Rudens semestris rit jau pilnā sparā, un 1. kursa studenti ar studijām jau apraduši. Kādi šie pirmie divi mēneši ir bijuši, stāsta LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmas 1. kursa studente MEGIJA ANNIJA BEROVSKA.

Vides aizsardzība vai filoloģija? Filoloģija!

Sākot jaunas skolas gaitas, vienmēr ir iekšējs uztraukums, jo nav zināms, kas būs gaidāms, kā vien tas, ka apkārt būs jauna vide un jauni cilvēki. 

Pēc divu gadu pārtraukuma nolēmu atsākt mācības, sākumā gan virziens nebija līdz galam skaidrs. Manas domas dalījās starp vides aizsardzību un filoloģiju, tomēr izlēmu par labu baltu filoloģijai, jo vidusskolā literatūra un latviešu valoda man bija tuvi priekšmeti, kā arī interese par lietuviešu valodu mani pārliecināja izvēlēties šo virzienu, atstājot vides aizsardzību kā otro izvēles programmu.

Ar dokumentiem un nemieru sirdī – uz LU galveno ēku

Pirmais lielākais izaicinājums bija dokumentu iesniegšana LU galvenajā ēkā. Redzēju, kā Universitātes lielās durvis tiek nemitīgi vērtas vaļā, studentiem ejot iekšā un ārā, un es sajutu vēl lielāku nemieru. Labi, ka manu roku turēja mazā māsa. Apmainījos iespaidos ar cilvēkiem uzņemšanā. Man arī paveicās, dokumentus pieņēma LU darbiniece, kura pati studējusi filoloģiju – saruna ar viņu  iedvesa mieru un paļāvību, ka viss būs labi.

Straujais septembris un oktobris

Pirmie divi mēneši ir pagājuši ātrā tempā, pa šo laiku ir ne tikai iepazītas fakultātes telpas, bet arī kļuvuši pazīstamāki pasniedzēji, kursabiedri un izvēlētā  studiju programma. Pēc pirmajiem kontroldarbiem arī vairāk saprotams, kuros priekšmetos ir vairāk jāstrādā individuāli un arī mazliet izprasts, ko katrs pasniedzējs vēlas no studentiem sagaidīt.

Pirmajā studiju mēnesī es diezgan daudz uzzināju par LU galveno mācību ēku, pabiju pat uz Alma Mater jumta un apmeklēju arī pašu studentu karceri! Arī ceļš uz Nacionālo bibliotēku visam kursam kopā pasniedzēju pavadībā septembrī tika mērots divreiz, vienā no reizēm ciemojoties arī Latviešu folkloras krātuvē.

Strādājošā studenta ikdiena

Paralēli pilna laika studijām arī strādāju, līdz ar to sanāk vairāk mācīties vēlos vakaros un agros rītos – pirms lekcijām. Visgrūtākās ir otrdienas, kad pirmā lekcija ir jau 8:30, īpaši, ja vēl iepriekšējā vakarā darīti darbi, jo pārsvarā pārrodos mājās vēlu, reizēm pāri pusnaktij. Mana darbavieta atrodas nepilna stundas brauciena attālumā no dzīvesvietas. Cenšos izmantot laiku lietderīgi – tā, tikai braucot transportā uz un no darba, divu nedēļu laikā es izlasīju “Minhauzena precības”.

Referāts top… vannasistabā

Īrēju dzīvokli kopā ar vēl diviem istabas biedriem, kuri arī studē. Kad pārrodos no darba, bieži vien viņi jau guļ. Kad vairākus vakarus pēc darba gatavoju referātu valodniecībā, lai nevienu netraucētu, ierīkoju sev mācību telpu vannasistabā – ienesu tur datoru, grāmatas un lielos spilvenus. Uzticīgs mans mācību kompanjons vienmēr ir kaķis, viņam arī patīk studēt. 

Studijas, kas audzina raksturu

Pirmdienas un trešdienas ir parasti vieglākās mācību dienas, jo lekcijas sākas vēlāk. Man ļoti patīk kurss Latvijas kultūras vēsture, kurā padziļinātāk stāsta par latviešu kā nācijas attīstību, sasaistot ar notikumiem latviešu literātus, kuri attiecīgā laikā dzīvojuši un darbojušies. Studiju kursi cits citu papildina – Latviešu folklora Latvijas kultūras vēsturi, Latīņu valodu Antīko literatūru utt.

Pats lekciju grafiks nav pārāk nogurdinošs un smags, arī pusstundu garie starpbrīži ir noderīgi iekavēto darbu izpildei, mācību vielas atkārtošanai vai mierīgam gājienam uz veikalu un atpakaļ. Taču jārēķinās ar patstāvīgu darbu ārpus universitātes, materiālu meklēšanu, konspektu veidošanu, lielo lasāmvielas apjomu. Patstāvīgās mācības kalpo arī kā tāda rakstura audzināšana. Reizēm pirms kontroldarba vai semināra iepriekšējā vakarā notiek aktīva kursa WhatsApp sarakste, kurās sūtām cits citam lasāmvielu, kas izķerta no bibliotēkas. Pēdējais lielais atklājums – antīkās literatūras pieejamība internetā!

Ceļa sākumā

Kopumā varu teikt, ka pieredze tiktāl ir pozitīva un esmu apmierināta ar savu izvēli, vēl joprojām mācos plānot savu laiku, bet ne vienmēr tas sekmīgi izdodas, citreiz sanāk mazāk pagulēt, visu nepaspēt un kaut ko iekavēt, bet man ir pie kā vērsties, arī pasniedzēji ir saprotoši un pretimnākoši. Gaidu nākamos mēnešus un, ak, vai, tepat jau pirmā sesija…

 

 

Dalīties