborža (abas 2021).
Apakšprojekta vadītājs – prof. Andrejs Veisbergs, programmas vadītāja – prof. Ina Druviete
Projekts būtiski ietekmēs latviešu valodas lingvistisko kvalitāti un attīstību, tās pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas un pasaules daudzvalodu kontekstā. Latviešu valoda atrodas spēcīgu valodas kontaktu situācijā – globālā kontaktā ar angļu valodu, iekšējā – ar krievu valodu. Turklāt plašu tulkojumu rezultātā veidojas gan tiešie, gan netiešie kontakti ar citām valodām. Kontaktvalodas ietekmē latviešu valodu dažādos veidos, īpaši leksiku, terminoloģiju, mazāk morfoloģiju, sintaksi, pragmatiskos valodas aspektus. Apakšprojektā sasniegtie rezultāti ietekmēs gan lingvistisko kvalitāti un latviešu valodas konkurētspēju Eiropas un pasaules kontekstā, gan sniegs jaunas zināšanas, kas būs izmantojamas izglītības un valodas apguves jomā, praktiskajā tulkošanā un sabiedrības izglītošanā.
Par pētniecisko grupu: lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā, zinātniskajā grupā iesaistīti Latvijas Universitātes un Ventspils Augstskolas tulkojumzinātnieki. Pētnieciskās grupas pamatu veido angļu valodas speciālisti, kas nodarbojas ar tulkojumzinātni un praktisko tulkošanu, galvenie izpildītāji – Dr. philol. Gunta Ločmele, Dr. philol. Indra Karapetjana, Dr. philol. Jānis Sīlis, izpildītāji – Dr. philol. Gunta Brjuhovecka, Dr. philol. Ivars Orehovs, Dr. philol. Laura Karpinska, Dr. philol. Guntars Dreijers, Dr. philol. Jānis Veckrācis, Mg. philol. Aija Sīle.
Lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā, grupā iesaistīti arī franču valodas (Dr. philol. Astra Skrābane), portugāļu valodas (Dr. philol. Alla Placinska), krievu valodas (Dr. philol. Igors Koškins) un igauņu valodas (Mg. philol. Ērika Krautmane) speciālisti. Grupā iesaistīsies arī LU doktorante Irina Kaļiņina un pašlaik Islandes Universitātes doktorantūrā studējošais Dens Dimiņš.
Vadītājs – prof. Jānis Priede
Projekta pamatmērķis ir izveidot neatkarīgu korejiešu valodas un kultūras apakšprogrammu, radot priekšnoteikumus studiju ilgtermiņa attīstībai. Projektā plānots sagatavot un izdot mācību grāmatu korejiešu valodas apguvei vidējā līmenī, organizēt zinātniskas konferences un seminārus Korejas un Āzijas studiju pētniekiem Baltijas valstīs, popularizēt Korejas studijas, izdot ar Korejas studijām saistītu literatūru, atbalstīt maģistra līmeņa, kā arī izcilus bakalaura līmeņa studentus.
Vadītāja – prof. Māra Grudule
2017. gada rudenī Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātē un Rakstniecības, mūzikas un mākslas muzeja filiālē Aspazijas un Raiņa mājā notika Veidenbaumam veltīta zinātniska konference. Tās ietvaros dažādu paaudžu Latvijas literatūrzinātnieki un filozofi vērtēja Veidenbauma mūža un darbības aspektus. Eseju par Veidenbauma dzeju nolasīja atdzejotājs Konnula no Tartu.
Veidojamais krājums ietvers: pirmkārt, igauņu dzejnieka un atdzejotāja Konnulas eseju par Veidenbaumu – igauņu, latviešu un angļu valodā; otrkārt, uz referātu bāzes izstrādātus zinātniskus rakstus ar kopsavilkumu tulkojumiem angļu valodā; treškārt, ilustratīvo materiālu no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma; ceturtkārt, pārskatu par Veidenbauma atdzejojumiem un dzejoļu “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Virs zemes nav taisnības” un “Domāju es domas dziļas” dažādos laikmetos un dažādās tautās tapušus atdzejojumus.
