Vidusskolēni aicināti pieteikties Jauno vēsturnieku skolai

LU HZF Jauno vēsturnieku skola paredzēta 10.–12. klašu skolēniem, lai padziļināti iepazīstinātu skolēnus ar daudzveidīgajām vēstures jomām un rosinātu viņos interesi par vēsturi un vēstures pētniecību, vienlaikus veidojot priekšzināšanas par studijām.

Skolēnu pieteikšanās JVS norisinās elektroniski līdz 2025. gada 25. septembrim, nosūtot e-pastu JVS koordinatoram doc. Jānim Ķerusam: janis.keruss@lu.lv.

Papildu informāciju par skolu un nodarbībām iespējams atrast HZF tīmekļa vietnes sadaļā Jauno vēsturnieku skola.

Nodarbību plāns 2025./ 2026. akadēmiskā gada pavasara semestrim

Nodarbības notiek klātienē LU Humanitāro zinātņu fakultātē,  Rīgā, Visvalža ielā 4a, 202. auditorijā (2. stāvs pa labi). Nodarbību sākums plkst. 10.30. 

27. septembris

1. lekcija (plkst. 10.30). LU lektors un doktorants Edvards Seliška “Diplomāti un diplomātija no 18. gadsimta līdz mūsdienām”.  Lekcijā tiks sniegts pārskats par diplomātu darba specifikas un uzdevumu vēsturisko attīstību,  sākot no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

2. lekcija (plkst. 12.00). LU docents Jānis Ķeruss “Eiropas valstu spēles uz kara sliekšņa: lielvalstu politiskie mērķi un ārpolitika 20. gadsimta 30. gadu beigās”. Lekcijā tiks runāts par dažādām Eiropas lielvalstu ārpolitiskajām interesēm 20. gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē, vadošo politiķu diplomātiskām kļūdām un neveiksmēm, kas noveda pie Otrā pasaules kara izcelšanās 1939. gada septembrī. 

25. oktobris 

Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks, Dr. hist. Kārlis Dambītis “Vai Baltijas valstis varēja pretoties okupācijai 1940. gadā?” Balstoties uz Baltijas valstu un PSRS militāro spēku izvērtējumu, lektors mēģinās sniegt atbildi uz virsrakstā formulēto jautājumu, kā arī sniegs ieskatu starptautiskajā kontekstā, kādā Baltijas valstu valdības pieņēma liktenīgos lēmumus. 

Pēc lekcijas paredzēta Latvijas Kara muzeja apmeklēšana. 

29. novembris

LU doktorants Toms Zariņš “Latvijas televīzijas attīstība no 1954. līdz 1988. gadam”. Televīzija kā moderns informācijas un izklaides līdzeklis un svarīga populārās kultūras daļa masveidā Eiropas un Amerikas cilvēku ikdienā ieviesās 20. gs. 50. un 60. gados. Latvijā pirmā elektroniskās televīzijas pārraide notika 1954. gada 6. novembrī, lai gan pirmie mehāniskās televīzijas izmēģinājumi bija notikuši jau pirms Otrā pasaules kara. No 20.gs. 60. gadiem televīzija arī Latvijā ienāca gandrīz katrā mājoklī, ik vakaru pulcējot pie ekrāniem iemīļotu raidījumu skatītājus. Lekcijā tiks pievērsta uzmanība galvenajiem televīzijas attīstības tehniskajiem aspektiem un televīzijas saturiskajai attīstībai Latvijā.

6. decembris

LU profesors Gvido Straube “Mana pasaule vai kas ir tur, aiz apvāršņa?: Iedzīvotāju mobilitāte 17.–19. gadsimtā Latvijā un savas tuvākās apkārtnes izpratne”. Lekcijā būs pievērsta uzmanība jautājumam, cik tālu gāja vai brauca vidusmēra Latvijas iedzīvotāji norādītajā laika periodā, ar kādiem objektiem un institūcijām viņi bija pazīstami un kā uztvēra savu tālāko apkārtni.

Pēc lekcijas paredzēts LNB apmeklējums un iepazīšanās ar “periodika.lv” datubāzes sniegtajām iespējām.