LU Humanitāro zinātņu fakultātes zinātnieki kā augstu novērtēti humanitārās jomas eksperti, pētnieki piedalās dažādu nacionāla un starptautiska mēroga projektu īstenošanā, piemēram, Eiropas sociālā fonda, Valsts izglītības satura centra u.c. projektos, Valsts pētījuma programmās, starptautiskos sadraudzību augstskolu projektos un citur.

Vairāki pētnieciskie projekti, tostarp atsevišķi Valsts pētījumu programmas projekti un Erasmus+ projekti, tiek īstenoti Humanitāro zinātņu fakultātē.

Apakšprogrammas vadītāja – prof. Andra Kalnača, programmas vadītāja – prof. Ina Druviete
Apakšprojektā (2018 - 2021) iecerēta gramatikas enciklopēdiskās vārdnīcas izstrāde, kas vienlaikus būs gan gramatikas jēdzienu hierarhisks apraksts pēc ligzdu principa, gan latviešu valodas gramatiskās sistēmas apraksts vispārīgu Eiropas gramatikas apraksta tradīciju kontekstā, kā arī gramatikas, pragmatikas, kognitīvistikas, stilistikas, rētorikas u.c. saskarjomu izpēte. Apakšprojekta zinātniskās grupas kodolu veido LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas, kā arī Klasiskās filoloģijas nodaļas mācībspēki un pētnieki; projektā iekļauti arī LU HZF maģistranti un valodniecības doktoranti, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar apakšprojekta zinātnisko ievirzi.

Apakšprojekta galvenās izpildītājas - prof. Andra Kalnača, asoc. prof. Ilze Lokmane, izpildītājas - prof. Ilze Rūmniece, asoc. prof. Gita Bērziņa, doc. Inta Urbanoviča, zin. asist. Evelīna Zilgalve, zin. asist. p.i. un doktora grāda pretendente Tatjana Pakalne, zin. asist. un valodniecības doktorante Lauma Šime, valodniecības doktorante Daiga Deksne, doktora grāda pretendente Jana Taperte, maģistrantes Guna Zvīgule un Katrīna Narbute.

Apakšprojekta vadītājs – prof. Andrejs Veisbergs, programmas vadītāja – prof. Ina Druviete
Projekts būtiski ietekmēs latviešu valodas lingvistisko kvalitāti un attīstību, tās pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas un pasaules daudzvalodu kontekstā. Latviešu valoda atrodas spēcīgu valodas kontaktu situācijā – globālā kontaktā ar angļu valodu, iekšējā – ar krievu valodu. Turklāt plašu tulkojumu rezultātā veidojas gan tiešie, gan netiešie kontakti ar citām valodām. Kontaktvalodas ietekmē latviešu valodu dažādos veidos, īpaši leksiku, terminoloģiju, mazāk morfoloģiju, sintaksi, pragmatiskos valodas aspektus. Apakšprojektā sasniegtie rezultāti ietekmēs gan lingvistisko kvalitāti un latviešu valodas konkurētspēju Eiropas un pasaules kontekstā, gan sniegs jaunas zināšanas, kas būs izmantojamas izglītības un valodas apguves jomā, praktiskajā tulkošanā un sabiedrības izglītošanā.

Par pētniecisko grupu: lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā, zinātniskajā grupā iesaistīti Latvijas Universitātes un Ventspils Augstskolas tulkojumzinātnieki. Pētnieciskās grupas pamatu veido angļu valodas speciālisti, kas nodarbojas ar tulkojumzinātni un praktisko tulkošanu, galvenie izpildītāji – Dr. philol. Gunta Ločmele, Dr. philol.  Indra Karapetjana, Dr. philol. Jānis Sīlis, izpildītāji – Dr. philol. Gunta Brjuhovecka, Dr. philol. Ivars Orehovs, Dr. philol. Laura Karpinska, Dr. philol. Guntars Dreijers, Dr. philol. Jānis Veckrācis, Mg. philol. Aija Sīle.

Lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā,  grupā iesaistīti arī franču valodas (Dr. philol. Astra Skrābane), portugāļu valodas (Dr. philol. Alla Placinska), krievu valodas (Dr. philol. Igors Koškins) un igauņu valodas (Mg. philol. Ērika Krautmane) speciālisti.  Grupā iesaistīsies arī LU doktorante Irina Kaļiņina un pašlaik Islandes Universitātes doktorantūrā studējošais Dens Dimiņš.

