Izdots rakstu krājuma "Valoda: nozīme un forma” 16. numurs „Gramatika un valodas elektroniskie resursi”

Krājums pieejams lasītājiem digitāli. DOI: 10.22364/vnf.16.01 .

Kopš 2023. gada LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļā tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes finansēts fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts „Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” (Nr. lzp-2022/1-0013, īstenošanas laiks 01.04.2023.–31.03.2026.), projekta vadītāja – Andra Kalnača (par projektu plašāk). Projekta gaitā tā dalībnieki ne tikai strādājuši pie latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāzes veidošanas, bet arī starptautisku zinātnisku konferenču referātos un rakstos aktīvi publiskojuši gan teorētiskus pētījumus morfēmikā, vārddarināšanā un morfosintaksē, gan dažādu praktisku ar datubāzes izveidi saistītu jautājumu analīzi. Viens no šādiem projekta „Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” pētījumu rezultātiem ir arī rakstu krājums „Valoda: nozīme un forma 16. Gramatika un valodas elektroniskie resursi”.

Krājuma pamatā ir 2024. gada 31. janvārī LU HZF rīkotās 82. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences latviešu un vispārīgās valodniecības sekcijas „Gramatika un valodas elektroniskie resursi” materiāli. Šī sekcija tika veidota kā četru zinātnisku projektu kopdarbs. Tas bija iespējams tādēļ, ka LU HZF Latvistikas un baltistikas u.c. nodaļu valodnieki kopā ar saviem maģistrantūras un doktorantūras studentiem, t.sk. doktora grāda pretendentiem, 2024. gadā bija iesaistīti dažādos Latvijas Universitātē īstenotos projektos – LU prioritārās tēmas „Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija” HZF projektā „Humanitārā doma – valoda, teksts, kultūra”, Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos „Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze”, „Latviešu valodas skaitļojamo leksisko resursu attīstīšana dabiskās valodas sapratnei un tekstradei” (vadītāja – Ilze Lokmane), kā arī Valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā „Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (vadītāja – Ilze Auziņa), kura 3. virziens „Datos balstīti latviešu valodas gramatikas pētījumi” tika īstenots LU HZF (vadītāja – Andra Kalnača). Tādējādi LU 82. konferences sekcija „Gramatika un valodas elektroniskie resursi” bija laba iespēja novērtēt projektos paveikto, kā arī apzināt turpmāku pētījumu idejas. 

Konferences sekcijā tika nolasīti 19 referāti, no kuriem periodiskajā rakstu krājumā „Valoda: nozīme un forma 16. Gramatika un valodas elektroniskie resursi” ietverti astoņi uz nolasīto referātu pamata tapuši pētījumi. Te minami šādi raksti – Gita Bērziņa, Ilze Rūmniece, Brigita Cīrule, Ilona Gorņeva (Latvijas Universitāte) „Nomenu gramatiskā pamatinformācija latīņu valodas elektroniskajā vārdnīcā”, Daiga Deksne (Latvijas Universitāte) „Korpusa piemēros balstīta substantīvu motivētu verbu un verbālu vārdkopu  sinonīmijas analīze”, Daiki Horiguči (Kioto Universitāte) „Compound nouns with paš- ‘self-’ in Latvian”, Linda Lauze (Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Akadēmija) „Verbālu vārdkopu lietojums sociālajos medijos: lokatīva un prievārda UZ konkurence”, Gunta Nešpore-Bērzkalne, Ilze Lokmane (Latvijas Universitāte) „Vairākvārdu leksēmu klasificēšana elektroniskajā vārdnīcā „Tēzaurs””, Laura Rituma, Agute Klints, Madara Stāde (Latvijas Universitāte) „Atvasinājumu semantisko attieksmju modelis elektroniskajā vārdnīcā „Tēzaurs””, Baiba Saulīte (Latvijas Universitāte) „Divdabja teicieni ar nelokāmo divdabi -ot(ies) „Latviešu valodas sintaktiski marķētajā korpusā””, Inta Urbanoviča, Vanesa Balmane (Latvijas Universitāte) „Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāzes lemmu atlase”. 

Pārējie septiņi raksti ir īpaši tapuši pētījumi par dažādiem gramatikas, t.sk. morfēmikas un vārddarināšas, un valodas elektronisko resursu sasaistes un analīzes jautājumiem – Anita Butāne (Latvijas Universitāte) „Hibrīdsalikteņi un daļējie kalki”, Inese Indričāne, Solveiga Čeirane(Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte) “Latviešu valodas troksneņu kvantitāte”, Ilze Klotiņa (Latvijas Universitāte) „Verbālie virziena salikteņi ķīniešu valodā un priedēkļa / bezpriedēkļa verbu konstrukcijas latviešu valodā: kopīgais un atšķirīgais”, Nadežda Kopoloveca (Latvijas Universitāte) „Mūsdienīgi čehu valodas gramatikas pētīšanas un mācīšanas resursi”, Paula Ozola (Latvijas Universitāte) „Vietniekvārdi TAS / TĀDS / ŠIS / ŠITAS / ŠITĀDS un pārsteiguma izteikšana latviešu valodā”, Tatjana Pakalne „Morfēmikas un vārddarināšanas epistemoloģiska analīze”, Aušrine Tverskīte, Gintare Judžentīte-Šinkūniene (Aušrinė Tverskytė, Gintarė Judžentytė-Šinkūnienė, Viļņas Universitāte) "On the semantic features of the referent and their influence on the choice of the demonstratives in the Lithuanian subdialect of Kretingiškiai”.

Rakstu krājuma "Valoda: nozīme un forma 16. Gramatika un valodas elektroniskie resursi” izdošanu finansiāli atbalsta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts „Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze”, kā arī Latvijas Universitāte.

Periodiskā rakstu krājuma “Valoda: nozīme un forma” 16. numurs “Gramatika unvalodas elektroniskie resursi” būs noderīgs ne tikai kā mūsdienīgas valodniecības teorijas izmantojuma avots, bet arī kā mācību līdzeklis dažādos latviešu, vispārīgās valodniecības u. c. studiju kursos.

Krājuma sastādītāji pateicas visiem autoriem par ieguldīto darbu rakstu sagatavošanā, kā arī redakcijas kolēģijas un pieaicinātiem recenzentiem un konsultantiem par ieteikumiem publikāciju pilnīgošanā. Īpaša pateicība pienākas krājuma korektoriem Vanesai Balmanei un Milanam Hoplīčekam (Milan Hoplíček).