Zasas muižas parka labiekārtošanas ietvaros tiek turpināta kungu mājas arheoloģiskā izpēte. Tā sniegusi ne vienu vien jaunu atziņu par Zasas muižas veidošanos, plānojumu un funkcijām. Šogad arheoloģiskā izpēte norisinās muižas kungu mājas rizalīta daļā un iespējamās muižas saimes mājas teritorijā.
Izrakumu laikā atsegtas vairākas saimniecības telpas kungu mājā, kas saistītas ar ēdiena gatavošanu un glabāšanu, kā arī identificēti vairāki grīdas līmeņi, tostarp 1905. gada revolūcijas laikā nodedzinātās muižas kungu mājas pārogļojušies koka grīdas dēļi.
Atradumu klāsts pārsvarā atspoguļo muižas ikdienas dzīvi laikā no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam – porcelāna, fajansa un māla trauku lauskas, zaļi, melni un balti glazētu krāsns podiņu fragmenti, daudzveidīgi būvkalumi un sadzīves priekšmeti.
Vairāki 19. gadsimta virtuves piederumi tikuši importēti no Rietumeiropas, piemēram, 19. gadsimta vidū kādā Mančestras fabrikā Lielbritānijā izgatavota akmens masas ogļu ūdens filtra kanna. Jāatzīmē, ka dažas liecības norāda uz apdzīvotību muižas teritorijā jau 16. gadsimtā.
Arheoloģisko izpēti jūlija pirmajās nedēļās Zasas muižas parkā veic Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas studenti asociētā profesora Dr. hist. Andra Šnē un pētnieka Dr. hist. Rūdolfa Brūža vadībā.
Ceturtdien, 9. jūlijā, plkst. 19.00 visi interesenti aicināti pulcēties Zasas muižas parkā pie izrakumu vietas uz izpētes darbu noslēguma vakara sarunu par muižas izrakumu rezultātiem un jaunajām atziņām.
 Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas studenti turpina iepriekšējos gados aizsākto Zasas muižas parka arheoloģisko izpēti, lai iegūtu jaunas atziņas par muižas vēstures pirmsākumiem, kungu mājas plānojumu, veidolu un funkcijām.){kind=link}