Šajā divu dienu seminārā tiks aplūkots intīmitātes ģenaloģiskais pavērsies Eiropas feministu darbos, sākot no 19. gadsimta beigām. Tiks aplūkots, kā kategorija "sieviete“ tika veidota 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā metafiziskajos, medicīniskajos un filozofiskajos diskursos, kā arī to, kā šī konstrukcija tika analizēta, kritizēta un aprakstīta biogrāfiskajos darbos, performancēs un ķermeniskajās praksēs.
21. maijā plkst. 17.00–18.30 (Zinātņu mājā, telpa tiks precizēta)
Pirmajā dienā tiks rekonstruēta "metafiziskās sievietes" paradigma autoru – Oto Veiningera (Otto Weininger), Paula Jūliusa Mēbiusa (Paul Julius Möbius) un Ludviga Klāgesa (Ludwig Klages) darbos, kuri dzimti (gender) formulē kā būtību, trūkumu vai garīgu atšķirību. Pretstatā šim ietvaram tiks analizēts feministu pretdiskursus, kas kritiku pārnes intīmitātes sfērā, aplūkojot Lauras Marholmas (Laura Marholm), Ellenas Keijas (Ellen Key) un Sibillas Aleramo (Sibilla Aleramo) idejas.
22. maijā plkst. 17.00–18.30 (vieta tiks precizēta)
Otrajā dienā seminārs veltīts tekstuālajam semināram un kolektīvai diskusijai, pievēršoties gadījuma izpētei: Noras tēlam Henrika Ibsena lugā "Leļļu nams". Metodoloģiski seminārs apvieno intelektuālo vēsturi, feminisma ģenealoģiju, dzimtes studijas, padziļināto teksta analīzi un konceptuālo rekonstrukciju. Dalībnieki tiks aicināti kritiski izvērtēt nepārtrauktību, pārrāvumus un metodoloģiskās pretrunas ierosinātajā ģenealoģijā.
Seminārs ir paredzēts doktorantiem filozofijā, dzimtes studijās unstudentiem saistītās disciplīnās. Mērķis ir piedāvā padziļinātu metodoloģisko apmācību feminisma intelektuālajā vēsturē, apvienojot rūpīgu teksta analīzi ar konceptuālo rekonstrukciju.
Seminārs tiek organizēts kā daļa no LU HZF filozofijas doktorantūras, LU HZF tenūrprofesora Raivja Bičevska vadībā.