Promocijas darbu zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs Jānis Meļņikovs

Darba zinātniskā vadītāja –  vad. pētn. Solveiga Krūmiņa-Koņkova

Recenzenti:
- Dr. phil. Raivis Bičevskis, Latvijas Universitātes profesors;
- Dr. phil. Chiara Gianni, Veronas Universitātes profesore;
- Dr. phil. Andris Hiršs, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors.

Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Universitātes Bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Anotācija

Promocijas darbā “Liberālisma un reliģijas diskurss: postsekulārās publiskās sfēras problemātika” tiek padziļināti pētītas sarežģītās attiecības starp liberālismu un reliģiju mūsdienu postsekulārās publiskās sfēras kontekstā. Darba mērķis ir izprast, kā veidot publisko telpu, kurā līdzās pastāv dažādi uzskati, vienlaikus saglabājot individuālo brīvību, demokrātiju un sabiedrības saliedētību. Pētījuma aktualitāte saistīta ar reliģijas atgriešanos publiskajā telpā, kas apstrīd tradicionālās sekularizācijas teorijas. Novitāte izpaužas Jirgena Hābermāsa komunikatīvās darbības teorijas un Hartmuta Rozas rezonanses teorijas sintēzē, kas papildina racionālo dialogu ar eksistenciālās jēgas meklējumiem sociālā paātrinājuma apstākļos, piedāvājot daudzdimensionālu skatījumu uz reliģijas dinamiku publiskajā sfērā. 

Promocijas darbā tiek izmantotas kvalitatīvās pētījuma metodes, tostarp tekstuālā un diskursīvā analīze, loģiskā, vēsturiskā un salīdzinošā analīze, kā arī sintēze. Būtiska daļa ir kvalitatīva empīriskā izpēte – 120 daļēji strukturētas intervijas ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājiem un lajiem. Šī antropoloģiskā pieeja ļauj izprast reliģijas lomu vietējā sabiedriskajā dzīvē un tās kā rezonanses telpas potenciālu.

Galvenais secinājums: reliģija postsekulārajā sfērā ir dinamisks un politiski nozīmīgs fenomens, kas spēj nodrošināt jēgas avotu sabiedrībā. Reliģija vispārīgi un Baznīca var tikt uzskatīta par potenciālu rezonanses telpu, taču tās spēja veidot dialogu ar sekulāro sabiedrību un piedāvāt jēgpilnas atbildes ir atkarīga no tās iekšējās dinamikas un pielāgošanās spējas. Cieņpilnas attiecības starp valsti un Baznīcu ir demokrātijas un sabiedrības būtiskas saliedētības nodrošināšanai.