Aktuālās konferences

Informācija par atvērtajām HZF sekcijām pieejama LU konferenču portālā.

Uzsaukums.

Pieteikšanās ir slēgta.

Norises laiks: 2025. gada 26.-28. jūnijs
Norises vieta: Latvijas Universitātes Zinātņu māja (Jelgavas iela 3, Rīga)

Konference turpina 2005. gadā Prāgā, Kārļa Universitātē, aizsākto konferenču sēriju “Grammar and Corpora”. Kopš tā laika G&C konferences ir notikušas dažādās vietās un universitātēs: Liblicē (2007), Prāgā (2012), Varšavā (2014), Manheimā (2009, 2016), Parīzē (2018), Krakovā (2020) un Ģentē (2022). 2025. gada konference “GGrammar and Corpora” (Rīgā, Latvijas Universitātē), tiecas nodrošināt forumu jaunu un radošu ideju apmaiņai starp pētniekiem, kurus interesē dažādu gramatikas un tās saskarsmes aspektu izpēte visplašākajā nozīmē, izmantojot dažāda veida korpusus un korpuslingvistiskās pieejas, metodes un tehnikas.

Konference rīkota ar LZP FLPP projekta “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)” (lzp-2022/1-0013) atbalstu. 

Projekta mājaslapa.

Uzsaukums.

Norises laiks: 2025. gada 27. jūlijs -1. augusts
Norises vieta: Latvijas Universitāte

Semināra laikā pētnieki un nozares eksperti pievērsīsies tēmām:

• Kā reliģiskā un vērtībizglītība var uzturēt cerību politisku, kultūras un ekoloģisku grūtību laikā?
• Kā reliģiskā izglītība var veicināt labklājību un noturību pasaulē, kur ir daudz neskaidrību un pastāvīgas krīzes un izaicinājumi? 

Uzsaukums. 

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 15. maijs 

Norises laiks: 2025. gada 27.-29. augusts
Norises vieta: Latvijas Universitātes Dabas māja (Jelgavas iela 1, Rīga) 

Multidisciplinārā konference KLAARA kļuvusi par platformu pētniekiem, kuri padziļināti interesējas par vieglās valodas un piekļūstamas komunikācijas aspektiem. Konference vienkopus pulcina nozares vadošos pētniekus un praktiķus no visas pasaules, stiprinot vieglās valodas pētniecību un meklējot arvien jaunus veidus, kā panākt informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar īslaicīgām vai pastāvīgām grūtībām saprast valodas standarta formas. 
Šogad pirmo reizi KLAARA konference notiek Rīgā, tādējādi sniedzot unikālu iespēju paplašināt savas zināšanas vieglās valodas jomā arī interesentiem Latvijā. 

Vieglās valodas pētniecība pasaulē attīstās dažādos virzienos, un ir jāņem vērā gan praktiskais lietojums, gan teorētiskās iestrādnes. Konferencē aicinām pieteikt referātus par dažādiem vieglās valodas un piekļūstamas komunikācijas aspektiem: vieglā un vienkāršā valoda, vieglā valoda un mākslīgais intelekts, informācijas piekļūstamība un migrācija, vieglā valoda un plašsaziņas līdzekļi u. c. 

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 1. septembris

Norises laiks: 2025. gada 8.-10. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Konference iecerēta kā notikums – jēgas uzvedums, kas kopā ar Delēzu (vispirms latviskoto) aicina paraudzīties uz ierasto, pamanīt paradoksālo; ne tik daudz interpretēt, bet eksperimentēt – atklāt “loģikas”, kas rodamas tēla, afekta, kino telpas un laika apgūšanas jomās, izvērtējot maģistrālās domas strāvu. Domāt nozīmē iekļauties tapšanas procesā, jēgas vārdnīcu nostiprināt dažādību režīmā. 

Konferencē aicinām piedalīties gan ar tradicionāliem ziņojumiem, gan atvērtām praksēm (iekļaujot atbildīgus performatīvus formātus), apspriešanai rosinot šādas 
tematiskās ievirzes: 

• filozofija kā jēdzienu radīšana,
• kino un dzīves principi / kino domāšana,
• afekts un percepts mākslā, tulkošanas probēma,
• vēlmes domāšana – dzīve, dzīvīgums, dzīvība,
• problēma, ideja, kritika – domāšanas kaisme. 

Aicinām iesniegt savas ieceres 200–300 vārdu anotācijā, norādot savu vārdu un  pārstāvēto institūciju līdz 2025. gada 1. septembrim uz delezam100@gmail.com.  
Apstiprinājums par dalību tiks izsūtīts 2 nedēļu laikā.  

Dalība konferencē ir bez maksas. Darba valodas: latviešu un angļu. 

Organizatori: Dr. phil. Zane Ozola (HZF, LEA), Dr. phil. Andrejs Balodis (LKA, LEA), Dr. phil. Jānis Taurens (LMA), Mg. phil. Dace Līdumniece (LEA).  
Rīko: LU Humanitāro Zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļa, Latvijas Kultūras akadēmija,  Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Estētikas asociācija. 
Plašākai informācijai: delezam100@gmail.com.
 

