Konferences

Konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs septiņos sekciju sēžu blokos: Eksaktās zinātnes un tehnoloģijas, Izglītības zinātnes un psiholoģija, Tiesību zinātnes, Medicīnas un dzīvības zinātnes, Ekonomika un sociālās zinātnes, Humanitārās zinātnes un Starpdisciplināri. Atbilstoši izceļot Latvijas Universitātes zinātņu nozaru blokus, kas aptver nozīmīgus pētniecības virzienus un inovācijas jomas.

Konference piedāvā unikālu platformu zinātniskām diskusijām un sadarbības veidošanai Latvijā un starptautiskā līmenī, veicinot inovāciju attīstību un savstarpēju pieredzes apmaiņu.

Informācija par LU ikgadējo starptautisko zinātnisko konferenci.

Ikgadēja konference, kas veltīta izcilā latvista, baltista, indoeiropeista un pedagoga Jāņa Endzelīna (22.02.1973.–01.07.1961.) piemiņai, ko nepilnus divus gadus pēc Jāņa Endzelīna nāves (22.–23.02.1963) aizsāka rīkot LU HZF Latviešu valodas institūts (agrāk – ZA Valodas un literatūras institūts) un kas turpinās ik gadu ap 22. februāri. Līdz ar zinātnieka 110. gadskārtas sākās tradīcija konferencēm piešķirt tēmu raksturojošu nosaukumu. Vairākas konferences bijušas ar šaurāku tematiku, piemēram, veltītas morfoloģijai un citiem gramatikas jautājumiem (1990–1991, 1995), leksikoloģijai un leksikogrāfijai (1989, 1997, 2001), zinātnes un izglītības valodai, terminoloģijai, valodas politikai (2000, 2009, 2020), onomastikai (1988, 2004, 2021), valodas un valodniecības vēsturei (1992), dialektoloģijai (1987, 2022), valodu kontaktiem (2005), leksikogrāfijai (2019). Taču citas JEK ir ar tēmām, kas lielākoties skar visu valodas sistēmas slāņu un laikmetu pētniecību, piem., „Valodnieku un kultūras kopēju darbība un atsevišķu lingvistisku problēmu risinājumi” (1984), „Latviešu rakstu valoda un literārā valoda” (1985), „Latviešu literārās valodas attīstība (16.–20. gs.)” (1986), „Latviešu valoda gadsimtu gaitā” (1993), „Latviešu valoda. Mūsdienu problēmas” (1994), „Valodas statika un dinamika” (1996), „Valoda un tās elementi” (1998), „Valodas funkcionālie un stilistiskie aspekti” (1999), „Valodas vienību semantika un tās izpētes aspekti” (2002), „Valoda vēstures dzirnakmeņos” (2002), „Valodas struktūra un valodas vienību funkcijas” (2006), „Mūsdienu valoda mūsdienu sabiedrībā” (2007), „No skaņas un burta līdz tekstam un korpusam” (2008), „No vārda līdz vārdnīcai” (2010), „Valodas elementu cilme un attīstība” (2011), „Literārā valoda (standartvaloda) vēsturiskā, normatīvā un sociolingvistiskā skatījumā” (2012), „Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi” (2013), „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” (2014), „Letonika un kultūru migrācija” (2015), „Sugasvārdi un īpašvārdi valodā un valodniecībā” (2016), „Vārds un teksts” (2017), „Valoda daudzveidībā” (2018), "Endzelīns. Valoda. Laiks" (2023), "Ģimene valodā un valoda ģimenē" (2024), "No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados" (2025). 

Pēdējām pārdesmit JEK regulāri tiek publicēti konferences materiāli (tēzes). Uz JEK nolasīto referātu pamata veidotie raksti publicēti dažādos valodniecības izdevumos, taču vienuviet – galvenokārt divos izdevumos: 1984–1992 iznākušajā žurnālā „Valodas aktualitātes” (tajā atrodamas dažādu konferenču rubrikas, ieskaitot „Akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atcerei veltīta konference”), kopš 1997 – žurnālā „Linguistica Lettica”.

