LU Humanitāro zinātņu fakultātes zinātnieki kā augstu novērtēti humanitārās jomas eksperti, pētnieki piedalās dažādu nacionāla un starptautiska mēroga projektu īstenošanā, piemēram, Eiropas sociālā fonda, Valsts izglītības satura centra u.c. projektos, Valsts pētījuma programmās, starptautiskos sadraudzību augstskolu projektos un citur.

Vairāki pētnieciskie projekti, tostarp atsevišķi Valsts pētījumu programmas projekti un Erasmus+ projekti, tiek īstenoti Humanitāro zinātņu fakultātē.

Apakšprogrammas vadītāja – prof. Andra Kalnača, programmas vadītāja – prof. Ina Druviete
Apakšprojektā (2018 - 2021) iecerēta gramatikas enciklopēdiskās vārdnīcas izstrāde, kas vienlaikus būs gan gramatikas jēdzienu hierarhisks apraksts pēc ligzdu principa, gan latviešu valodas gramatiskās sistēmas apraksts vispārīgu Eiropas gramatikas apraksta tradīciju kontekstā, kā arī gramatikas, pragmatikas, kognitīvistikas, stilistikas, rētorikas u.c. saskarjomu izpēte. Apakšprojekta zinātniskās grupas kodolu veido LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas, kā arī Klasiskās filoloģijas nodaļas mācībspēki un pētnieki; projektā iekļauti arī LU HZF maģistranti un valodniecības doktoranti, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar apakšprojekta zinātnisko ievirzi.

Apakšprojekta galvenās izpildītājas - prof. Andra Kalnača, asoc. prof. Ilze Lokmane, izpildītājas - prof. Ilze Rūmniece, asoc. prof. Gita Bērziņa, doc. Inta Urbanoviča, zin. asist. Evelīna Zilgalve, zin. asist. p.i. un doktora grāda pretendente Tatjana Pakalne, zin. asist. un valodniecības doktorante Lauma Šime, valodniecības doktorante Daiga Deksne, doktora grāda pretendente Jana Taperte, maģistrantes Guna Zvīgule un Katrīna Narbute.

Apakšprojekta vadītājs – prof. Andrejs Veisbergs, programmas vadītāja – prof. Ina Druviete
Projekts būtiski ietekmēs latviešu valodas lingvistisko kvalitāti un attīstību, tās pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas un pasaules daudzvalodu kontekstā. Latviešu valoda atrodas spēcīgu valodas kontaktu situācijā – globālā kontaktā ar angļu valodu, iekšējā – ar krievu valodu. Turklāt plašu tulkojumu rezultātā veidojas gan tiešie, gan netiešie kontakti ar citām valodām. Kontaktvalodas ietekmē latviešu valodu dažādos veidos, īpaši leksiku, terminoloģiju, mazāk morfoloģiju, sintaksi, pragmatiskos valodas aspektus. Apakšprojektā sasniegtie rezultāti ietekmēs gan lingvistisko kvalitāti un latviešu valodas konkurētspēju Eiropas un pasaules kontekstā, gan sniegs jaunas zināšanas, kas būs izmantojamas izglītības un valodas apguves jomā, praktiskajā tulkošanā un sabiedrības izglītošanā.

Par pētniecisko grupu: lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā, zinātniskajā grupā iesaistīti Latvijas Universitātes un Ventspils Augstskolas tulkojumzinātnieki. Pētnieciskās grupas pamatu veido angļu valodas speciālisti, kas nodarbojas ar tulkojumzinātni un praktisko tulkošanu, galvenie izpildītāji – Dr. philol. Gunta Ločmele, Dr. philol.  Indra Karapetjana, Dr. philol. Jānis Sīlis, izpildītāji – Dr. philol. Gunta Brjuhovecka, Dr. philol. Ivars Orehovs, Dr. philol. Laura Karpinska, Dr. philol. Guntars Dreijers, Dr. philol. Jānis Veckrācis, Mg. philol. Aija Sīle.

Lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā,  grupā iesaistīti arī franču valodas (Dr. philol. Astra Skrābane), portugāļu valodas (Dr. philol. Alla Placinska), krievu valodas (Dr. philol. Igors Koškins) un igauņu valodas (Mg. philol. Ērika Krautmane) speciālisti.  Grupā iesaistīsies arī LU doktorante Irina Kaļiņina un pašlaik Islandes Universitātes doktorantūrā studējošais Dens Dimiņš.

