Klajā nākuši divi Rusistikas un slāvistikas nodaļas zinātnieku sagatavoti rakstu krājumi – sērijas Rusistica Latviensis zinātnisko rakstu krājums “Rusistica Latviensis 7. Globālie un lokālie procesi slāvu valodās, literatūrā un kultūrā” un sērijas Seminarium Hortus Humanitatis Almanahs Nr. 52 “Krievu kultūra Baltijas valstīs”.

Abu krājumu svinīga atvēršana notika š.g. 31. oktobrī Humanitāro zinātņu fakultātē. Rakstu krājumā “Rusistica Latviensis 7. Globālie un lokālie procesi slāvu valodās, literatūrā un kultūrā” (izdevējs LU Akadēmiskais apgāds) apkopoti referāti, kas tika nolasīti LU Rusistikas un slāvistikas nodaļas organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar tādu pašu nosaukumu kā krājumam pērnā gada martā. Konferencē piedalījās slāvistikas zinātnieki no deviņām valstīm – Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Somijas, Igaunijas un Japānas. Krājumā raksti apkopoti trijās sadaļās: Literatūrzinātne, Folkloristika un tradicionālā kultūra, Valodniecība. Plašākajā krājuma sadaļā – Literatūrzinātne – iekļauti raksti, kas veltīti krievu un slāvu literatūras vēstures izpētei, kā arī salīdzināmai literatūrzinātnei. Liela daļa publikāciju aplūko Latvijas Universitātei nozīmīgas tēmas. Piemēram, Latvija un latviešu kultūra krievu rakstnieku daiļradē apskatīta N.Veršiņinas, A.Razumovskas, L.Sproģes rakstos. Krājumā aktualizēta arī Latvijas krievu kultūras reģionālā specifika – par to I.Motejunaites un J.Sidjakova rakstos.  Krievu literatūras recepcijai Latvijā un literārā  tulkojuma problemātikai ir veltītas T.Barišņikovas un I.Narodovskas publikācijas. N.Šrubas un K.Voroncovas raksti aplūko krievu un poļu literāros sakarus. Krievu emigrācijas literatūras izpētei veltīti M.Cimborskas-Ļebodas, I.Juhnovas, M.Venditti un D.Novohatska raksti. Savukārt arhīvu materiālos balstītas T.Petrovas un N.Pitimirovas publikācijas. Sadaļā skarti arī citi nozīmīgi literatūrzinātnes izpētes jautājumi. Folkloristikas un tradicionālās kultūras sadaļa atspoguļo mūsdienu Baltkrievijas, Krievijas, Somijas un Latvijas folkloristikas un kultūras antropoloģijas problemātiku – V. un A. Survo, A.Gruko, N.Bunkevičas, V.Dobrovoļskas un S.Pogodinas raksti. Salīdzinoši nelielā Valodniecības sadaļa veltīta dažādiem mūsdienu valodniecības aspektiem – J.Marinovas, J.Griberas u.c. raksti. Otrajā Rusistikas un slavistikas nodaļas sagatavotajā rakstu krājumā “Krievu kultūra Baltijas valstīs” (Sērija Seminarium Hortus Humanitatis. Almanahs Nr.52) iekļauti Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pētnieku darbi, kas aplūko aktuālus Baltijas reģiona krievu kultūras jautājumus. Abi krājumi pieejami interesentiem LU Humanitāro zinātņu bibliotēkā.

Dalīties