Fakultātes mācībspēki gan aktīvi piedalās citu institūciju rīkotās starptautiskās un vietējas nozīmes konferencēs Latvijā un ārpus tās, gan organizē tās paši, uzņemot pie sevis pašmāju un ārvalstu kolēģus. Vairākas fakultātes konferences jau ir kļuvušas par tradīciju un notiek katru gadu vai ar noteiktu regularitāti.

Katra kalendārā gada sākumā – no janvāra līdz martam – zinātniekus pulcē Latvijas Universitātes ikgadējā zinātniskā konference, kas no 2018. gada ieguvusi starptautiskas konferences statusu. Tās organizēšanā aktīvi iesaistās arī Humanitāro zinātņu fakultātes struktūrvienības, piedāvājot konferenču sekcijas tādās nozarēs kā valodniecība, literatūrzinātne, orientālistika, folkloristika, antropoloģija, starpdisciplinārās zinātnes u.c. Humanitāro zinātņu fakultātes sekcijas tiek organizētas kā LU pētniecības programmas prioritārās tēmas "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" sadaļa "Humanitārā doma – valoda, teksts, kultūra".

Latvijas Universitātes 80. starptautiskā zinātniskā konference notika no 2022. gada janvāra līdz aprīlim. LU Humanitāro zinātņu fakultātes struktūrvienības tajā piedalījās ar 13 sekcijām: https://conferences.lu.lv/category/30/

Kopš 2011. gada  janvāra vidū Humanitāro zinātņu fakultātē tiek rīkots starptautisks seminārs „Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Starpdisciplinārajā seminārā piedalās valodnieki, literatūrzinātnieki, grāmatniecības vēsturnieki, kas stāsta par saviem jaunākajiem atradumiem un pētījumiem. Līdz šim savus darbus prezentējuši dažādu paaudžu pētnieki gan no Latvijas, gan citu valstu – Lietuvas, Austrālijas, Krievijas, Vācijas un Zviedrijas – augstskolas, bibliotēkas un pētniecības iestādes. Semināra atbildīgais rīkotājs – prof. Pēteris Vanags.

2022. gada 14. janvārī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notika 12. starptautiskais seminārs “Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”.  Par semināru.

Konference notiek kopš 1965. gada un ir veltījums izcilā latviešu valodnieka Artura Ozola piemiņai, tā pulcē plašu dalībnieku loku ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas, Norvēģijas u.c. valstīm. Konference tiek pieskaņota Artura Ozola dzimšanas dienai 18. martā, katru gadu izvēloties īpašu sinhroniskās, diahroniskās vai vispārīgās valodniecības tematu. Darba valodas tradicionāli ir latviešu, lietuviešu un angļu. Konferenci  organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa.

2022. gada 57. Artura Ozola dienas konferences virstēma bija “Valodas mantojums: J. Endzelīna „Lettisches Lesebuch“ (1922) – 100”. Pieminot Jāņa Endzelīna „Lettisches Lesebuch“ (1922) iznākšanu, īpaša uzmanība 2022.gada konferencē tika pievērsta baltu valodu dialektālā mantojuma jautājumiem,  izlokšņu tekstu pierakstiem, ģeolingvistikai u.c. izpētes aspektiem. Konferences programma

Simpoziju organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Anglistikas nodaļa un  Lietišķās valodniecības centrs. Tas notiek reizi trijos gados kopš 2009.  gada.

Simpozija mērķis ir sapulcināt zinātniekus, praktiķus un jaunos pētniekus no dažādām valodniecības, literatūras un kultūras jomām, lai radītu iespēju piedalīties diskusijās par valodas lomu starptautiskajā saziņā pasaulē. Simpozijs tiecas atklāt sasaisti starp zinātnes nozarēm, kas nodarbojas ar valodas lietojumu starptautiskajā saziņā un tās apguves izpēti, īpašu uzmanību pievēršot linvistiskās kapacitātes veidošanai starptautiskajai, zinātniskajai un profesionālajai saziņai.