Vadītāja – asoc. prof. Aivita Putniņa
Vardarbība un tās novēršana Latvijā projektā tiek pēta vairākos tās izpausmes līmeņos, balstoties antropoloģiskajā pieejā un lauka darbā, kā arī papildinot izpēti ar kvantitatīvām pētniecības metodēm. Vardarbība izpaužas cilvēku attiecībās, un to izpēte nodrošina precīzākos līdzekļus gan vardarbības mehānismu izpratnei, gan tās novēršanas mehānismu atklāšanai. Projektā tiek analizēta sociālo attiecību un mediju ietekme uz ģimeni un kopienu, rīcībpolitika, vardarbības afektīvās un emocionālās izpausmes, vardarbības materialitāte un citi etnogrāfiskajā izpētē atklāti procesi. Projekta īstenošanas laikā (2018-2021) plānots iesaistīt citas ieinteresētās puses (ministrijas, NVO, pašvaldības u.c.), piedāvāt ieteikumus vardarbības novēršanai, kā arī izlīdzināt plaisu starp pielietojamu un teorētisku pētījumu.

Projektā piedalās Antropoloģijas studijas nodaļas mācībspēki un studenti: Dr. Garets Hamiltons, Dr. Ilze Mileiko, Zane Linde-Ozola, Artūrs Pokšāns, Kārlis Lakševics, Krisians Zalāns, Māra Neikena, Kate Dudure, kā arī ar Praktiskās pētniecības kursa un noslēguma darbu starpniecību aicināti piedalīties antropoloģijas programmu studenti. Plašāk par projektu

Vadītāja – prof. Janīna Kursīte-Pakule
Identitātes pētniecības aktualitāte saistīta ar publiskajā telpā plaši diskutētajiem globālajiem izaicinājumiem, ar iespējamiem ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, arvien pieaugošo saskari ar citām kultūrām, kas liek uzdot jautājumus par nacionālās un etniskās identitātes saglabāšanu. Pieaugošā saskare ar citām kultūrām migrācijas kontekstā veido dažādas jaunas identitātes, kas rada nepieciešamību saglabāt tradicionālo latvisko identitāti sociāli un kulturāli mainīgā telpā. Kā papildus izaicinājums šajā mainīgajā vidē ir tradīciju apzināšana, dokumentēšana un saglabāšana. Projekts tiek realizēts kopš 2016. gada. Projekta pētnieciskie virzieni ietver vairākus paralēlus līmeņus: reģionālās identitātes pētniecība; latviskās identitātes modeļi Latvijā un ārpus tās; tradicionālās kultūras izpausmes mūsdienās. Projektu īsteno Latvistikas un baltistikas nodaļas Etnoloģijas un folkloristikas katedra.

Vadītāja –  pētn. Marija Semjonova
No 2017. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim LU HZF Dzimtes studiju centrā tiek realizēts pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā”. Projekta zinātniskais mērķis ir pētīt, analizēt un pamatot kibertelpā saglabāto atmiņu un individuālo naratīvu iesaistīšanas veidus un īpašības dzimtes identitāšu kultūras dinamikā nacionālajā un reģionālajā līmenī; paplašināt atmiņas, naratīvu un to mijiedarbības analītisko izpratni no dzimtes perspektīvas. Pētnieciskais pasākums tiek izstrādāts, apvienojot inovatīvās disciplīnas un metodoloģijas – digitālās humanitārās zinātnes, netnogrāfijas pētniecisko metodoloģiju, lielo datu analīze humanitārajās zinātnēs (Big Data Analysis in the Humanities) un saistīto datu analīzi (linked data analysis).

Lai sasniegtu zinātnisko mērķi, projektā tiks izstrādātas un vadītas virtuālās un reālās intervijas trīs Baltijas jūras reģiona valstīs – Latvijā, Igaunijā un Somijā. Interviju pamatā ir vēlme izzināt atmiņu ‘glabāšanas’prakses virtuālajā vidē, to atšķirības no atmiņas izklāstiem realitātē, kā arī atmiņu kontekstualizācijas principu klātbūtne (kā nacionālā un individuālā vēsture, sociālās defierenciācijas un piederības principu definēšana (klase, dzimte, etnicitāte u.c.). Interviju materiāli tiks saglabāti virtuālās platformas pamatā, kurā tie tiks izmantoti turpmākajai analīzei un kļūs par pamatu inovatīvajam apmācības procesam. Apmācība platformā notiks informācijas apgūšanas virtuālās laboratorijas analītisko iespēju pamatā.

