LU 84. starptautiskās konferences virstēma bija “Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība”, izceļot augstskolas nozīmi zināšanu radīšanā, sabiedrības attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu veidošanā. Konferencē trīs dienu garumā norisinājās deviņas tematiskās plenārsēdes, kas bija veltītas LU prioritārajiem pētniecības virzieniem, un 52 tematiskajās sekcijās tika prezentēti vairāk nekā 600 zinātniskie referāti un vairāk nekā 180 stenda referāti.
LU Humanitāro zinātņu fakultāte (HZF) sadarbībā ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti (ESZF) un LU Muzeju īstenoja tematiskā bloka “Vēsture, valodas un identitātes noturība” norisi.
14. aprīlī tematisko sesiju “Vēsture, valodas un identitātes noturība” ievadīja plenārsēde, kur uzstājās starptautiski atzītais pētniecības politikas un stratēģiskās plānošanas eksperts Džonatans Dīrs (Jonathan Deer).
Plenārsēdes vadītājs Džonatans Dīrs sniedza plašāku ieskatu pētniecības atbalsta un attīstības tendencēs Eiropā un pasaulē, pievēršoties arī risinājumiem humanitāro zinātņu redzamības un noturības stiprināšanai. Dīrs ir augsta līmeņa pētniecības politikas un inovāciju stratēģijas eksperts, kurš darbojas Londonas pilsētas universitātē (City, University of London) un ir Eiropas Sociālo un humanitāro zinātņu alianses (European Alliance for Social Sciences and Humanities) valdes loceklis.
Dienas gaitā darbs norisinājās divās starptautiski plaši pārstāvētās sekcijās:
- Pagātnes krustpunkti: vara, identitāte un vēstures pētniecība | Crossroads of the Past: Power, Identity, and the Research of History
Šajā sekcijā tika analizētas dažādu sabiedrības grupu savstarpējās attiecības, kas veicina identitāšu sadursmes un nereti atbalsojas plašākā reģionā. Tika aplūkots, kā sabiedrībā notiekošie procesi ietekmē varas attiecības un kā konfliktu rašanās un to novēršanas mehānismi atklāj sabiedrības iekšējās pretrunas. Darbs tika organizēts vairākās apakšsekcijās, tostarp vienotajā LU HZF arheoloģijas sesijā, kā arī LU HZF vēstures sesijās, kas bija veltītas izcilā statistiķa Marģera Skujenieka un holokausta pētnieka Andrieva Ezergaiļa apaļajām jubilejām. Sekcijas ietvaros LU Muzejs trīs dienu garumā aicināja iepazīties ar septiņiem jaunākajiem pētījumiem, kas aptvēra jautājumus par vēsturi un identitātēm, zinātnes mantojumu, dabas un kultūras krājumiem, kā arī unikāliem artefaktiem un materiāliem. - Baltijas austrumpētnieku ieguldījums nozares attīstībā | The Contribution of Baltic Orientalists to the Development of the Field
Šī sekcija bija veltīta Baltijas reģiona pētnieku nozīmīgajam ieguldījumam austrumpētniecības kā akadēmiskas disciplīnas attīstībā, savienojot 18.–20. gadsimta teorētiskās paradigmas ar mūsdienu izpratni, īpaši izceļot starptautisko kontekstu un starpdisciplinaritāti.
15. aprīlī LU HZF pētnieki darbojās ne tikai 2. tematiskā bloka ietvaros, bet arī citos konferences tematiskajos blokos.
Tematiskais bloks “Vēsture, valodas un identitātes noturība”
- Ar Dievu uz pusēm: no viduslaikiem līdz mūsdienu politikai | God à la carte: From the Middle Ages to Contemporary Politics
Šajā sesijā tika apvienotas vēsturnieku sesija “Jūs sargāsiet kā savu acs ābolu! Publiskā runa viduslaiku Eiropas performatīvajā kultūrā” un teoloģijas un reliģijpētniecības sesija “Teoloģija politiskā diskursa krustpunktos”, analizējot reliģijas, varas un publiskā diskursa mijiedarbību vēsturiskā un mūsdienu kontekstā. - Atmiņas institūcijas starp dabīgo un mākslīgo intelektu | Memory Institutions between Natural and Artificial Intelligence
Šajā plaši apmeklētajā sesijā tika diskutēts par atmiņas institūciju vietu mūsdienu informācijas un sociālajā telpā, grāmatniecības devumu un jaunajiem izaicinājumiem, pārmaiņām informācijdarbībā, digitālo tehnoloģiju ietekmi uz informācijas pakalpojumiem un bibliogrāfisko datu apstrādi, kā arī par bibliotēku darbinieku profesionālajiem izaicinājumiem, tostarp stresu un izdegšanu, un nozares studentu pētījumiem un lasīšanas paradumiem. Sesiju organizēja LU ESZF.
