Akadēmiskais centrs
Valsts valodas politikas jautājumiem Latvijā tradicionāli tiek pievērsta īpaša uzmanību. Latvijas Universitāte (LU) kopā ar citām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām kopš pirmsākumiem aktīvi piedalās Valsts valodas politikas īstenošanas plānā, turklāt tās Humanitāro zinātņu fakultāte (HZF) ir viena no struktūrvienībām, kur visplašāk pārstāvēti dažādi valsts valodas politikas plāna īstenošanas virzieni. Fakultāte pamatoti var lepoties ar paveikto 2022.–2023. gadā.
LU HZF darbojas gan visu līmeņu studiju programmas, kas saistītas ar latviešu valodas, literatūras un kultūras apguvi (jo īpaši bakalaura studiju programmā “Latvistika”, maģistra studiju programmā “Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas” un doktora studiju programmā “Valodu un kultūru studijas”), gan notiek aktīvs zinātniskais darbs valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā un kultūras studijās, ik gadu Valodniecības un literatūrzinātnes un mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomē sekmīgi tiek aizstāvētas izcilas disertācijas.
Latvijas Republikā kopš 2021. gada darbojas Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plāns 2022.–2023. gadam (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330822-par-valsts-valodas-politikas-pamatnostadnu-20212027-gadam-istenosanas-planu-20222023-gadam). Plāna mērķis ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.
Atbilstoši Valsts valodas likumā (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/14740-valsts-valodas-likums) norādītajam minētais virsmērķis īstenojams, nodrošinot arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodas ‒ attīstību un lībiešu valodas kā vienīgās pirmiedzīvotāju valodas Latvijā saglabāšanu.
Kopš 2021. gada LU HZF tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projekts "Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0006, vad. Dr. philol. Ilze Auziņa) projekta 3. virziens LU HZF "Datos balstīti latviešu valodas gramatikas pētījumi" (vad. prof. Dr. philol. Andra Kalnača), kopš 2023. gada – Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” (Nr. lzp-2022/1-0013, vad. prof. Dr. philol. Andra Kalnača), savukārt 2020.–2022. gadā – Erasmus+ projekts “Vieglās valodas veicināšana sociālai iekļaušanai” (Promoting Easy-to-Read Language for Social Inclusion – PERLSI) (Nr. 2020-1-LV01-KA204-077527, vad. Margarita Spirida).
Blakus minētajiem zinātniskajiem projektiem īstenoti arī dažādi LU akadēmiskie un zinātniskās darbības attīstības projekti, kas ar papildu finansējumu nodrošina gan starptautisku zinātnisku konferenču organizēšanu un referātu tēžu krājumu publicēšanu (piem., ikgadējo prof. Artura Ozola dienas starptautisko zinātnisko konferenci un tās tēžu krājumus), kā arī dažādu zinātnisku izdevumu publicēšanu, piem., SCOPUS indeksētā ikgadējā rakstu krājuma “Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form” (https://doi.org/10.22364/vnf) izdošanu. 2022. gadā līdzfinansēta arī starptautiskas autoru kopas veidotas kolektīvas monogrāfijas publicēšana: Metslang, Helle, Norvik, Miina, Kalnača, Andra (eds.). “Insights into the Baltic and Finnic Languages. Contacts, Comparisons, and Change”, Berlin: Peter Lang. doi.org10.3726/b18341.
Akadēmiskās latviešu valodas, latviešu terminoloģijas un terminrades attīstība tiek nodrošināta gan bakalaura, gan maģistra programmās tādos dažādu HZF un Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmu kursos kā, piem., “Latviešu zinātnes valodas un terminoloģijas pamati” (bakalaura studiju kurss). “Stilistika un tekstveide” (maģistra studiju kurss), “Latviešu zinātnes valodas pamatjautājumi” (pašvadītas mācīšanās tiešsaistes kurss).
LU HZF aktīvi tiek īstenota arī latviešu valodas paveida latgaliešu rakstu valodas apguve un izpēte, tas iespējams gan bakalaura studijās “Latvistikas” programmas kursā “Ievads latgalistikā” (autores – prof. Lidija Leikuma un Dr. philol. Ilze Sperga), gan maģistra studijās programmas “Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas” kursā “Latgaliešu rakstu valodas vēsture” (autore – prof. L. Leikuma). Savukārt lībiešu valodas izzināšana un apguve ik akadēmisko gadu notiek bakalaura studiju kursā “Lībiešu valoda” (autore – Mg. hum. Ērika Krautmane).
LU HZF notiek arī daudzveidīga mūsdienīgā metodoloģijā un resursos balstīta latviešu valodas apguves kursu izstrāde un nodrošināšana dažādām mērķauditorijām. Te minams ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu kopš 2020. gada īstenotais projekts “Diasporas skolotāju izglītības tālmācības programmas “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs” izstrāde un realizācija” (Nr. 2-6.1e/20/84, vad. doc. Dr. philol. Inta Urbanoviča), kā arī 2021.–2022. gadā izstrādātais FORTHEM alianses Digitālās akadēmijas latviešu valodas kurss “Latvian language for beginners” (autores – HZF docente Dr. philol. Iveta Narodovska, Mg. hum. Ilze Klotiņa). Tāpat LU HZF 2023. gadā īstenota valsts finansēta programma “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem”. Ik akadēmisko gadu HZF Lietišķās valodniecības centrs nodrošina arī dažādu līmeņu latviešu valodas kā svešvalodas apguvi LU ārvalstu studentiem, t.sk., piem., profesionālo latviešu valodu ārstiem u.c. mērķauditorijai. Būtiska ir LU HZF iesaiste arī vieglās valodas izpētē un apguvē, piem., 2023. gadā docējot plaši pieprasītu studiju kursu “Vieglā valoda”.
Kā viens no intriģējošākajiem pasākumiem latviešu valodas radošas izkopšanas un attīstības aspektā minama 2023. gadā sagatavotais un atkārtoti ar panākumiem doc. Intas Urbanovičas vadībā īstenotais interaktīvu spēļu projekts “Spēlējam Endzelīnu” (LU HZF Studentu pašpārvaldes finansējums), kas veltīts valodnieka Jāņa Endzelīna 150 gadu jubilejai.
