LU Humanitāro zinātņu fakultātes zinātnieki kā augsti novērtēti humanitārās jomas eksperti, pētnieki vada un piedalās dažādu nacionāla un starptautiska mēroga projektu īstenošanā, piemēram, Valsts pētījuma programmās, starptautiskos sadraudzību augstskolu projektos, Erasmus+ projektos u.c.

Projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” ietvaros

Projekta Nr.: VPP-LETONIKA-2022/3-0003

Projekta īstenošana: no 2022. gada 29. decembra līdz 2024. gada 19. decembrim

Projekta kopējais finansējums: 415 025 EUR

Projekta finansētājs: LR Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātnes padome

Projekta partneri: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (vadošais partneris), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Daugavpils Universitāte.

Projekta vadītāja: Eva Eglāja-Kristsone, PhD 

Projekta koordinators LU Humanitāro zinātņu fakultātē: profesore Ieva Kalniņa (e-pasts: ieva.kalnina@lu.lv)

Projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” pētnieciskā grupa LU Humanitāro zinātņu fakultātē: Dr. habil. philol. profesore Janīna Kursīte-Pakule, Dr. philol. profesors Ojārs Lāms, Dr. philol. profesore Ieva Kalniņa, Mg. lektore Sigita Kušnere, Dr. philol. pētnieks Ingus Barovskis

Projekta mērķis

Projekts apvieno pētniekus no literatūrzinātnes, salīdzināmās literatūras, digitālo humanitāro zinātņu, kultūras un grāmatniecības vēstures studiju jomām, kā arī pedagoģijas profesionāļus. Projekta mērķis ir veikt pētījumus par literatūrzinātnes, literatūras, kultūras un sabiedrības daudzdimensionālajām attiecībām vēsturiskā un mūsdienu kontekstā. Viens no centrālajiem jautājumiem ir literatūras loma sabiedriskās domas un politisko naratīvu veidošanā mūsdienu un vēsturiskā perspektīvā, ietverot literatūras kritiku un cenzūru. Tāpat tiks pētīta sabiedrības literārā gaume, grāmatu patēriņš un aprite un lasīšanas paradumu dinamika, un tās pārnese uz citām radošajām industrijām, kultūras medijiem un izdevējdarbību. Būtiski aptvert arī savstarpēji cieši saistīto lasītprasmes un izglītības aspektu, izstrādājot un piedāvājot jaunus mācību līdzekļus un digitālos resursus lasītprasmes attīstīšanai dažādās Latvijas un diasporas iedzīvotāju grupās, ņemot vērā arī lasītāja dominējošā uztveres tipa vajadzības. Jaunās zināšanas un projekta rezultāti tiks integrēti Latvijas augstākajā izglītībā, pilnveidojot un attīstot studiju programmas un kursus un izstrādājot maģistra un doktora darbus. Projekta rezultāti ietvers piecas recenzētas monogrāfijas, vismaz 20 recenzētus zinātniskus rakstus, kas pieņemti publicēšanai, vismaz 30 konferenču referātus un daudzveidīgu sabiedrības informēšanu – populārzinātniskus rakstus, publiskas lekcijas, seminārus, sabiedrības iesaistes kampaņu.

Projekta Nr.: VPP-LETONIKA-2021/1-0006
Projekta īstenošana: 20.12.2021.–19.12.2024.

Projekta finansējums: LR Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas Zinātnes padome
 

Projekta vadītāja: Dr. philol. Ilze Auziņa (LU Matemātikas un informātikas institūts)

Projekta koordinatore LU Humanitāro zinātņu fakultātē: prof. Dr. philol. Andra Kalnača

Projekta partneri: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (vadošais partneris), Latvijas Universitāte (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Liepājas Universitāte

Projekta “Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (LATE) mērķis ir veikt mūsdienu latviešu valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās sistēmas, kā arī latviešu zīmju valodas izpēti, izmantojot datos balstītas metodes un attīstot ilgtspējīgus latviešu valodas resursus un rīkus. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiks attīstīta digitālā infrastruktūra valodas pētniecībai un tiks izveidoti jauni un papildināti esošie valodas resursi: latviešu valodas runas korpuss, latviešu zīmju valodas paraugkorpuss, leksiskā datubāze Tēzaurs.lv un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”.  Veicot datos balstītus latviešu valodas pētījumus, tiks pilnveidots gramatiski marķētais latviešu valodas korpuss un fonētiski fonoloģiskās sistēmas apraksts. Projekta laikā izveidotie un pilnveidotie resursi tiks iekļauti vienotajā latviešu valodas digitālās pētniecības infrastruktūrā CLARIN-LV un izmantoti runas transkribēšanas, pēcrediģēšanas un subtitrēšanas platformas LATE izstrādē.

