Pirmā IMC diena. Līdsas Universitāte (University of Leeds), dibināta 1846. gadā. Foto: Andris Levāns, 2026

Līdsas Universitātē (University of Leeds), Lielbritānijā, no š. g. 6. līdz 9. jūlijam norisinājās Starptautiskais viduslaiku kongress (International Medieval Congress, IMC), kura ietvaros klausītājus aicināja mūsu organizētais LZP FLPP projekta grupas panelis “Publiskā runa un karš. Attaisnojuma stratēģiju performativitāte viduslaikos”.

Ar referātiem uzstājās Andris Levāns (Latvijas Universitāte, Humanitāro zinātņu fakultāte (HZF)), Gustavs Strenga (Latvijas Kultūras Akadēmija, Kultūras un mākslu institūts), Madis Māsings (Madis Maasing, Tartu Universitāte), darbu panelī vadīja Kristofs Dārtmans (Christoph Dartmann, Hamburgas Universitāte), organizēja Rūdolfs R. Vītoliņš (Latvijas Universitāte, HZF).

Referātu autori pievērsās publiskās runas fenomenam kā politikas instrumentam viduslaiku Eiropas un Livonijas sabiedrībās. Šo runu saturs, struktūra, retorika un konteksts ļauj atklāt politisku izvēļu un rīcības attaisnojuma stratēģijas kara radītu apdraudējumu un krīžu apstākļos. Īpaši interesants ir šo runu performativitātes fenomens, ja runātāja mērķis bija pārliecināt auditoriju ar šķietami ticamiem argumentiem par kara nenovēršamību, tā radīto postu un bailēm, iespējamo sakāvi un ieguvumiem utt. Publiskā runa bija viduslaiku politikas rituālu un stratēģiskās komunikācijas svarīgs elements, kas kalpoja karā iesaistītās kopienas un politiskās elites rīcībspējas leģitimitātes un statusa stabilizēšanai. Paneļa lasījumos izpētes grupa piedāvāja skaidrojumus uz šādiem jautājumiem: kā publiskās runas retoriskais ietērps formēja kara uztveri un ietekmēja kolektīvo atmiņu? Kā žesti, vieta un ceremonijas pastiprināja vai ierobežoja verbālās attaisnošanas stratēģijas? Kā apdraudējuma un rīcības attaisnojuma retorika izteica krīzes un kara uztveri hroniku, vēstuļu un citu žanru tekstos? Referātos prezentētie izpētes rezultāti vērsa uzmanību uz paņēmieniem un tehnikām, kuras Livonijas tekstuālo avotu materiāls atklāj par politiskās elites centieniem ietekmēt un virzīt kopienas rīcību militāru krīžu apstākļos. Publiskās runas retorisko formu un argumentācijas analīze ļauj izprast šo valodas rīku nozīmi kara izraisītu apdraudējumu un miera meklējumu stratēģijās un viduslaiku Livonijas politiskajos diskursos. Referāti demonstrēja, ka šādas naratīva un retorikas stratēģijas bija vitāli svarīgas kopienu pastāvēšanai.


Starptautiskais viduslaiku kongress notiek kopš 1994. gada. Šogad piecu dienu ietvaros tas pulcēja vairāk nekā divarpus tūkstošus jaunu un pieredzējušu viduslaiku pētnieku, veicinot domu apmaiņu un kontaktu veidošanu.

IMC paneļa “Publiskā runa un karš. Attaisnojuma stratēģiju performativitāte viduslaikos / Public speech and War. The Performativity of Justification Strategies in the Middle Ages” organizācija un darbs tika īstenots Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas LZP FLPP projekta “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200–1600)”, Nr. lzp-2024/1-0296, ietvaros.

Dalīties