LU konference
Šī gada kongresa tēma “Unwriting” bija veltīta dekonstrukcijai. Kopā ar etnologiem, folkloristiem, literatūrpētniekiem un antropologiem tika pētītas dažādas pārrakstīšanas darbības: pārtaisīt, meklēt vai atjaunot sociālo taisnīgumu, nojaukt hegemoniskas sistēmas, kas ierobežo pētniecību un palūkoties uz kultūras vērtībām pāri to tekstuālajam ietvaram.
Elvis Friks piedalījās literatūrpētniecības panelī – “Kā augšupejoša rakstniecības prakse kontekstā ar pārvietošanos dekonstruē piederības nozīmi” (How bottom-up writing practices in contexts of displacement unwrite what it means to belong). Paneļa mērķis – diskutēt par nacionālās literatūras robežām attiecībā ar postkoloniālisma un feminisma teorijām. Tika nolasīts referāta ziņojums – “Pārradīts mājās atgriešanās naratīvs Jura Rozīša posttrimdas romānos” ((Re)imagining homecoming narrative in Juris Rozītis displaced novels). Dalību atbalstīja AF projekts Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija”.
Ilga Vālodze Ābele piedalījās panelī ar nosaukumu “Meklējot prieku: folkloras emocionālās dimensijas” (Finding joy: the affective dimensions of folklore). Tās dalībnieki pievērsās dimensijai, kas bieži paliek ārpus pētnieku intereses – pozitīvām emocijām. I.V. Ābeles ziņojums “Latviešu folkloras ansamblis “Mičotāji” – piemērs līksmai rituālu revitalizācijai kopienas labā” (Latvian Folklore Ensemble “Mičotāji” – an example of joyous ritual revitalization for community benefit) bija veltīts ansambļa pasaules koncerttūrei 1970. gados un tās ietekmei uz Minsteres latviešu ģimnāzijas darbību. Dalību atbalstīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) projekts “Latviešu folkloristika trimdā” (nr. lzp-2024/1-0522).
SIEF kongresā piedalījās 1128 dalībnieki, notika 118 paneļdiskusijas un tika nolasīti 880 referāti.
Pēc konferences E. Friks un I.V. Ābele devās uz diviem Lielbritānijas latviešu diasporas centriem. Pētnieki Daugavas Vanagu Fonda (DVF) īpašumā “Straumēni” iepazinās ar Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centru un archīvu (LDCA), kuru ilgus gadus vada Inese Auziņa-Smita. Trimdas krājums ar dažādiem dokumentiem, grāmatām un citām liecībām ir tikpat iespaidīgs kā “Straumēnu” īpašums (Catthorpe Manor), kas joprojām dažādos svētkos pulcē kopā latviešus. DVF 75 gadu jubilejas ietvaros arī tapusi dokumentālā filma trijās daļās “Latvieši Apvienotajā Karalistē” https://youtu.be/YPPKg40qTig?si=qM9OCgx1FjHhXzlN). Londonas latviešu centrā – Kvīnsboro terasē (Queensborough Terrace), 72. namā – pētnieki iepazinās ar ēkas vēsturi, veica dzīvesstāstu interviju ar Londonas latviešu bibliotēkas vadītāju Solvitu Jaunkampi. Viņa stāstīja par tradīciju nodošanu un jaunās diasporas satikšanos ar “veco” trimdu. Tāpat sirsnīga bija tikšanās, ielūkojoties dejotāju mēģinājumā, ar Anglijas latviešu deju kopas “Pērkonītis” vadītāju Viktoru Griguli.
Dalībnieku pārdomas:
Elvis Friks, LU HZF Valodu un kultūru studiju doktora studiju programmas literatūrzinātnes doktorants, LU LFMI zinātniskais asistents:
“SIEF kongress notika vairākas dienas. Varēja iepazīties ar to, kas jauns notiek pētniecībā, kādas ir pētnieku zinātniskās interesēs un kas viņus aizrauj. Otrā ceļojuma daļā apmeklējām latviešu diasporu. Lielbritānijas “Straumēnu” direktore Vera Antipova mūs sagaidīja Ragbija dzelzceļa stacijā un aizveda līdz muižai. Iedvesmojoši satikt diasporas latviešus, kuri saglabā agrākās trimdas mantojumu un papildina ar jaunām tradīcijām. Prieks bija multikulturālajā Londonā redzēt plīvojam arī Latvijas karogu pie DVF nama un angļu brokastis pasūtīt latviešu valodā.”
Ilga Vālodze Ābele, LU HZF Valodu un kultūru studiju doktora studiju programmas folkloristikas doktorante, LU LFMI zinātniskā asistente:
“No SIEF kongresa mājās pārvedu iedvesmu paplašināt savus pētījumus ar mazāk populārām pētniecības metodēm un nebaidīties raudzīties uz tradīciju mainīgumu. Ieguvu vērtīgus kontaktus, kas palīdzēs labāk izprast, piemēram, Igaunijas pieredzi folkloras kustības kontekstā. Pētniecības brauciens uz latviešu centriem atstājis pārliecību par to, ka Lielbritānija, atšķirībā no dažām citām mītnes zemēm, latviešiem bija politiski ārkārtīgi nozīmīga vieta Aukstā kara laikā. Ineses Auziņas-Smitas uzturētais “Straumēnu” arhīvs ir līdz šim iespaidīgākais trimdas liecību krājums, ko nācies redzēt. Vislielākais ieguvums no radošā brauciena ir jauni pavedieni topošajai publikācijai par Minsteres latviešu ģimnāzijas “Mičotājiem”.”
Doktoranti sirsnīgi pateicas Inesei Auziņai-Smitai, Verai Antipovai un Solvitai Jaunkampei par silto uzņemšanu!
Pētniecības braucienu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Universitāte.
 Valodu un kultūru studiju programmas doktoranti – Elvis Friks un Ilga Vālodze Ābele – piedalījās Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (SIEF) kongresā, kas norisinājās Skotijā – Aberdīnas universitātē. Pētnieki apmeklēja arī divas latviešu diasporas kopienas.){kind=link}