Vadītāja – asoc. prof. Aivita Putniņa
Vardarbība un tās novēršana Latvijā projektā tiek pēta vairākos tās izpausmes līmeņos, balstoties antropoloģiskajā pieejā un lauka darbā, kā arī papildinot izpēti ar kvantitatīvām pētniecības metodēm. Vardarbība izpaužas cilvēku attiecībās, un to izpēte nodrošina precīzākos līdzekļus gan vardarbības mehānismu izpratnei, gan tās novēršanas mehānismu atklāšanai. Projektā tiek analizēta sociālo attiecību un mediju ietekme uz ģimeni un kopienu, rīcībpolitika, vardarbības afektīvās un emocionālās izpausmes, vardarbības materialitāte un citi etnogrāfiskajā izpētē atklāti procesi. Projekta īstenošanas laikā (2018-2021) plānots iesaistīt citas ieinteresētās puses (ministrijas, NVO, pašvaldības u.c.), piedāvāt ieteikumus vardarbības novēršanai, kā arī izlīdzināt plaisu starp pielietojamu un teorētisku pētījumu.

Projektā piedalās Antropoloģijas studijas nodaļas mācībspēki un studenti: Dr. Garets Hamiltons, Dr. Ilze Mileiko, Zane Linde-Ozola, Artūrs Pokšāns, Kārlis Lakševics, Krisians Zalāns, Māra Neikena, Kate Dudure, kā arī ar Praktiskās pētniecības kursa un noslēguma darbu starpniecību aicināti piedalīties antropoloģijas programmu studenti. Plašāk par projektu

Vadītāja – prof. Janīna Kursīte-Pakule
Identitātes pētniecības aktualitāte saistīta ar publiskajā telpā plaši diskutētajiem globālajiem izaicinājumiem, ar iespējamiem ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, arvien pieaugošo saskari ar citām kultūrām, kas liek uzdot jautājumus par nacionālās un etniskās identitātes saglabāšanu. Pieaugošā saskare ar citām kultūrām migrācijas kontekstā veido dažādas jaunas identitātes, kas rada nepieciešamību saglabāt tradicionālo latvisko identitāti sociāli un kulturāli mainīgā telpā. Kā papildus izaicinājums šajā mainīgajā vidē ir tradīciju apzināšana, dokumentēšana un saglabāšana. Projekts tiek realizēts kopš 2016. gada. Projekta pētnieciskie virzieni ietver vairākus paralēlus līmeņus: reģionālās identitātes pētniecība; latviskās identitātes modeļi Latvijā un ārpus tās; tradicionālās kultūras izpausmes mūsdienās. Projektu īsteno Latvistikas un baltistikas nodaļas Etnoloģijas un folkloristikas katedra.

Vadītāja –  pētn. Marija Semjonova
No 2017. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim LU HZF Dzimtes studiju centrā tiek realizēts pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā”. Projekta zinātniskais mērķis ir pētīt, analizēt un pamatot kibertelpā saglabāto atmiņu un individuālo naratīvu iesaistīšanas veidus un īpašības dzimtes identitāšu kultūras dinamikā nacionālajā un reģionālajā līmenī; paplašināt atmiņas, naratīvu un to mijiedarbības analītisko izpratni no dzimtes perspektīvas. Pētnieciskais pasākums tiek izstrādāts, apvienojot inovatīvās disciplīnas un metodoloģijas – digitālās humanitārās zinātnes, netnogrāfijas pētniecisko metodoloģiju, lielo datu analīze humanitārajās zinātnēs (Big Data Analysis in the Humanities) un saistīto datu analīzi (linked data analysis).

