Konferences laikā iezīmējās vairākas atziņas, taču konferences dalībnieki vairākkārt uzsvēra Ā. Geikina personības nozīmi – gan kā režisora, gan arī kā rakstnieka. Tieši personīgais kontakts ar Ā. Geikinu referentiem palicis atmiņā kā viens no svarīgākajiem elementiem viņa mantojuma uztverē un izpratnē.
Konferences organizatoru grupas kodolu veidoja Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieki – galvenais organizētājs Ingus Barovskis, kā arī Laima Geikina un Ilze Jansone, kuru iniciatīva un profesionālais darbs bija nozīmīgs konferences tapšanā. Viena no organizētājām, Laima Geikina, norādīja, ka šobrīd ir izaugusi vesela paaudze, kura nav pietiekami iepazinusi Ā. Geikina darbus un atstāto ieguldījumu, tādēļ īpaši nozīmīgi ir veidot tiltu starp viņa radošo mantojumu un mūsdienu auditoriju:
“Mūsdienās ir noticis Latvijas kultūras mantojuma pārneses pārrāvums. Vecākā paaudze nepazīst jaunos māksliniekus, kas spilgti ielaužas mūsdienu kultūras procesos, jaunākā paaudze nav informēta par kultūras mantojumu darinājušajām personībām. Mēs nesatiekamies kopīgā kultūras musturā, kur skaidri redzam, no kurienes nākam, un saprotam, uz kurieni virzāmies. Ā. Geikins ir nozīmīgs puzles gabaliņš šajā Latvijas kultūras audeklā.”
Neskatoties uz jau minētajiem aspektiem, svarīgi norādīt, ka Ā. Geikins bija kas daudz vairāk nekā tikai režisors. Viņa radošais mantojums ir daudzveidīgs un aptver dažādus mākslinieciskos izteiksmes veidus, turpinot pavērt plašas pētniecības iespējas ne tikai teātra nozares pārstāvjiem, bet arī vēsturniekiem, literatūrzinātniekiem, kinopētniekiem un kultūras teorētiķiem.
Konferences ieraksts pieejams LU Humanitāro zinātņu YouTube kanālā.
Izstāde un festivāls
Pēc konferences LU Humanitāro zinātņu bibliotēkā tika atklāta izstāde “…tad jums taps atvērts”, kas piedāvā ieskatu Geikina dzīvē un darbos caur dažādiem priekšmetiem un materiāliem no privātās kolekcijas. Izstāde būs pieejama līdz 2. martam.
Jubilejas noskaņu papildināja amatierteātru festivāls “Uz to pusi”, kurā piedalījās Ā. Geikina vadītie amatierteātri, viņa audzēkņi un domubiedri – LU Studentu teātris, Vecpilsētas teātris, studijteātris “Aka” un amatierteātris “Piektais tramvajs”. Festivāla programma atspoguļoja Ārija Geikina ietekmi uz latviešu amatieru un profesionālā teātra attīstību.