LU Humanitāro zinātņu fakultāte projekta īstenošanā ir viens no LU Matemātikas un informātikas institūta partneriem. LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas prof. Dr. philol. Andra Kalnača ir projekta 3. virziena “Datos balstīti latviešu valodas gramatikas pētījumi” vadītāja. Šī virziena uzdevums ir latviešu valodas gramatikas vienību un to variantu semantiski pragmatiski pētījumi, izmantojot dažādu korpusu sniegtās iespējas valodas materiāla atlasē un analīzē. No LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas projektā piedalās prof. Dr. philol. Andra Kalnača, asoc. prof. Dr. philol. Ilze Lokmane (abas – galvenās izpildītājas), Dr. philol. Daiga Deksne, Mg. hum. Tatjana Pakalne,  Mg. hum. Emīlija Mežale, kā arī studentes Bc. hum. Klinta Mellupa un Bc. hum. Paula Kļaviņa (visas – ekspertes).

Informācija par projektu "Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība"  pieejama http://www.digitalhumanities.lv/projekti/vpp-late/

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Romānistikas nodaļas pētniecības projekts “Verbāls žests / mentāls žests” tiek īstenots 2023.–2024. gadā Francijas un Latvijas partnerības programmā OSMOZE sadarbībā ar Dižonas Universitātes Valodu un filozofijas fakultāti.

Projekta līguma Nr. LV-FR/2022/7

Projekta vadītāja – prof. Jeļena Vladimirska. 

OSMOZE ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas Hubert Curien partnerības programma, kas veicina un attīsta augsta līmeņa zinātniski pētniecisko sadarbību starp Latvijas un Francijas zinātniskajām institūcijām.

Projektā paredzēts īstenot starpdisciplināru pētījumu valodniecības, neirolingvistikas un poētikas jomā ar mērķi noskaidrot žesta lomu valodā (fiziskais žests, verbālais žests, mentālais žests, estētiskais/poētiskais žests utt.).

Projekta realizācijas laikā Latvijas un Francijas sadarbības partneri īstenos apmaiņas darba vizītes, rīkos starpdisciplinārus seminārus, izstrādās individuālas un kolektīvas publikācijas. Projekta noslēgumā 2024. gadā iecerēta kopīgi organizēta starptautiska konference. 

Vadītāja – prof. Ieva Kalniņa
Pētījuma centrā ir Latvijā tapusī literatūra, kas tiek skatīta gastropoētiskā aspektā. Pētniecības objekts ir latviešu literatūra, arī Latvijas tapusī vācbaltiešu, ebreju un krievu literatūra un pavārgrāmatas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas nozīmes un funkcijas pilda ēdiena un dzēriena, ēšanas un dzeršanas, to gatavošanas, ēdienreižu, garšas, baudas un viesmīlības (tālākajā tekstā – ēdiens) tēlojums, kā ēdiena mainīgās reprezentācijas atklāj transformācijas sabiedrībā un kultūrā, kā mainās nacionālās identitātes un pašidentitātes sociālais konstrukts literārā tekstā. Literatūrā un pavārgrāmatās ēdiens tiek raksturots ne tikai kā cilvēka elementāro vajadzību apmierinātājs, tas ir arī daudzveidīgas komunikācijas un informācijas nesējs. Pētījumam ir starpdisciplinārs raksturs, tomēr gastropoētikas rāmējums nosaka, ka ir ievērots metaliterārais un literārais konteksts.

Projekts tiek izstrādāts Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedrā. Tajā piedalās profesori Māra Grudule un Ojārs Lāms, lektore Sigita Kušnere, doktorants Arturs Skutelis un doktora grāda pretendents Mārtiņš Laizāns, kā arī Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentes Ruta Kurpniece un Diāna Kaņepe. Projektā piedalās arī citu institūciju pētnieki: galvenā izpildītāja ir Astra Spalvēna (RISEBA), krievu un ebreju literatūru pēta doc. Svetlana Pogodina (HZF Rusistikas un slāvistikas nodaļa), ebreju literatūru – Iveta Leitāne (Bonnas universitāte), lietuviešu emigrācijas literatūru Laura Laurušaite (Lietuvas Literatūras un folkloras institūts), latviešu dzeju – Ieva E. Kalniņa (LU LFMI), pavārgrāmatas – Gita Krūmiņa-Zemture (Latvijas Lauksaimniecības universitāte).