Tematiskais bloks “Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana”
- Drošumspēja, migrācija un sabiedrības noturība: sociāli un filozofiski skatījumi | Security, Migration, and Societal Resilience: Social and Philosophical Perspectives
Sekcija bija veltīta mūsdienu sabiedrību izaicinājumu daudzdimensionālai analīzei, pievēršoties drošumspējas, migrācijas un noturības savstarpējai saistībai. Tika uzsvērts, ka straujas ģeopolitiskās pārmaiņas, migrācijas plūsmas, sociālā nevienlīdzība un kultūras daudzveidība aktualizē jautājumus par sabiedrības spēju saglabāt stabilitāti, solidaritāti un demokrātiskās vērtības krīžu un nenoteiktības apstākļos. Sekciju organizēja LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūts.
Tematiskais bloks “Vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana”
- Hidrosociālās pieejas ūdeņu pētniecībā un pārvaldībā | Daba un sabiedrība starpdisciplinārā perspektīvā
Šajās sekcijās uzmanība tika pievērsta ūdeņiem sociālā, kultūras, politiskā, vēsturiskā un ekoloģiskā skatījumā, akcentējot starpdisciplināras pieejas nozīmi. Tās organizēja LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte sadarbībā ar LU HZF. Sekcija tika atzīta par visstarpdisciplinārāko sekciju konferences ietvaros.
16. aprīlī apmeklētājiem bija iespēja iepazīt valodniecības kuplumu un dažādos pētniecības virzienus, kas tiek īstenoti LU HZF un partnerinstitūcijās.
- Eiropa daudzveidībā: diskursi, valodas un kultūras | Europe in Diversity: Discourses, Languages and Cultures
Šajā sekcijā tika aplūkota Eiropas lingvistiskā un kultūras daudzveidība, īpašu uzmanību pievēršot diskursiem, valodu lietojumam un to funkcijām dažādos sociālajos, izglītības un kultūras kontekstos. Tika analizēti arī mutvārdu, rakstveida, multimodālie un digitālie dati, to apstrādes pieejas teorētiskajā un lietišķajā valodniecībā, kā arī svešvalodu apguves un Eiropas literāro tradīciju jautājumi. Darbs tika organizēts vairākās apakšsekcijās, kas aptvēra datu daudzveidību valodniecībā, diskursa un valodu apguves aktualitātes, kā arī Eiropas literārās un lingvistiskās tradīcijas Baltijas kontekstā. Sekcija tika atzīta par visstarptautiskāko sekciju konferences ietvaros. - Identitāte, modernais un tradicionālais Latvijā un diasporā / Identity, the Modern and the Traditional in Latvia and the Diaspora
Sekcijā tika aplūkoti identitātes veidošanās, attīstības un pārmaiņu procesi valodas, literatūras un kolektīvās atmiņas dimensijās. Īpaša uzmanība tika pievērsta pārmaiņu un kontinuitātes mijiedarbībai teksta poētikā un valodas lietojumā, latviešu nacionālās kultūras un etnolingvistiskā mantojuma uzturēšanai un starptautiskās migrācijas ietekmei uz identitātes uztveri. Tika analizēta arī valodas prakses, kultūras apmaiņas un izglītības procesu nozīme diasporā kā identitātes veidošanas instrumentiem.
Pateicība visiem dalībniekiem, referentiem un sekciju organizatoriem par ieguldīto darbu, zinātnisko diskusiju kvalitāti un aktīvo līdzdalību. Jūsu iesaiste un sadarbība būtiski bagātināja konferences norisi un veicināja starpdisciplināru ideju apmaiņu.
 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kuras laikā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi un attīstības tendences dažādās zinātnes un inovāciju jomās. Trīs dienu garumā dalībnieki piedalījās plenārsēdēs, tematiskajās sekcijās un diskusijās.){kind=link}