2022. gada 5. simpozijs “Valoda starptautiskai saziņai” notika 28. un 29. aprīlī. Simpozija dalībniekus no vairāk nekā 30 valstīm vienoja apakštēma “Starpdisciplinārās perspektīvas: speciālā lietojuma valoda daudzvalodības un tehnoloģiju laikmetā”.  Simpozijs norisinājās vienlaikus ar jauno pētnieku forumu, lai  sniegtu arī studentiem un topošajiem zinātniekiem iespēju prezentēt savus pētījumus un gūt pieredzējušu speciālistu vērtējumu. Simpozija tīmekļa vietne

Ikgadēja pētnieku un studentu konference „Aktuāli jautājumitulkojumzinātnē” notiek kopš 2015. gada un ir veltīta tulkojumzinātnes un terminoloģijas jautājumiem. Konferenci rīko LU HZF Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa sadarbībā ar Latvijas Tulku un tulkotāju biedrību. Konferencē piedalās gan studenti, gan jauni un pieredzējuši pētnieki ar referātiem par tulkošanas un terminoloģijas teorētiskiem un praktiskiem aspektiem. Konferences dalībnieku tēzes tiek publicētas konferences tēžu krājumā, kas pieejams arī elektroniski tīmekļa vietnē www.rakstiskatulkosana.lu.lv.

Konferenci kopš 2001. gada organizē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļa sadarbībā ar Hellēnistikas centru un Latīniskā kultūrmantojuma centru.

Kā liecina konferences nosaukums Antiquitas Viva (Dzīvā senatne), tās uzmanības lokā ir antīkās senatnes, respektīvi, Senās Grieķijas un Romas kultūrmantojums, kas dzīvīgs gan pats sevī, gan diahroni – ietekmju, pārmantojamības un interpretāciju ziņā un arvien aktuāls kā antīkās pasaules, tā citu – saskarjomu – pētniekiem. Konference pulcē pētniekus no dažādām valstīm un ikreiz veltīta īpaša temata tuvākai izpētei, piemēram, Romas tēmai (Urbs Aeterna, 2005), komismam un komiskajam (2007), izglītībai un izglītošanās aspektam (2012), vārdam tekstā un vārdnīcā (2016).

Konferences darba valodas ir latviešu un angļu.
Konferencē prezentētie pētījumi zinātnisku rakstu formā tiek apkopoti recenzētā zinātnisko rakstu krājumā Antiquitas Viva. Studia Classica.

Sadarbības tīklā ietilpst Mārburgas Filipa Universitāte (Vācija), Lundas Universitāte (Zviedrija), Tartu Universitāte (Igaunija), Viļņas Universitāte (Lietuva) un Latvijas Universitāte (Latvija).  Konference notiek kopš 2001. gada, un to ik gadu novembrī pēc kārtas kādā no sadarbības tīkla valstīm organizē attiecīgās dalībvalsts universitāte, izvēloties īpašu klasiskās filoloģijas un antīkās pasaules kultūrvērtību recepcijas tematu. Darba valodas ir angļu un vācu valodas. Latvijas Universitātes klasiskie filologi konferenci Rīgā organizējuši 2004., 2010. un 2014. gadā. 2018. gadā konferenci Colloquium Balticum XVI Lundese "De Risu. Representations and evalutions of laughter in Greek and Roman literature" Zviedrijā organizēja Lundas Universitāte (06.11.2018-09.11.2018). 2019. gadā Colloquium Balticum konferenci Mārburgā, Vācijā plāno organizēt klasiskie filologi no Filipa Universitātes. Nākamā Colloquium Balticum konference Rīgā paredzama 2021. gadā.

