Gadskārtējie dialektoloģijas lasījumi

Programmā:

• Sventājas izloksne — Lietuvas pierobežas latviešu valoda
  (Daiga Straupeniece)
• Lietuviešu valodas salas. Vasaras vērojumi Ciskādos
  (Agne Zujevaite (Agnė Zujevaitė))
• „Bez pasūtinājuma un cenzūras“ (Rīga, 2012).
  Jura Plāķa un Ernesta Plāķa atmiņu grāmatas atvēršana
  (piedalās Ciemalda Lūkina)

Būs iespēja iepazīt un aktualizēt jaunāko literatūru specialitātē, uzzināt par vasaras un rudens konferenču norisi, kurās piedalījušies valodnieki, apspriesties par dažu „asāku” valodas jautājumu. Kā ik gadus, varēs noklausīties arī vairākas uzstāšanās, piedalīties diskusijās. Liepājas skolotāja Daiga Straupeniece patlaban ir jaunākā filoloģijas doktore, kas zinātnisko grādu ieguvusi par pētījumu latviešu dialektoloģijā. Pati ir cēlusies no Sventājas latviešiem un jau ilgāku laiku pētī turieniešu runu, salīdzinādama to paaudzēs. Jaunā valodniece apraksta saglabātās seniskās valodas parādības un vēro, kā sventājnieku runa mainās, iespaidojoties no kaimiņiem leišiem. Tādējādi viņas pētījumi ir svarīgi gan dialektologiem, gan sociolingvistiem. Promocijas darbs „Sventājas latviešu valoda – statika un dinamika” aizstāvēts Liepājas Universitātē 2012. gada 21. septembrī. Viļņas universitātes Filoloģijas fakultātes 3. kursa studente Agne Zujevaite ir viena no aktīvākajām jaunajām baltu filoloģēm. Vasarā, iesaistoties starptautiska pārrobežu projekta „LLIII-207 HipiLatLit” norisēs, piedalījusies saistošā ekspedīcijā Rēzeknes novada Ciskādos. Tā ir kādreizējā lietuviešu sala Latvijā, tās ieceļotāju valodu savulaik pētījuši E. Volteris, K. Būga, K. Garšva. No avotos minētām un iedzīvotāju atmiņā palikušām lietuviešu sādžām (Girnakaļi, vēlāk Dzierkaļi, 3 Slobodas, Keidāni, Kukuči, Pilveļi u. c.), valodas un folkloras mūsdienās maz kas ir saglabājies, tomēr arī saistošu pagātnes liecību ekspedīcijā iegūts ne mazums. Dialektoloģijas lasījumos Agne informēs par lietuviešu valodas salām ārpus Latvijas un iepazīstinās ar vasaras vērojumiem Ciskādos un to apkaimē. Oktobra mēnesī dienasgaismu ieraudzījusi kādreizējā LU profesora (kādu laiku arī Latvijas izglītības (tolaik – Apgaismošanas) ministra, LU prorektora un Filozofijas un filoloģijas fakultātes dekāna), ievērojamā valodnieka Jura Plāķa un viņa dēla, ārsta Ernesta Plāķa, atmiņu grāmata „Bez pasūtinājuma un cenzūras” (490 lpp.). Izdevums sagatavots pēc abu Plāķu dzimtas pārstāvju atmiņu pierakstiem, kas diemžēl saglabājušies ne visi. Par atmiņu stāstījumu ietveršanu grāmatā parūpējušās Plāķu dzimtas turpinātājas – Ciemalda Lūkina un viņas meita Indra Lūkina, izdevuma redaktors – Eduards Liniņš. Dialektoloģijas lasījumos pakavēsimies pie prof. Jura Plāķa atmiņu lappusēm. Aicinām visus interesentus!

• <link http: www.lu.lv filol dialekt index.htm _blank>Dialektoloģijas un toponīmikas kabinets