Lai sasniegtu zinātnisko mērķi, projektā tiks izstrādātas un vadītas virtuālās un reālās intervijas trīs Baltijas jūras reģiona valstīs – Latvijā, Igaunijā un Somijā. Interviju pamatā ir vēlme izzināt atmiņu ‘glabāšanas’prakses virtuālajā vidē, to atšķirības no atmiņas izklāstiem realitātē, kā arī atmiņu kontekstualizācijas principu klātbūtne (kā nacionālā un individuālā vēsture, sociālās defierenciācijas un piederības principu definēšana (klase, dzimte, etnicitāte u.c.). Interviju materiāli tiks saglabāti virtuālās platformas pamatā, kurā tie tiks izmantoti turpmākajai analīzei un kļūs par pamatu inovatīvajam apmācības procesam. Apmācība platformā notiks informācijas apgūšanas virtuālās laboratorijas analītisko iespēju pamatā.

Projekta ietvaros ir paredzēta cieša sadarbība ar Latvijas un ārzemju augstākās izglītības institūcijām un IT sfēras speciālistiem.

Vadītājs – vad. pētn. Džinsoks So
Korejas Studiju akadēmijas atbalstīto Korejas Studiju sēklas projektus (Korean Studies Seed Project) "Korejas studiju centra nodibināšana un Korejas pētniecības veicināšana (2015 – 2018)" un "Patstāvīgas Korejas studiju programmas izveidošana un maģistra studiju attīstīšana Latvijas Universitātē (2018–2021)" vada LU vadošais pētnieks Džinsoks So (Jinseok Seo). Projekta pamatmērķis ir izveidot neatkarīgu korejiešu valodas un kultūras apakšprogrammu, radot priekšnoteikumus studiju ilgtermiņa attīstībai. Projektā plānots sagatavot un izdot mācību grāmatu korejiešu valodas apguvei vidējā līmenī, organizēt zinātniskas konferences un seminārus Korejas un Āzijas studiju pētniekiem Baltijas valstīs, popularizēt Korejas studijas, izdot ar Korejas studijām saistītu literatūru, atbalstīt maģistra līmeņa, kā arī izcilus bakalaura līmeņa studentus.

Projekta vadītāja no LU: prof. Jeļena Vladimirska
Romānistikas nodaļas pētnieki kopā ar kolēģiem no Lietuvas, Francijas, Kambodžas u.c. augstskolām ir iesaistījušies  plašā starptautiskā projekta “GEReSH-CAM” realizācijā par zinātņu pētniecības pārvaldību un izveidi Kambodžā. Trīs gadus ilgais projekts tiek īstenots ERASMUS+ Capacity Building in Higher Education (CBHE) Eiropas Komisijas programmā kopš 2016. gada oktobra. Projekta mērķis ir starpaugstskolu humanitāro un sociālo zinātņu pētnieciska centra, kā arī doktorantūras dibināšana un attīstīšana Kambodžā. Kopumā projektu veido trīs posmi. Pirmajā posmā tika izstrādāts padziļināts pētījums par humanitāro zinātņu pētniecības politiku un vajadzībām Kambodžā. Otrajā posmā – notiek apmācību ieviešana Kambodžas universitātēs. Trešajā posmā paredzēta starpuniversitāšu pētniecības centra un doktora studiju centru Kambodžā izveide.
Projekta mājas lapa

Vadītāja – prof. Jeļena Vladimirska
Projekts virzīts uz pedagoģisko rīku izstrādi sešās valodās: franču, vācu, angļu, bulgāru, latviešu un lietuviešu. Tiek izstrādāti vingrinājumu materiāli, kas atbilst trim Lisabonas stratēģijas atslēgu kompetencēm (komunikācija dzimtajā valodā, komunikācija svešvalodā un datorprasme). Projekts paredz sadarbību inovācijas jomā un paraug-prakses apmaiņu, stratēģisko partnerību profesionālās izglītības un apmācības jomā, inovāciju attīstību. Projekta mērķis ir attīstīt jauniešu auditorijas komunikācijas prasmes, kuriem ir grūtības mācīšanā vai profesionāla integrēšanā.
Projekta mājas lapa

Projektu vadītāja no LU – prof. Jeļena Vladimirska
Projektu īsteno Latvijas Universitāte kopā ar Strasbūras Universitāti. Viens no projekta mērķiem ir veicināt sinerģiju starp Francijas un Latvijas dažādu valodniecības nozaru  speciālistiem, lai  salīdzinātu viņu izpētes pieejas un  teorētiskos modeļus. Runa ir par starptautiskas pētnieciskas laboratorijas izveidi, kas nodarbotos ar kategorijas jēdziena izpēti dažādās valodās. No Latvijas Universitātes projektu realizē Humanitāro zinātņu fakultātes Romānistikas nodaļas Franču valodas un Frankofonijas studiju centrs. Plašāk par projektu

