LU konference
Decembra vidū tikos ar “Latvijas gadu gredzenu literatūrā” projekta vadītāju, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori Ievu Kalniņu, lai uzdotu pāris jautājumus, tādējādi cerot gan noskaidrot vairākus līdz šim neskaidros šā projekta aspektus, gan cerot ar šo sarunu piesaistīt papildu uzmanību projektam “Latvijas gadu gredzeni literatūrā” kopumā.
Kas ir “Latvijas gadu gredzeni literatūrā” un kāpēc šāds projekts tiek īstenots?
Tas ir mūsu universitātes, mūsu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts. Doma ir apvienot akadēmisko, zinātnisko un populārzinātnisko darbību, jo mums šķiet, ka šāda veida rosmes un latviešu literatūras pētījumu šobrīd trūkst. “Latvijas gadu gredzeni literatūrā” nav lielās literatūras vēsture vai lielo monogrāfiju projekts, bet gan atsevišķi pētījumi par dažādiem interesantiem literatūras jautājumiem. Piemēram, Viestura Vecgrāvja tēma ir romantisms, un, protams, par latviešu romantismu var tapt vairākas monogrāfijas, bet mēs gribējām rezultātu, lai tas varētu būt izklāstīts īsākā formā, bet vienlaikus arī pietiekami dziļi un zinātniski. Tieši tāpat, teiksim, ar Sigitas Kušneres tēmu par nemierīgajiem modernistiem. Tēmas kopumā ir ļoti dažādas: Ausma Cimdiņa pēta reminiscenes Imanta Ziedoņa dzejā, folkloristi un Janīna Kursīte skata latviešu zīmju valodu, Silvija Radzobe – Aleksandru Čaku kā teātra kritiķi.
Viens projekta aspekts tātad ir šīs monogrāfijas, ko izstrādā pētnieki. Otrs – lekcijas un diskusijas, kas notiek Latvijas muzejos, – ar mērķi rosināt sarunas par dažādiem latviešu literatūras jautājumiem.
Vēl viens projekta uzdevums – mēs cenšamies tajā aktīvi iesaistīt arī studentus: gan veidojot rakstus, gan iesaistot viņus pasākumu vadīšana, gan aicinot piedalīties diskusijās.
Kādi bija kritēriji, pēc kuriem izvēlējāties aktualizētās tēmas? Vai katrs pētnieks pats piedāvāja tēmu, vai arī tika izstrādāts tēmu loks, kam piesaistīti pētnieki?
Es teikšu – abējādi. Ideja bija – tās ir tēmas, kas ir mazāk skatītas un kas latviešu kultūrā vienmēr ir tādas “nervozas”. Piemēram, tas, ka bija jābūt tēmai par romantisma vilinājumu – tas bija pilnīgi skaidrs. Un tas saskanēja ar Viestura Vecgrāvja interesi. Vai, piemēram, Līgu Ulberti interesē latviešu politiskais teātris un, lai gan šis jautājums ir svarīgs, līdz šim tas nav pietiekami izpētīts.
Kā tiek izraudzīti diskusiju dalībnieki? Tas atkarīgs no pētnieka, kas vada mēneša tēmu?
Nē, pārsvarā no projekta vadības [I. Kalniņa, O.Lāms, S.Kušnere – A. S.]. Mēs cenšamies piemeklēt cilvēkus, kas būtu interesanti šo tēmu aspektā. Protams, skatāmies arī, vai viņu daiļradēs ir kaut kas tāds, kas saskanētu ar tēmā izvirzīto jautājumu. Piemēram, nākamajā diskusijā [17. decembrī Jāņa Akuratera muzejā diskusijā piedalīsies Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš un Ivars Šteinbergs – A. S.] mēs runāsim par to, ko nozīmē būt modernam dzejā. Domāju, ka neviens nenoliegs Kārļa Vērdiņa milzīgo ietekmi uz mūsdienu literatūras procesiem, un ne tikai uz procesiem, bet arī uz dzejnieka tēlu sabiedrībā.
Vai projektā uzsvars likts uz literatūras vēsturi – skatoties pagātnē, vai arī uz aktuālāko latviešu literatūru?
Diskusijās noteikti uz aktuālo. Monogrāfijās tie būs jautājumi, kas joprojām ietekmē latviešu identitāti un kultūras procesus. Mums ir svarīgi, lai tas nav tikai uz pagātni vērsts skatījums.
Nenoliedzami, ka, piemēram, jautājums par savējiem un svešajiem – Māras Grudules pētāmais jautājums par vācbaltu devumu latviešu kultūrā – ir tikpat par pagātni kā par tagadni. Jo, paņemot rokās jebkuru mūsdienu vēsturisko romānus, šis jautājums tūlīt parādās priekšplānā. Vai, piemēram, saruna par romantismu – toreiz diskusijā [notika 17. septembrī Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla muzejā, piedalījās Arvis Viguls, Ronalds Briedis, Māris Salējs – A. S.] dzejnieki un pētnieki nonāca pie secinājuma, ka romantisma ietekme ir milzīga, lai gan tā ir parādība no 19. gadsimta.
Vai lekciju un diskusiju mērķauditorija ir literatūras speciālisti vai arī šo projektu var ieteikt jebkuram literatūras interesentam?
Pasākumi ir domāti plašam interesentu lokam. Tajā pašā laikā, protams, cilvēkiem, kam interesē literatūra. Taču tie nav zinātniskie referāti, šie pasākumi nav zinātniskās konferences.
Ar Ievu Kalniņu sarunājās Arturs Skutelis.
Tuvākie “Latvijas gadu gredzenu literatūrā” pasākumi