Projekta ietvaros ir paredzēta cieša sadarbība ar Latvijas un ārzemju augstākās izglītības institūcijām un IT sfēras speciālistiem.

Vadītājs – prof. Jānis Priede
Projekta pamatmērķis ir izveidot neatkarīgu korejiešu valodas un kultūras apakšprogrammu, radot priekšnoteikumus studiju ilgtermiņa attīstībai. Projektā plānots sagatavot un izdot mācību grāmatu korejiešu valodas apguvei vidējā līmenī, organizēt zinātniskas konferences un seminārus Korejas un Āzijas studiju pētniekiem Baltijas valstīs, popularizēt Korejas studijas, izdot ar Korejas studijām saistītu literatūru, atbalstīt maģistra līmeņa, kā arī izcilus bakalaura līmeņa studentus.

Vadītāja – prof. Ieva Kalniņa
Pētījuma centrā ir Latvijā tapusī literatūra, kas tiek skatīta gastropoētiskā aspektā. Pētniecības objekts ir latviešu literatūra, arī Latvijas tapusī vācbaltiešu, ebreju un krievu literatūra un pavārgrāmatas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas nozīmes un funkcijas pilda ēdiena un dzēriena, ēšanas un dzeršanas, to gatavošanas, ēdienreižu, garšas, baudas un viesmīlības (tālākajā tekstā – ēdiens) tēlojums, kā ēdiena mainīgās reprezentācijas atklāj transformācijas sabiedrībā un kultūrā, kā mainās nacionālās identitātes un pašidentitātes sociālais konstrukts literārā tekstā. Literatūrā un pavārgrāmatās ēdiens tiek raksturots ne tikai kā cilvēka elementāro vajadzību apmierinātājs, tas ir arī daudzveidīgas komunikācijas un informācijas nesējs. Pētījumam ir starpdisciplinārs raksturs, tomēr gastropoētikas rāmējums nosaka, ka ir ievērots metaliterārais un literārais konteksts.

Projekts tiek izstrādāts Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedrā. Tajā piedalās profesori Māra Grudule un Ojārs Lāms, lektore Sigita Kušnere, doktorants Arturs Skutelis un doktora grāda pretendents Mārtiņš Laizāns, kā arī Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentes Ruta Kurpniece un Diāna Kaņepe. Projektā piedalās arī citu institūciju pētnieki: galvenā izpildītāja ir Astra Spalvēna (RISEBA), krievu un ebreju literatūru pēta doc. Svetlana Pogodina (HZF Rusistikas un slāvistikas nodaļa), ebreju literatūru – Iveta Leitāne (Bonnas universitāte), lietuviešu emigrācijas literatūru Laura Laurušaite (Lietuvas Literatūras un folkloras institūts), latviešu dzeju – Ieva E. Kalniņa (LU LFMI), pavārgrāmatas – Gita Krūmiņa-Zemture (Latvijas Lauksaimniecības universitāte).

Vadītāja – prof. Māra Grudule
2017. gada rudenī Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātē un Rakstniecības, mūzikas un mākslas muzeja filiālē Aspazijas un Raiņa mājā notika Veidenbaumam veltīta zinātniska konference. Tās ietvaros dažādu paaudžu Latvijas literatūrzinātnieki un filozofi vērtēja Veidenbauma mūža un darbības aspektus. Eseju par Veidenbauma dzeju nolasīja atdzejotājs Konnula no Tartu.

Veidojamais krājums ietvers: pirmkārt, igauņu dzejnieka un atdzejotāja Konnulas eseju par Veidenbaumu – igauņu, latviešu un angļu valodā; otrkārt, uz referātu bāzes izstrādātus zinātniskus rakstus ar kopsavilkumu tulkojumiem angļu valodā;  treškārt, ilustratīvo materiālu no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma; ceturtkārt, pārskatu par Veidenbauma atdzejojumiem un dzejoļu “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Virs zemes nav taisnības” un “Domāju es domas dziļas” dažādos laikmetos un dažādās tautās tapušus atdzejojumus.