Uzsaukums.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 30. jūnijs

Norises laiks: 2025. gada 9.-10. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Konferencē aicinām ikvienu, kurš šobrīd studē bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmās jebkurā Baltijas valstu vai citā augstskolā, iesniegt pieteikumus par jebkuru no šādiem Baltijas valstu aspektiem: valoda un literatūra, vēsture, folklora un kultūra, māksla, kino un mūzika, modernās tehnoloģijas un inovācijas Baltijas valstu sabiedrībās; politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā.

Konferences darba valodas ir lietuviešu, latviešu, igauņu un angļu. 

Ikviens ir laipni aicināts uzstāties kādā no Baltijas valstu valodām, tomēr - kopsavilkumam un prezentācijas slaidiem jābūt angļu valodā. 

Uzsaukums. 

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 01. jūnijs

Norises laiks: 2025. gada 22.-25. oktobris
Norises vieta: Lietuva, Viļņa

Sekcijā tiek gaidīti pieteikumi, kas veicina teorētisko un praktisko izpratni un zināšanas gan par atsevišķām baltu valodām un to paveidiem un valodu kontaktiem, gan par vispārīgām valodas sistēmas likumībām, balstoties uz visdažādākā apjoma un veidu elektroniskiem resursiem un izmantotajām pētniecības metodēm. 

Galvenie sekcijā diskutējamie jautājumi, vienlaikus gaidot arī citus ar gramatiku un valodas elektroniskiem resursiem saistītus tematus, ir šādi: 

• baltu valodu korpusu, datubāzu, vārdnīcu u.c. elektronisku resursu izmantojums dažādu gramatisku (morfoloģisku, derivatīvu, sintaktisku, fonētisku) parādību analīzē gan attiecībā uz atsevišķām baltu valodām un to paveidiem, gan kontrastīvā, tipoloģiskā un kognitīvā skatījumā;
• atšķirīgu tipu korpusi, to kombinēšana dažādu baltu valodu gramatikas jomu analīzē;
• baltu valodu elektroniskie resursi un gramatiskās sistēmas attīstības analīze;
• baltu valodu elektroniskie resursi un gramatikas saskarjomas (semantika, pragmatika u.c.). 

XIV Baltistu kongresa referātu tēzes iesniedzamas līdz 01.06.2025., paziņojums par tēžu apstiprināšanu – līdz 01.07.2025.

Plašāk par konferenci.

Uzsaukums.

Pieteikšanās ir slēgta.

Norises laiks: 2025. gada 31. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Aktīva folkloras dokumentēšana Latvijā aizsākās pirmās nacionālās atmodas laikā 19. gadsimta otrajā pusē. Šajā laikā uzkrātie materiāli veidoja pamatu apjomīgiem publicēto tekstu korpusiem: Krišjāņa Barona sakārtotajām Latvju dainām (1894–1915), Anša Lerha-Puškaiša Latviešu tautas teikām un pasakām (1891–1903) un Andreja Jurjāna Latvju tautas mūzikas materiāliem (1894–1921). Institucionāli organizēta un sistemātiska folkloras vākšana sākās līdz ar Latviešu folkloras krātuves dibināšanu 1924. gadā, kas ļāva mērķtiecīgi dokumentēt, arhivēt un klasificēt vairākus miljonus folkloras tekstu. 

Pusotra gadsimta laikā uzkrātais materiāls aptver ne tikai klasiskos folkloras žanrus, bet arī dažādu ikdienas prakšu aprakstus, tostarp rakstveidā un vizuālās reprezentācijās fiksētus notikumus. Šo vākumu tapšanu ir ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā gan ideoloģija, gan arī aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati u. c. Līdzīgs, laika gaitā mainīgs rāmējums ir arī korpusu un to tapšanas procesu interpretācijai, tādējādi aktualizējot nepieciešamību regulāri pārskatīt vēsturisko folkloras tekstu korpusu veidošanās principus, tajā iesaistīto personu pieeju, motivāciju un veikuma kvalitāti gan vēsturiskā, gan arī mūsdienu perspektīvā. Tāpat aktualizējami jautājumi par koloniālisma un imperiālisma nospiedumiem tekstu korpusos, literāro un Dziesmu svētku tradīciju ietekmēm, norakstu problemātiku, krājēju un pētnieku savstarpējiem sakariem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī u. tml. Jaunas atziņas piedāvā arī digitālo tehnoloģiju izmantošana, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā ir veicinājusi plašo folkloras krājumu digitalizēšanu, sniedzot iespējas analizēt lielapjoma datus un algoritmiski identificēt sakarības.

Ar folkloras krājumiem saprotot publicētus un nepublicētus tekstu korpusus, kas saistīti ar tradicionālo kultūru un dokumentē ikdienas dzīves norises, kā arī to digitālos analogus, gaidīsim referātus, kas balstīti to izpētē.