LU konference
Lekcijas tēmas izklāsts:
Jegiše Čarencs (1897-1937) ir viens no izcilākajiem armēņu 20. gs. dzejniekiem, intelektuālis kuram bija lemts kļūt par divkāršu upuri. 1915. gadā Čarencs kļuva par liecinieku armēņu genocīdam Turcijā, Anatolijas austrumos. Atmiņas par masu slepkavībām vajāja dzejnieku visu mūžu un rada atspoguļojumu arī viņa daiļradē. Armēnijas Pirmās republikas laikā (1918-1920) Čarencs pārcēlās uz dzīvi Jerevānā, lai vairs nekad neatgrieztos dzimtajās vietās, kas tagad atradās Turcijas teritorijā. 30.gadu Staļina represiju laikā Čarencs, tāpat kā daudzi citi armēņu intelektuāļi, tika arestēts un vēlāk nogalināts. Čarencapoētiskais mantojums, kas cildina indivīda brīvību un izvēles iespēju, ilgu laiku bija aizliegti un parādījās atklātībā tikai labu laiku pēc autora nāves.
Čarenca daiļradē jaušamas spēcīga pasaules literatūras atbalss, īpaši krievu literatūras ietekme, taču jau dzejnieka agrīnajos darbos var manīt arī citu literāro tradīciju, piemēram, franču un itāļu literatūras atskaņas — gan sākotnējā simbolisma perioda dzejā, gan darbos, kas vairs neiekļaujas šajā virzienā. Šajā lekcijā mēs pievērsīsimies diviem svarīgākajiem faktoriem, kas definē Čarenca daiļradi, proti, armēņu genocīda un Krievijas revolūcijas ietekmei.
Čarenca dzejā skan revolucionāra balss, kas pauž vilšanos, tomēr vēl ir cerību pilna. Šī neizbēgamā dihotomija pastiprinās, kad dzejnieks no jauna pievēršas armēņu literārajai tradīcijai, piedāvājot svaigas un spilgtas filozofisku un reliģisku tēmu interpretācijas. Piemēram, savā darbā Danteakan araspel (“Poēma Dantes noskaņās”) Čarencs atsauc atmiņā pieredzēto sagrautajā Vanas pilsētā, kurā pabija laikā, kad brīvprātīgo rindās cīnījās pret Osmaņu impērijas armiju. Lekcijā tiks aplūkota arī Komitasa traģiskās figūras un vairāku armēņu dzejnieku, tostarp Vahana Terjana, Nersesa Šnorhali un Narekas Grigora daiļrades ietekme, kā arī Sajat-Novas literārā mantojuma izvērtējums, kā arī Kristus un Bībeles tēmu nozīme Čarenca dzejā.
Vieslekcija tiks lasīta angļu valodā.