Promocijas darbu zinātniskā doktora grāda iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Gatis Ezerkalns

Temats: „Maģijas spēki un zīmes antīkās senatnes tekstos”

Darba zinātniskā vadītāja – profesore Ilze Rūmniece.

Recenzenti:

Profesore Janīna Kursīte-Pakule, Latvijas Universitāte

Pētnieks Ingus Barovskis, Rakstniecības un mūzikas muzejs

Profesore Maija Burima, Daugavpils Universitāte

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.

ANOTĀCIJA

Promocijas darbs veltīts antīkās maģijas tekstu un rituālu analīzei ar uzsvaru uz Papyri Graecae Magicae (PGM) tekstu korpusu. Pētījuma aktualitāti nosaka fakts, ka šie teksti sniedz unikālu ieskatu antīkās pasaules rituālajā praksē, kurā saplūst grieķu, ēģiptiešu un citu Vidusjūras reģiona tradīciju elementi. Maģija šeit atklājas kā dinamiska un sinkrētiska kultūras parādība, kas izgaismo antīkās reliģijas, literatūras un ikdienas dzīves krustpunktus. 

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā šajos tekstos tiek strukturētas burvestību formulas, rituālie elementi un dievu un citu pārdabisko spēku piesaukšanas mehānismi, kā arī kāda ir to funkcionālā un simboliskā nozīme antīkajā kultūrā. Darbā analizēta maģijas valodas performatīvā iedarbība, semiotisko zīmju lietojums un skaitļu simbolika, kā arī dievišķās varas kā centrālā maģijas spēka avota mobilizācija. 

Lai izprastu, kas ir antīkās pasaules maģiju strukturējošie spēki, pētījums aptver plašu avotu kopu, kas tapuši sākot ar 8. gs. p. m. ē. Maģija atklājas gan literāros darbos, gan ar rituālām darbībām tieši saistītos tekstos. Izmantotie materiāli ietver Homēra un Hēsioda eposus, Platona filosofiskos darbus, Hērodota historiogrāfiskos avotus, Orfiskās himnas, Homēriskās himnas, specifiskus rituālos tekstus, piemēram, Papyri Graecae Magicae (PGM), kā arī citas vienības. Šī žanriskā daudzveidība ļauj salīdzināt gan institucionalizētas, gan marginālas rituālās formas. Tādējādi pētījumā tiek aptverts plašs kultūrtekstuāls materiāls, kurā atklājas atšķirīgi veidi, kā tiek attēloti pārdabiskie spēki un veidota komunikācija ar tiem. Pētījums balstās teksta un semiotiskajā analīzē, integrējot hermeneitisko un salīdzinošo pieeju, sastatot PGM tekstus ar Homēriskajām himnām, Orfiskajām himnāmun klasiskās literatūras paraugiem. Īpaša uzmanība pievērsta gadījuma analīzei (case studies), kas ļauj detalizēti izvērtēt atsevišķas burvestības un parādīt, kā tajās funkcionē epiklēzes, simboli un rituālās darbības. 

Promocijas darba rezultāti parāda, ka antīkajā maģijā dievi nav reliģiskas pielūgsmes objekti, bet funkcionāli transformēti pārdabiski spēki. Maģijas efektivitāte balstās pārdabisko spēku instrumentalizācijā – spējā tos piesaistīt un pakļaut noteiktam mērķim. Tas ļauj izprast antīko maģiju kā dinamisku, sinkrētisku praksi, kurā teksti, zīmes, simboli un rituāli veido kompleksu komunikācijas sistēmu starp cilvēku un pārdabisko. Darbs sniedz ieguldījumu klasiskajā filoloģijā un antīkās kultūras studijās, piedāvājot jaunu skatījumu uz PGM kā avotu kopumu, kas atklāj ne vien maģisko praksi, bet arī plašāku antīkās domas un kultūras izpausmju lauku.