Zinātniskais rakstu krājums iecerēts kā bāze un rosinājums jauniem pētījumiem, kā avots Veidenbauma un viņa laikmeta izziņai pedagogiem un visiem kultūrvēstures interesentiem

Vadītājs – prof. Ojārs Lāms
Projekta mērķis – 16. un 17. gadsimta Rīgas humānistu neolatīniskā kultūrmantojumu reaktualizācija, kas tiks īstenota, radot reprezentatīvu Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi, kā arī veicot izvērstus pētījumus, kuros tiks analizēti šī kultūrmantojuma formāli un kontekstuāli parametri. Galvenais šī projekta mērķis ir pārvarēt pašreizējo mazaktīvo stāvokli Latvijas neolatinitātes un agrīno jauno laiku pētniecībā, lai radītu lielāku Rīgas un Baltijas humānisma atpazīstamību, padarot viņu mantojumu pieejamu, jo mazpieejamība ir galvenais iemesls, kāpēc šis renesanses humānisma atzars ir palicis mazievērots, mazpētīts un bieži vien nepētīts pat Ziemeļu humānisma un Ziemeļu renesanses kontekstā. Sasniedzot projekta mērķi, tiks atklātas Rīgas humānisma saiknes ar plašākiem renesanses laikmeta kultūras procesiem, kā arī tiks pastiprināti pētīta šī kultūrmantojuma nozīme attiecīgā laikmeta eiropeisko vērtību un identitātes recepcijā Latvijas teritorijā, kura vēl joprojām ir nozīmīga gan vēsturiski, gan mūsdienu kontekstā Latvijas un Eiropas kulturālo un ģeogrāfisko robežu identificēšanā.

Projektu īsteno starpnozaru un starpinstitūciju pētnieku grupa: galvenais izpildītājs – vadošais pētnieks Kaspars Kļaviņš (LU HZF Āzijas studiju nodaļa); izpildītāji: vadošā pētniece Aija Taimiņa (LU Akadēmiskā bibliotēka), pētniece Ingrīda Kleinhofa (LU HZF Āzijas studiju nodaļa), vadošās pētnieces Ausma Cimdiņa un Māra Grudule no LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas, pētnieks Māris Kūlis (LU Filozofijas un socioloģijas institūts), pētnieks Mārtiņš Laizāns (Bolcmana institūts Insbrukā, Austrija), pētniece Ingrīda Kleinhofa (LU HZF Āzijas studiju nodaļa), pētnieks Magnus Frish (Marburgas universitāte, Vācija), Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvis Raimonds Briedis, filosofijas maģistrante Kitija Mirončuka. Projekta īstenošanas gaitā plānota arī pētnieku mainība, iesaistoties vēl citiem pētniekiem atsevišķu uzdevumu veikšanai.

Projekta vadītāja –  Dr. philol. Liene Kalviša (LNB)
Projekta mērķis ir izpētīt un aprakstīt Latvijas atmiņu institūciju semantiskās sadarbības potenciālu kultūras mantojuma jomā, testējot un ierosinot Latvijas situācijai atbilstošu zināšanu pārvaldības modeli/modeļus ar blakus mērķi nodrošināt heterogēnu datu sadarbspēju digitālā vidē, izmantojot strukturētas un pārbaudītas Latvijas Nacionālās bibliotēkas vārdnīcas un datu kopas, kurām ir atvērto saistīto datu potenciāls un kuras tāpēc tās ir svarīgas humanitāro un sociālo (t.sk. digitālo) zinātņu pētniekiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēka partnerībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultāti īsteno projekta sadaļu “Raiņa un Aspazijas kolekcija (RunA)”). Sadarbības rezultātā tiks nodrošināta radīto zināšanu pārnese uz citām atmiņu institūcijām un studiju vidi, celta studējošo kapacitāte, t.sk. ar jaunām pētniecības metodēm. Projektam būs tieša ietekme uz kultūras mantojuma tehnoloģiskās infrastruktūras attīstību un uzticamas zināšanu bāzes paplašināšanu akadēmiskajai videi u.c interesentiem.

Projektā piedalās HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas mācībspēki (prof. Ieva Kalniņa, lekt. Sigita Kušnere) un Baltu maģistru studiju programmas studenti (Inga Kapeniece, Solveiga Ķīkule).

Vadītāja – Ruta Kurpniece
Ubi Sunt ir Latvijas Universitātes literatūras un kritikas portāls. Portāla darbību nodrošina LU Humanitāro zinātņu fakultāte un tās studentu un darbinieku veidota redkolēģija. Projekta mērķis ir aplūkot ar literatūru saistītos notikumus, procesus un aktualitātes Latvijā, sniegt studentiem iespēju publicēt grāmatu recenzijas, literāru pasākumu aprakstus, intervijas ar literātiem, kā arī izpausties ar literāro jaunradi.
Plašāk par projektu