Aktuālās konferences

Informācija par atvērtajām HZF sekcijām pieejama LU konferenču portālā.

Uzsaukums.

Pieteikšanās ir slēgta.

Norises laiks: 2025. gada 15.-16. maijs
Norises vieta: attālināti, Zoom

Konferences mērķis ir izpētīt sarežģītās attiecības starp sazvērestības teorijām un garīgumu - fenomenu, kas Eiropas kultūras un akadēmiskajā diskursā kļūst arvien aktuālāks. Galvenā uzmanība tiek pievērsta Konspiritualitātes ģenealoģijas izpratnei, tās vēsturisko sakņu apzināšanai un sociālpolitisko seku analīzei mūsdienu sabiedrībā.

Konferences galvenās tēmas

• Vēsturiskās saknes un attīstība: Konspiritualitātes pirmsākumu izpēte Rietumu ezoteriskajās tradīcijās, izsekojot tās attīstībai līdz mūsdienu konspirācijas teorijām un Jaunā Laikmeta (New Age) garīgumam.
• Kultūras un politikas dimensijas: Konspiritualitātes kā garīgas prakses un politiska instrumenta izpēte dažādos Eiropas kontekstos, atklājot vietējo naratīvu, prakšu un rituālu atšķirības.
• Psiholoģiskās un sociālās funkcijas: Konspiritualitāte kā individuālās un sabiedrības pielāgošanās mehānisms krīzes laikā, tostarp tās loma kontroles, kopienas un identitātes sajūtas nodrošināšanā.
• Salīdzinošā analīze: Starpdisciplinārs skatījums par konspiritualitāti, veicinot reliģisko prakšu, konspirācijas teoriju subkultūru un sabiedrības ietekmes salīdzinošos pētījumus.

Konference organizēta ar LZP FLPP projekta “Konspiritualitātes ģenealoģija 20. gadsimta Latvijā (GENOCON)” (lzp-2023/1-0142) atbalstu. 
Projekts pēta mūsdienu globālo izaicinājumu laikā sazvērestību teoriju un Jaunā laikmeta garīguma diskursu saskarsmes punktus.

Plašāk par projektu.

Uzsaukums.

Pieteikšanās ir slēgta.

Norises laiks: 2025. gada 26.-28. jūnijs
Norises vieta: Latvijas Universitātes Zinātņu māja (Jelgavas iela 3, Rīga)

Konference turpina 2005. gadā Prāgā, Kārļa Universitātē, aizsākto konferenču sēriju “Grammar and Corpora”. Kopš tā laika G&C konferences ir notikušas dažādās vietās un universitātēs: Liblicē (2007), Prāgā (2012), Varšavā (2014), Manheimā (2009, 2016), Parīzē (2018), Krakovā (2020) un Ģentē (2022). 2025. gada konference “GGrammar and Corpora” (Rīgā, Latvijas Universitātē), tiecas nodrošināt forumu jaunu un radošu ideju apmaiņai starp pētniekiem, kurus interesē dažādu gramatikas un tās saskarsmes aspektu izpēte visplašākajā nozīmē, izmantojot dažāda veida korpusus un korpuslingvistiskās pieejas, metodes un tehnikas.

Konference rīkota ar LZP FLPP projekta “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)” (lzp-2022/1-0013) atbalstu. 

Projekta mājaslapa.

Uzsaukums.

Norises laiks: 2025. gada 27. jūlijs -1. augusts
Norises vieta: Latvijas Universitāte

Semināra laikā pētnieki un nozares eksperti pievērsīsies tēmām:

• Kā reliģiskā un vērtībizglītība var uzturēt cerību politisku, kultūras un ekoloģisku grūtību laikā?
• Kā reliģiskā izglītība var veicināt labklājību un noturību pasaulē, kur ir daudz neskaidrību un pastāvīgas krīzes un izaicinājumi? 

Uzsaukums. 

