Kas sagādāja prieku LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas docētājiem augusta beigās? Pilna zāle zinošu bibliotekāru Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) konferenču zālē, kur 26. augustā notika LNB Bibliotēku attīstības centra rīkotā konference “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”.

Ar LNB bibliotēku Latvistikas un baltistikas nodaļas docētāji un studenti sadarbojas, gan daloties zināšanās ar bibliotekāriem, gan rakstot anotācijas LNB elektroniskajam izdevumam “Literatūras ceļvedis”, gan piedaloties  kopprojektā “Latvijas atmiņu institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu”.

Konferences moderators, HZF profesors Ojārs Lāms atzīmēja bibliotēkas nozīmi korona vīrusa laikā, kad bibliotekāra zināšanas un darbība ir īpašs atbalsts iedzīvotājiem. Klausītājiem prof. Ievas Kalniņas stāstījumā bija iespējas uzzināt par dažām jaunākās prozas aktualitātēm: sērijas “Es esmu” pirmā romāna – A. Zeibota “Krauklis” –  iznākšanu un tā nozīmi, par pievēršanos pusaudžu literatūrai, par politiskajām pasakām, stāstu krājumu daudzpusību. Par pārsteidzoši daudzajiem jaunākajiem latviešu valodniecības izdevumiem stāstīja HZF lektore Evelīna Zilgalve, viņa arī uzsvēra, ka gandrīz visi izdevumi sastopami tiešsaitē, un tādējādi tie ir pieejami visā Latvijā. Prof. Ojārs Lāms reflektēja par to, kas ir klasiskā literatūra, un īpaši pievērsās eposu izdevumiem, kuri latviešu kultūrā pārstāvēti bagātīgi. Par pārsteigumu konferences klausītājiem, izrādījās, ka Dz. Soduma tulkotais Džeisma Džoisa romāns “Uliss” ir gandrīz visu klātesošo bibliotēkās. HZF lektore un teātra kritiķe Ieva Rodiņa stāstīja un rādīja, kā teātri centās un cenšas ievērot pandēmijas aizliegumus un nodrošināt teātra pastāvēšanu – no pirmajiem radiolasījumiem un tiešsaites izrādēm līdz skatītāju zālei, kurā izrādes ir īsas, ar nelielu aktieru skaitu un atturīgām dekorācijām. Savukārt projekta “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts” pētnieki stāstīja par latviešu pavārgrāmatu kā literāru tekstu vēsturi (Astra Spalvēna) un dzērienu nozīmi slavenos 20. gadsimta 20.–30. gadu psiholoģiskajos romānos (Arturs Skutelis).

Mums pašiem arī bija interesanti uzzināt, ko kolēģi pētījuši pandēmijas laikā un citam citu ieraudzīt bez ekrāna starpniecības.

Par konferences norisi un tās dalībniekiem kā katru gadu rūpējās LNB Bibliotēku attīstības centra informācijpratības, medijpratības un mūžizglītības projektu koordinatore Marta Dziļuma. Cerams, ka jau citā sastāvā mēs varēsim 15. oktobrī būt Kuldīgas bibliotēkā.

 

Dalīties