Konferenci  organizē LU Humanitāto zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa. Konferenci notiek reizi divos gados kopš 2006. gada. Katrai konferencei ir sava virstēma, tajā tiek skatīti teoloģijas un literatūrzinātnes, reliģijas un literatūras, mākslas, teātra, kino un mūzikas mijiedarbības jautājumi, piedāvājot konkrētu, reliģisku tēmu iespaidā radītu mākslas darbu analīzi un interpretāciju aktuālā kontekstā.

Darba valodas: latviešu, angļu, vācu. Konferences materiāli tiek publicēti recenzējamā rakstu krājumā “Literatūra un reliģija”.

Dialektoloģijas lasījumi ir ikgadējs pasākums, kas notiek kopš 1997. gada rudens. Lasījumi veltīti izcilās latviešu valodnieces, dialektoloģes, ilggadējās LU profesores Martas Rudzītes piemiņai. Pasākuma norises datums tiek pieskaņots prof. M. Rudzītes dzimšanas dienai, kas ir 4. novembris, vai tuvu tam. Organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas un baltistikas nodaļa, atbildīgā organizētāja – prof. Lidija Leikuma.

Apaļu profesores M. Rudzītes gadskārtu reizēs (2004. un 2014. gadā) notika plašākas starptautiskas zinātniskās konferences par baltu valodu dialektoloģijas un valodu vēstures jautājumiem. Lasījumos līdz šim piedalījušies galvenokārt latviešu dialektologi no dažādām augstskolām un pētniecības iestādēm (LU, LU LVI, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte). Ar priekšlasījumiem uzstājas gan pieredzes bagāti valodnieki, gan HZF absolventi un studenti. Pasākums beidzas ar kāda valodnieciska izdevuma vai cita veida darba, kas saistīts ar latvijas novadu runu, prezentāciju, uz ko tiek aicināti folkloristi, ģeogrāfi, mūziķi, producenti, žurnālisti u.tml. Tiek aicināti un ir piedalījušies arī teicēji no dažādām Latvijas vietām.

Konference notiek kopš 2016. gada, to rīko LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas studiju programmu studenti. Šis notikums pulcē jaunos latvistikas (latviešu kultūras, valodas, literatūras un citu jomu) pētniekus no visas pasaules (Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Francijas, Vācijas, Čehijas, Somijas, Indijas u.c. valstīm). Konferences dalībnieki uzstājas ar saviem priekšlasījumiem, diskutē par aktuāliem jautājumiem latvistikā, kā arī iepazīst latviešu kultūru un Latvijas Universitāti īpašos sarīkojumos un ekskursijās. Konferences laikā tiek meklētas turpmākas akadēmiskas un izglītības apmaiņas iespējas, savukārt nolasītie referāti tiek publicēti LU literatūras portālā "Ubi Sunt". Darba valodas konferencē ir latviešu un angļu.

Ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferences “Jaunākā literatūra Latvijā” mērķis ir aktualizēt jaunākās, Latvijā radītās un/vai publicētās literatūras pētniecību, atskatīties uz pēdējo gadu literārajiem jaunpienesumiem un aicināt domāt un runāt par šodienas rakstniecību. Konference notiek oktobra trešajā nedēļā, un tās materiāli tiek publicēti elektroniskā rakstu krājumā. Vairāk – jaunakaliteratura.lu.lv.

Ziemas lasījumi notiek kopš 2015. gada un sniedz dalībniekiem iespēju pastāstīt par saviem pētījumiem, novērojumiem, kā arī dalīties ar pieredzi, kas gūta, strādājot ar dažādu nozaru tekstiem. Aplūkoto tēmu loks ir plašs, tomēr dalībnieku referātus raksturo vienots mērķis: rast risinājumus problēmām tulkošanas nozarē un celt tulkoto dokumentu un tekstu kvalitāti. Lasījumu ietvaros tiek rīkots apaļais galds, kas ir veltīts aktuālu jautājumu apspriešanai un kurā piedalās nozares speciālisti un mācībspēki. Lasījumus rīko LU HZF Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa sadarbībā ar Latvijas Tulku un tulkotāju biedrību.