Jāņa Endzelīna atceres dienas konferences ir galvenais ikgadējais LU HZF Latviešu valodas institūta pasākums, kas atspoguļo latviešu valodas aktuālo pētījumu stāvokli. Konferencēs tiek prezentēti un zinātniski aprobēti Latvijas un ārzemju latvistikas un baltistikas pētnieku svarīgākie darbi (piemēram, gramatikas, dialektu atlanti, vārdnīcas u. c.), notiek diskusijas, tiek apriesti nākotnes un sadarbības plāni. Tā līdz ar LU ikgadējo Artura Ozola dienas konferenci ir vienīgā regulārā Rīgas valodnieku organizētā valodniecības konference, kas apkopo baltu lingvistikas sasniegumus piecu gadu laika posmos starp Baltistu kongresiem.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 1. septembris

Norises laiks: 2025. gada 8.-10. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Konference iecerēta kā notikums – jēgas uzvedums, kas kopā ar Delēzu (vispirms latviskoto) aicina paraudzīties uz ierasto, pamanīt paradoksālo; ne tik daudz interpretēt, bet eksperimentēt – atklāt “loģikas”, kas rodamas tēla, afekta, kino telpas un laika apgūšanas jomās, izvērtējot maģistrālās domas strāvu. Domāt nozīmē iekļauties tapšanas procesā, jēgas vārdnīcu nostiprināt dažādību režīmā. 

Konferencē aicinām piedalīties gan ar tradicionāliem ziņojumiem, gan atvērtām praksēm (iekļaujot atbildīgus performatīvus formātus), apspriešanai rosinot šādas 
tematiskās ievirzes: 

• filozofija kā jēdzienu radīšana,
• kino un dzīves principi / kino domāšana,
• afekts un percepts mākslā, tulkošanas probēma,
• vēlmes domāšana – dzīve, dzīvīgums, dzīvība,
• problēma, ideja, kritika – domāšanas kaisme. 

Aicinām iesniegt savas ieceres 200–300 vārdu anotācijā, norādot savu vārdu un  pārstāvēto institūciju līdz 2025. gada 1. septembrim uz delezam100@gmail.com.  
Apstiprinājums par dalību tiks izsūtīts 2 nedēļu laikā.  

Dalība konferencē ir bez maksas. Darba valodas: latviešu un angļu. 

Organizatori: Dr. phil. Zane Ozola (HZF, LEA), Dr. phil. Andrejs Balodis (LKA, LEA), Dr. phil. Jānis Taurens (LMA), Mg. phil. Dace Līdumniece (LEA).  
Rīko: LU Humanitāro Zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļa, Latvijas Kultūras akadēmija,  Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Estētikas asociācija. 
Plašākai informācijai: delezam100@gmail.com.
 

Uzsaukums.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 30. jūnijs

Norises laiks: 2025. gada 9.-10. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Konferencē aicinām ikvienu, kurš šobrīd studē bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmās jebkurā Baltijas valstu vai citā augstskolā, iesniegt pieteikumus par jebkuru no šādiem Baltijas valstu aspektiem: valoda un literatūra, vēsture, folklora un kultūra, māksla, kino un mūzika, modernās tehnoloģijas un inovācijas Baltijas valstu sabiedrībās; politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā.

Konferences darba valodas ir lietuviešu, latviešu, igauņu un angļu. 

Ikviens ir laipni aicināts uzstāties kādā no Baltijas valstu valodām, tomēr - kopsavilkumam un prezentācijas slaidiem jābūt angļu valodā. 

Uzsaukums. 