Vadītāja no LU – prof. Indra Karapetjana
No 2015. līdz 2019. gadam LU Humanitāro zinātņu fakultātes Lietišķās valodniecības centrs īsteno Erasmus+ 2.pamatdarbības “Kapacitātes stiprināšana augstākajā izglītībā (partnervalstīs)” projektu “Mācību satura un valodas integrētā apguve – resursu un apmācības centrs multilingvālai Indijai” (Developing Content and Language Integrated Learning – Resource and Training Centre for A Multilingual India; CLIL@India).

Mācību satura un valodas integrētās apguves (CLIL) centri Indijā izveidoti ar mērķi ieviest tās metodoloģiju Indijas izglītības sistēmā angļu, kanadas Kannada, merāti Marathi, tamilu Tamil, pandžabi Punjabi vai hindi Hindi valodās. LVC partnerības ieguldījums projektā ir veicināt Indijas izglītības modernizāciju, pieejamību un internacionalizāciju atbilstoši partnervalsts izglītības institūciju un izglītības sistēmas vajadzībām, piedaloties CLIL metodoloģijas izstrādē un skolotāju apmācībā Indijas daudzkultūru un daudzvalodības kontekstā, kā arī nodrošinot CLIL kvalitatīvu ieviešanu Indijas izglītības sistēmā. Projektā piedalās Kastīlijas Lamanšas Universitāte Spānijā (Universidad de Castilla La Mancha Ciudad Real),  Milānas Universitāte Itālijā (Universita’ degli Studi di Milano), Manipālas augstākās izglītības akadēmija Manipālā (Manipal Academy of Higher Education, Manipal, India), Simbiosis Starptautiskā universitāte Punē (Symbiosis International University, Pune) un Pondičerijas Universitātē, Pondičerijā (Pondicherry University, Pondicherry).

LU projektā pārstāv Lietišķā valodas centra vadošās pētnieces profesores Gunta Roziņa un Indra Karapetjana.

Vadītāja – lekt. Margarita Spirida
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Lietišķās valodniecības centrs  piedalās starptautiskajā ERASMUS+ projektā SIMELTA  Studying Innovative Methods of Education for Languages through Theatrical Activities par drāmas izmantošanu valodu apmācībā kopā ar  Franciju (English Com'Eddy Theatre), Itāliju (Centro Educazione Media) un Portugāli (Escola Secundária Fernão Mendes Pinto). Projekta mērķgrupa ir skolotāji, kuri strādā ar migrantiem, trešo valstu pilsoņiem, patvēruma meklētājiem, reemigrantiem, senioriem un citiem.

Projekta SIMELTA mērķis ir attīstīt atbilstošu tālākizglītības piedāvājumu pieaugušo izglītotājiem.
Projekta tālākizglītības programmu īstenošanai piedāvātās neformālās izglītības metodes, kas ir efektīvas darbā ar pieaugušajiem un kas uzrunā dalībnieku caur emocijām un ir vērstas uz pašapziņas celšanu. Facebook.com vietnē projektam tika izveidota lapa un informatīvais blogs par projekta aktivitātēm
Informācija par projektu arī ERASMUS vietnē
Projekta darba grupa no Lietišķā valodas centra: Margarita Spirida, Tatjana Bicjutko, Līga Beļicka un Ieva Fībiga.

Vadītājs – lekt. Mārtiņš Laizāns
Ubi Sunt
ir Latvijas Universitātes literatūras un kritikas portāls. Portāla darbību nodrošina LU Humanitāro zinātņu fakultāte un tās studentu un darbinieku veidota redkolēģija. Projekta mērķis ir aplūkot ar literatūru saistītos notikumus, procesus un aktualitātes Latvijā, sniegt studentiem iespēju publicēt grāmatu recenzijas, literāru pasākumu aprakstus, intervijas ar literātiem, kā arī izpausties ar literāro jaunradi.
Plašāk par projektu