LU konference
Semināru atklāja dramaturgs Evarts Melnalksnis ar lekciju par “performatīvo pagriezienu” humanitārajās zinātnēs, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados. Pēc tam sekoja viņa saruna ar žurnālisti Ritu Rudušu par 2022. gada vasarā īstenoto performanci “Kā ar vārdiem darīt lietas”, kuras laikā tika priekšlasītas dažādas 20. gadsimtā teiktas politiskās uzrunas, kas savulaik iezīmēja vēsturiskus pagriezienus Eiropā un pasaulē. Seminārā īpaša uzmanība tika pievērsta Vairas Vīķes-Freibergas uzrunai NATO samitā Prāgā 2002. gadā – tās uzbūvei, ritmam un izmantotajām metaforām, kā arī vietas kontekstam.
Noslēgums tika veltīts Džona L. Ostina darbam How to Do Things with Words (Kā ar vārdiem darīt lietas, 1955). Tika diskutēts, kā un ar kādām atrunām Ostina koncepts par sacījumu kā rīcību var tikt pielietots vēsturisko, īpaši pirmsmoderno, publisko runu interpretācijā. Šajā kontekstā Andris Levāns (LU HZF) dalībniekus iepazīstināja ar Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda uzrunu Livonijas landtāga sanāksmē Valmierā 1502. gadā, domājot par to, kādu sociālu realitāti šī politiskā runa kā ietekmes rīks varēja radīt, mainīt vai nostiprināt.
Lai gan šādu viduslaikos teiktu runu performatīvā daba mūsdienās saglabājusies tikai caur tekstu, seminārā tika demonstrēts, ka jebkura politiska vai sociāla kopiena – arī valsts – ir performatīvs veidojums. To rada, nepārtraukti veido un īsteno noteikti vārdi un darbības. Vēsturiskie avoti, kas dokumentē šos Eiropas pirmsmoderno sabiedrību sociālās radīšanas aktus, ļauj mums izprast publiskas runas kā realitātes pārveides un kolektīvo noskaņojumu ietekmējoša instrumenta lomu šodien.
Seminārs tika rīkots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200–1600)” (Nr. lzp-2024/1-0296).
”.){kind=link}