LU konference
... Viņš gāja
un novilka savas zelta drānas,
nometa savus purpura apavus. Vienkāršās drēbēs
ātri saģērbās un nozuda.
Rīkodamies gluži kā aktieris,
kurš, izrādei beidzoties,
nomaina apģērbu un dodas prom.
(Kavafis “Ķēniņš Dēmetrijs”, fragm., tulk. I. Rūmniece)
Nudien, dekāns bieži ir arī aktieris (šī vārda labākajā nozīmē), īpaši svinīgos pasākumos, kad uzvelkama amata mantija. (Un, kad pēc darba tā novelkama...)
Vēlu dekānei Indrai Karapetjanai veiksmīgu un arvien radošu mantijas valkāšanu, tādu arī ikdienas dekāna dzīvi bez mantijas.
HZF saimei vēlu labus un humanitāro jomu attīstošus nākamos gadus!
Paldies par līdzšinējiem!
Sirsnīgi
Klasiskās filoloģijas prof. Ilze Rūmniece
 dekāna amatā. Pēc sava pēdējā izlaiduma 28. VI jutu, ka domas vedina uz asociācijām ar kādu mana svarīgākā grieķu dzejnieka Konstantīna Kavafja dzejoli (runa par Dēmetriju, kuram valdīšanas laiks beidzies):){kind=link}