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 15. maijs 

Norises laiks: 2025. gada 27.-29. augusts
Norises vieta: Latvijas Universitātes Dabas māja (Jelgavas iela 1, Rīga) 

Multidisciplinārā konference KLAARA kļuvusi par platformu pētniekiem, kuri padziļināti interesējas par vieglās valodas un piekļūstamas komunikācijas aspektiem. Konference vienkopus pulcina nozares vadošos pētniekus un praktiķus no visas pasaules, stiprinot vieglās valodas pētniecību un meklējot arvien jaunus veidus, kā panākt informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar īslaicīgām vai pastāvīgām grūtībām saprast valodas standarta formas. 
Šogad pirmo reizi KLAARA konference notiek Rīgā, tādējādi sniedzot unikālu iespēju paplašināt savas zināšanas vieglās valodas jomā arī interesentiem Latvijā. 

Vieglās valodas pētniecība pasaulē attīstās dažādos virzienos, un ir jāņem vērā gan praktiskais lietojums, gan teorētiskās iestrādnes. Konferencē aicinām pieteikt referātus par dažādiem vieglās valodas un piekļūstamas komunikācijas aspektiem: vieglā un vienkāršā valoda, vieglā valoda un mākslīgais intelekts, informācijas piekļūstamība un migrācija, vieglā valoda un plašsaziņas līdzekļi u. c. 

Uzsaukums.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 30. jūnijs

Norises laiks: 2025. gada 9.-10. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Konferencē aicinām ikvienu, kurš šobrīd studē bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmās jebkurā Baltijas valstu vai citā augstskolā, iesniegt pieteikumus par jebkuru no šādiem Baltijas valstu aspektiem: valoda un literatūra, vēsture, folklora un kultūra, māksla, kino un mūzika, modernās tehnoloģijas un inovācijas Baltijas valstu sabiedrībās; politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā.

Konferences darba valodas ir lietuviešu, latviešu, igauņu un angļu. 

Ikviens ir laipni aicināts uzstāties kādā no Baltijas valstu valodām, tomēr - kopsavilkumam un prezentācijas slaidiem jābūt angļu valodā. 

Uzsaukums.

Pieteikšanās ir slēgta.

Norises laiks: 2025. gada 31. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Aktīva folkloras dokumentēšana Latvijā aizsākās pirmās nacionālās atmodas laikā 19. gadsimta otrajā pusē. Šajā laikā uzkrātie materiāli veidoja pamatu apjomīgiem publicēto tekstu korpusiem: Krišjāņa Barona sakārtotajām Latvju dainām (1894–1915), Anša Lerha-Puškaiša Latviešu tautas teikām un pasakām (1891–1903) un Andreja Jurjāna Latvju tautas mūzikas materiāliem (1894–1921). Institucionāli organizēta un sistemātiska folkloras vākšana sākās līdz ar Latviešu folkloras krātuves dibināšanu 1924. gadā, kas ļāva mērķtiecīgi dokumentēt, arhivēt un klasificēt vairākus miljonus folkloras tekstu. 

Pusotra gadsimta laikā uzkrātais materiāls aptver ne tikai klasiskos folkloras žanrus, bet arī dažādu ikdienas prakšu aprakstus, tostarp rakstveidā un vizuālās reprezentācijās fiksētus notikumus. Šo vākumu tapšanu ir ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā gan ideoloģija, gan arī aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati u. c. Līdzīgs, laika gaitā mainīgs rāmējums ir arī korpusu un to tapšanas procesu interpretācijai, tādējādi aktualizējot nepieciešamību regulāri pārskatīt vēsturisko folkloras tekstu korpusu veidošanās principus, tajā iesaistīto personu pieeju, motivāciju un veikuma kvalitāti gan vēsturiskā, gan arī mūsdienu perspektīvā. Tāpat aktualizējami jautājumi par koloniālisma un imperiālisma nospiedumiem tekstu korpusos, literāro un Dziesmu svētku tradīciju ietekmēm, norakstu problemātiku, krājēju un pētnieku savstarpējiem sakariem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī u. tml. Jaunas atziņas piedāvā arī digitālo tehnoloģiju izmantošana, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā ir veicinājusi plašo folkloras krājumu digitalizēšanu, sniedzot iespējas analizēt lielapjoma datus un algoritmiski identificēt sakarības.

Ar folkloras krājumiem saprotot publicētus un nepublicētus tekstu korpusus, kas saistīti ar tradicionālo kultūru un dokumentē ikdienas dzīves norises, kā arī to digitālos analogus, gaidīsim referātus, kas balstīti to izpētē.