Zinātniskais rakstu krājums iecerēts kā bāze un rosinājums jauniem pētījumiem, kā avots Veidenbauma un viņa laikmeta izziņai pedagogiem un visiem kultūrvēstures interesentiem
Vadītājs – prof. Ojārs Lāms
Projekta mērķis – 16. un 17. gadsimta Rīgas humānistu neolatīniskā kultūrmantojumu reaktualizācija, kas tiks īstenota, radot reprezentatīvu Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi, kā arī veicot izvērstus pētījumus, kuros tiks analizēti šī kultūrmantojuma formāli un kontekstuāli parametri. Galvenais šī projekta mērķis ir pārvarēt pašreizējo mazaktīvo stāvokli Latvijas neolatinitātes un agrīno jauno laiku pētniecībā, lai radītu lielāku Rīgas un Baltijas humānisma atpazīstamību, padarot viņu mantojumu pieejamu, jo mazpieejamība ir galvenais iemesls, kāpēc šis renesanses humānisma atzars ir palicis mazievērots, mazpētīts un bieži vien nepētīts pat Ziemeļu humānisma un Ziemeļu renesanses kontekstā. Sasniedzot projekta mērķi, tiks atklātas Rīgas humānisma saiknes ar plašākiem renesanses laikmeta kultūras procesiem, kā arī tiks pastiprināti pētīta šī kultūrmantojuma nozīme attiecīgā laikmeta eiropeisko vērtību un identitātes recepcijā Latvijas teritorijā, kura vēl joprojām ir nozīmīga gan vēsturiski, gan mūsdienu kontekstā Latvijas un Eiropas kulturālo un ģeogrāfisko robežu identificēšanā.
Projektu īsteno starpnozaru un starpinstitūciju pētnieku grupa: galvenais izpildītājs – vadošais pētnieks Kaspars Kļaviņš (LU HZF Āzijas studiju nodaļa); izpildītāji: vadošā pētniece Aija Taimiņa (LU Akadēmiskā bibliotēka), pētniece Ingrīda Kleinhofa (LU HZF Āzijas studiju nodaļa), vadošās pētnieces Ausma Cimdiņa un Māra Grudule no LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas, pētnieks Māris Kūlis (LU Filozofijas un socioloģijas institūts), pētnieks Mārtiņš Laizāns (Bolcmana institūts Insbrukā, Austrija), pētniece Ingrīda Kleinhofa (LU HZF Āzijas studiju nodaļa), pētnieks Magnus Frish (Marburgas universitāte, Vācija), Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvis Raimonds Briedis, filosofijas maģistrante Kitija Mirončuka. Projekta īstenošanas gaitā plānota arī pētnieku mainība, iesaistoties vēl citiem pētniekiem atsevišķu uzdevumu veikšanai.
Projekta vadītāja – Dr. philol. Liene Kalviša (LNB)
Projekta mērķis ir izpētīt un aprakstīt Latvijas atmiņu institūciju semantiskās sadarbības potenciālu kultūras mantojuma jomā, testējot un ierosinot Latvijas situācijai atbilstošu zināšanu pārvaldības modeli/modeļus ar blakus mērķi nodrošināt heterogēnu datu sadarbspēju digitālā vidē, izmantojot strukturētas un pārbaudītas Latvijas Nacionālās bibliotēkas vārdnīcas un datu kopas, kurām ir atvērto saistīto datu potenciāls un kuras tāpēc tās ir svarīgas humanitāro un sociālo (t.sk. digitālo) zinātņu pētniekiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēka partnerībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultāti īsteno projekta sadaļu “Raiņa un Aspazijas kolekcija (RunA)”). Sadarbības rezultātā tiks nodrošināta radīto zināšanu pārnese uz citām atmiņu institūcijām un studiju vidi, celta studējošo kapacitāte, t.sk. ar jaunām pētniecības metodēm. Projektam būs tieša ietekme uz kultūras mantojuma tehnoloģiskās infrastruktūras attīstību un uzticamas zināšanu bāzes paplašināšanu akadēmiskajai videi u.c interesentiem.
Projektā piedalās HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas mācībspēki (prof. Ieva Kalniņa, lekt. Sigita Kušnere) un Baltu maģistru studiju programmas studenti (Inga Kapeniece, Solveiga Ķīkule).