Pēctrimdas stāvoklim veltīta konference "No trimdas uz pēctrimdu: transformācijas, pielāgošanās un dzimtene"

Otrais pasaules karš un tam sekojošā Baltijas valstu prettiesiskā okupācija un iekļaušana Padomju Savienībā ieviesa sarežģītas un ilgstošas pārmaiņas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedrībā. Viena no šīm fundamentālajām pārmaiņām bija daļas iedzīvotāju nodalīšana no dzimtenes. Kara izraisītās bēgšanas haosa, bēgļu gaitām raksturīgās nenoteiktības un dzīves pārvietoto personu nometnēs pieredzes rezultātā, bet vēlāk – veidojot jaunu dzīvi tādās valstīs kā ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija un citviet – Rietumos izveidojās trimdas kopienas ar spēcīgu kultūras un politisko pašapziņu.

Baltijas valstu neatkarības atgūšana savukārt radīja jaunas iespējas un izaicinājumus, iezīmējot pāreju no trimdas uz tā dēvēto pēctrimdas stāvokli. Turklāt “vecās trimdas” pakāpeniskā saplūšana ar pēc 1991. gada izbraukušajiem emigrantiem zem viena kopēja termina “diaspora” ir izvirzījusi svarīgus konceptuālus un metodoloģiskus jautājumus, kas vēsturiskā perspektīvā joprojām nav pietiekami izpētīti.

Pēctrimdas jēdziens apzīmē ne tikai hronoloģisku posmu pēc trimdas perioda, bet drīzāk eksistenciālu stāvokli, kurā pārvietošanas, piederības un sašķeltības pieredzes turpina veidot individuālo un kolektīvo identitāti, neatkarīgi no fiziskas atgriešanās dzimtenē. Trimdas stāsti un pieredzes paliek dziļi iesakņojušies indivīdu dzīvēs pat šajos jaunajos apstākļos.

Šī konference, kas tiek organizēta projekta “Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada” (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros, paredz iedziļināties sarežģītajās attiecībās starp jēdzieniem trimda, pēctrimda un dzimtene. 

Konferences galvenā vieslektore: Katja Sarkovska (Katja Sarkowsky), Augsburgas Universitātes profesore, viena no grāmatas “Nachexil / Post-Exile” (De Gruyter, 2020) redaktorēm.

Konferencē piedalīties tiek aicināti dažādu disciplīnu pārstāvji, tostarp vēstures, socioloģijas, antropoloģijas, literatūrzinātnes un kultūras studiju, migrācijas un diasporas pētniecības, atmiņas studiju, kā arī citu radniecīgu jomu ietvaros.

Īpaši tiek gaidīti ziņojumi, kas kontekstā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturi, pieskaras šādām tēmām (bet ne tikai): 

• konceptuāli un metodoloģiski skatījumi uz trimdu un pēctrimdu kā vēsturiskiem un sociāliem procesiem;
• transnacionāli un salīdzinoši pētījumi par trimdu un pēctrimdu Baltijas reģionā un ārpus tā;
• piederības izjūta trimdas un pēctrimdas kontekstā;
• diasporas aktivitātes un iesaistīšanās formas pēctrimdas kontekstā;
• pārmaiņu punkti trimdas vēsturē no tās veidošanās pēc Otrā pasaules kara līdz pakāpeniskai pārejai uz pēctrimdas stāvokli;
• iespējas un izaicinājumi, ar kuriem saskārās baltiešu trimdas kopienas saistībā ar mainīgo politisko situāciju 1980. gadu beigās PSRS kopumā un Baltijas valstīs jo īpaši;
• trimdas identitātes, aktivitāšu un iesaistīšanās attīstība kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, to ietekme uz dzimtenes sabiedrības un diasporas attiecībām līdz pat šodienai;
• trimda un pēctrimda literatūrā, mākslā un kultūras produktos: naratīvi, metaforas, žanri un atmiņas prakses;

• biogrāfiskas, mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu pieejas, kas trimdu un pēctrimdu aplūko kā piedzīvotu, iemiesotu un bieži traumatisku pieredzi;

   

Pieteikumus dalībai konferencē gaidīsim līdz 2026. gada 15. maijam. Lai iesniegtu savu pieteikumu, lūdzam sūtīt ziņojuma nosaukumu un īsu satura aprakstu (līdz 1000 zīmēm) uz e-pastu: kristine.bekere@lu.lv .

Paziņojums par iekļaušanu konferences programmā tiks izsūtīts uz e-pastu līdz 2026. gada 1. jūnijam. 

Konferences darba valoda: angļu.

Pirms konferences tiks publicēts tēžu krājums. Konferences dalībniekiem būs jāiesūta sava ziņojuma kopsavilkums šai publikācijai (1 lapa) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. augustam. 

Konference notiks tikai klātienē. Diemžēl nevaram nodrošināt attālinātu piedalīšanos konferencē.