Sors tua mortalis; non est mortale, quod optas... (Ovidius) Ināra Ķemere (23.04.1939 – 04.09.2013)  

2013. gada 4. septembrī aizsaulē aizgājusi izcilā klasiskās filoloģijas speciāliste un lieliskā pasniedzēja Ināra Ķemere. Viņas plašā erudīcija un personības valdzinājums rosināja studentu interesi apgūt latīņu un sengrieķu valodu un seno grieķu un romiešu autoru atstāto literāro mantojumu jau tajā laikā, kad LU vēl nebija atjaunotas klasiskās filoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmas. Arī vēlāk I.Ķemere iedvesmoja un aizrāva gan visus topošos klasiskos filologus, gan ikvienu interesentu, kuram laimējās baudīt viņas plašās valodu zināšanas un dziļo antīkās kultūras izpratni. Nenovērtējams ir arī I. Ķemeres ieguldījums Latvijas sabiedrības iepazīstināšanā ar antīkās pasaules kultūras vērtībām, gan rakstot dažādiem izdevumiem, tostarp nozīmīgām Latvijā izdotām enciklopēdijām, gan strādājot par konsultanti Latvijas rakstnieku savienībā, gan tulkojot no senajām valodām. Kā nozīmīgākie pieminami, piemēram, Aristofana komēdijas Putni (Latvijas Nacionālajā teātrī), Aristoteļa traktāta Nikomaha ētika, Marka Aurēlija traktāta Pašam sev, 16. gs. humānista Bazilija Plīnija darba Slavas dziesma daudzinātajai pilsētai Rīgai parindeņu u.c. tulkojumi, arī redaktores darbs pie Aristoteļa traktāta Poētika jaunākā izdevuma. Pēdējos gados I. Ķemere visu savu laiku un neizsīkstošo enerģiju veltīja, aktīvi līdzdarbojoties jaunā Bībeles latviskojuma tapšanā un strādājot pie apjomīgas sengrieķu – latviešu valodas vārdnīcas pirmizdevuma izveides, kas būtu ne tikai neatsverams palīgs topošo klasisko filologu studijās, bet arī nenovērtējams ieguldījums visas Latvijas kultūrā. Ināra Ķemere ar savām zināšanām un erudīciju, augsto atbildības izjūtu un pienākuma apziņu, labestību un sirds gudrību vienmēr paliks to cilvēku sirdīs un atmiņās, kuri viņu pazina.

Dalīties