LU konference
Augstskola ir izšķirošs nācijas noturīguma un identitātes parametrs. Nācijām piemīt noteiktas pašsaglabāšanās kapacitātes, taču savu iespēju un spēju izvērsums pāri elementāras pašsaglabāšanās slieksnim (valoda, ikdienas tradīcijas) modernajā pasaulē tām nozīmē savas sociāli politiskās un intelektuālās resiliences jeb noturības, t. i., spējas kreatīvi pārvarēt krīzes un sarežģītas vēsturiskas konstelācijas, satricinājumus un ambivalences, kvalitatīvu kopšanu, attīstību un pilnveidi. Šajā nācijas būtiskajā segmentā izšķiroša loma ir augstskolām. Izcils resiliences paraugs ir Baltijas Universitātes unikālā pieredze. Tā bija vēsturiski nozīmīgs latviešu, igauņu, lietuviešu dzīvesspēka un sadarbības piemērs. Baltijas Universitāte uzskatāmi demonstrēja augstākās izglītības nozīmi nācijas noturīgumā un nacionālajā identitātē.
1946. gadā Baltijas valstu augstskolās starpkaru periodā strādājušie bēgļi sagrautajā Vācijā, angļu okupācijas zonā nodibināja latviešu, lietuviešu un igauņu bēgļiem domātu augstskolu – Baltijas Universitāti, kurā studentu skaits jau pirmajā gadā pārsniedza pusotru tūkstoti. Baltijas Universitāte darbojās tikai trīs gadus, taču šajā īsajā laika sprīdī savās astoņās fakultātēs totāla materiālā nodrošinājuma trūkuma apstākļos spēja iedibināt un attīstīt tāda līmeņa studiju un zinātnisko darbu, ka šīs augstskolas studiju pieredzi un izdotos diplomus atzina pasaules akadēmiskās institūcijas, un līdztekus tam vēl arī izvērsa plašas kultūras un sporta aktivitātes. Pārsteidz neatlaidība, ar kādu par Baltijas Universitāti pie britu militārās administrācijas cīnījās augstskolas dibinātāji un vadītāji, un vēl jo vairāk pārsteidz tā pašaizliedzība un stipros ideālos balstītā motivācija, kas pusbadā un milzīgās sadzīviskās grūtībās dzīvojošajiem mācībspēkiem un studentiem lika kara sapostītās telpās izvietoto augstskolu un tās studiju un zinātnisko darbu izvirzīt neapšaubāmas prioritātes statusā. Tāpēc Baltijas Universitāte ne tikai raisa visdziļāko cieņu un apbrīnu, bet arī rosina uzdot jautājumus – kas bija tie īpašie cilvēki, kas šo fenomenu radīja un uzturēja, un kas bija tie īpašie apstākļi, kas radīja šādi domājošus cilvēkus. Šie jautājumi savukārt mudina caur Baltijas Universitātes pieredzes prizmu vērtējoši paskatīties uz augstskolas un augstākās izglītības prestižu un lomu mūsdienu sabiedrībā.
Aicinām ikvienu interesentu apmeklēt konferenci!
 aicina piedalīties Baltijas Universitātes dibināšanas 80. gadadienai veltītā zinātniskā konferencē “Intelektuālā resilience un augstākās izglītības komponents nacionālajā identitātē”, kas notiks LU Mazajā Aulā, 2026. gada 16. aprīlī.){kind=link}