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2025. gada 01. jūnijs

Norises laiks: 2025. gada 22.-25. oktobris
Norises vieta: Lietuva, Viļņa

Sekcijā tiek gaidīti pieteikumi, kas veicina teorētisko un praktisko izpratni un zināšanas gan par atsevišķām baltu valodām un to paveidiem un valodu kontaktiem, gan par vispārīgām valodas sistēmas likumībām, balstoties uz visdažādākā apjoma un veidu elektroniskiem resursiem un izmantotajām pētniecības metodēm. 

Galvenie sekcijā diskutējamie jautājumi, vienlaikus gaidot arī citus ar gramatiku un valodas elektroniskiem resursiem saistītus tematus, ir šādi: 

• baltu valodu korpusu, datubāzu, vārdnīcu u.c. elektronisku resursu izmantojums dažādu gramatisku (morfoloģisku, derivatīvu, sintaktisku, fonētisku) parādību analīzē gan attiecībā uz atsevišķām baltu valodām un to paveidiem, gan kontrastīvā, tipoloģiskā un kognitīvā skatījumā;
• atšķirīgu tipu korpusi, to kombinēšana dažādu baltu valodu gramatikas jomu analīzē;
• baltu valodu elektroniskie resursi un gramatiskās sistēmas attīstības analīze;
• baltu valodu elektroniskie resursi un gramatikas saskarjomas (semantika, pragmatika u.c.). 

XIV Baltistu kongresa referātu tēzes iesniedzamas līdz 01.06.2025., paziņojums par tēžu apstiprināšanu – līdz 01.07.2025.

Plašāk par konferenci.

Uzsaukums.

Pieteikšanās ir slēgta.

Norises laiks: 2025. gada 31. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga

Aktīva folkloras dokumentēšana Latvijā aizsākās pirmās nacionālās atmodas laikā 19. gadsimta otrajā pusē. Šajā laikā uzkrātie materiāli veidoja pamatu apjomīgiem publicēto tekstu korpusiem: Krišjāņa Barona sakārtotajām Latvju dainām (1894–1915), Anša Lerha-Puškaiša Latviešu tautas teikām un pasakām (1891–1903) un Andreja Jurjāna Latvju tautas mūzikas materiāliem (1894–1921). Institucionāli organizēta un sistemātiska folkloras vākšana sākās līdz ar Latviešu folkloras krātuves dibināšanu 1924. gadā, kas ļāva mērķtiecīgi dokumentēt, arhivēt un klasificēt vairākus miljonus folkloras tekstu. 

Pusotra gadsimta laikā uzkrātais materiāls aptver ne tikai klasiskos folkloras žanrus, bet arī dažādu ikdienas prakšu aprakstus, tostarp rakstveidā un vizuālās reprezentācijās fiksētus notikumus. Šo vākumu tapšanu ir ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā gan ideoloģija, gan arī aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati u. c. Līdzīgs, laika gaitā mainīgs rāmējums ir arī korpusu un to tapšanas procesu interpretācijai, tādējādi aktualizējot nepieciešamību regulāri pārskatīt vēsturisko folkloras tekstu korpusu veidošanās principus, tajā iesaistīto personu pieeju, motivāciju un veikuma kvalitāti gan vēsturiskā, gan arī mūsdienu perspektīvā. Tāpat aktualizējami jautājumi par koloniālisma un imperiālisma nospiedumiem tekstu korpusos, literāro un Dziesmu svētku tradīciju ietekmēm, norakstu problemātiku, krājēju un pētnieku savstarpējiem sakariem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī u. tml. Jaunas atziņas piedāvā arī digitālo tehnoloģiju izmantošana, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā ir veicinājusi plašo folkloras krājumu digitalizēšanu, sniedzot iespējas analizēt lielapjoma datus un algoritmiski identificēt sakarības.

Ar folkloras krājumiem saprotot publicētus un nepublicētus tekstu korpusus, kas saistīti ar tradicionālo kultūru un dokumentē ikdienas dzīves norises, kā arī to digitālos analogus, gaidīsim referātus, kas balstīti to izpētē.