LU konference
Desmit paneļdiskusijās un divās plenārsesijās tika aplūkoti jautājumi par vēsturiskās atmiņas veidošanos, kultūras diplomātiju, indivīda aģences lomu vēsturiskajos procesos un literāro jaunradi, veidojot starpdisciplināru dialogu par kultūras un politiskajiem naratīviem, kas veido Ziemeļeiropas un Austrumeiropas pieredzi.
Konferences ievadā tika izcelta kopīgā ārējo spiedienu pieredze, kas vieno Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Centrāleiropas reģionu, reflektējot par šībrīža ģeopolitisko situāciju un uzsverot starptautiskas akadēmiskās sadarbības un domapmaiņas nozīmi tās kontekstā.
Konference tika atklāta ar prof. Ērika Jēkabsona referātu “Latvian War of Independence 1918–1920: Ethnic, Social, and Cultural Challenges”.
Konferences pirmajā dienā norisinājās LU HZF panelis “Conflict, Memory, and Diplomacy in Interwar Latvia”, kuru vadīja Viļņas Universitātes asociētais profesors Ramojus Kraujelis. Panelī tika aplūkoti galvenie problēmjautājumi Latvijas Neatkarības kara un starpkaru perioda vēsturē.
Panelī ar referātiem uzstājās:
Andrejs Gusačenko, “Russian Factor in Latvian War of Independence: With or Against?”.
Daniela Rihtere, “Detainees of the Latvian Army POW Camp (1919–1920): A Social Portrait”.
Kaspars Zellis, “Latvia’s First Memory War: Creating Images of Freedom Fighters in Latvia (1920–1940)”.
Helēna Emerberga, “The Civil Service of the Republic of Latvia (1918–1934): General Features”.
Baiba Pazāne, “The Relationship Between Latvia and Romania in the 1920s–1930s: Romania’s Support for Latvian Orthodox Students”.
Savukārt diasporas tēmai pievērsās Elvis Friks ar referātu “Return and Diaspora: Exploring the Diversity of Latcian Post-Exile Novels since 1990” un Kristīne Beķere ar referātu “Diaspora and the Homeland: Latvian Popular Front support groups abroad”.
Dalībnieku pārdomas:
Daniela Rihtere
LU HZF Vēstures un arheoloģijas maģistra programmas 1. kursa studente, VPP projekta “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” eksperte:
“Izrādās, ka, studējot vēsturi, var aizbraukt uz tālām un interesantām vietām ne tikai ar pirkstu pa karti, bet arī burtiski. Geogrāfiskais un kulturālais konteksts, kurā norisinājās šī konference, lika palūkoties uz Baltijas valstu vēsturi pavisam citā gaismā – kā no malas. Sibiu, Rumānijā, Transilvānijas sirdī, Baltijas un Ziemeļvalstu kultūra un vēsture var šķist ļoti tāla, taču mums ir daudz kopīgā. Formālās un neformālās diskusijas, kuras sekoja pētnieku referātiem, apliecināja to, ka mums ir ne tikai kopīgas akadēmiskās intereses, bet arī līdzīgi skatījumi uz to, kādas pagātnes pieredzes virza mūs tagadnē."
Helēna Emerberga
LU HZF Vēstures un arheoloģijas programmas doktorante:
“Dalība šajā konferencē viennozīmīgi vērtējama pozitīvi. Tā bija iespēja ne tikai ārpus Latvijas pētniekiem prezentēt savu pētījumu par starpkaru Latvijas civildienestu, bet arī iepazīties ar citu valstu vēsturnieku darbiem. Kopumā konferences dalībnieku referāti atspoguļoja daļu no daudzveidīgās Eiropas vēstures, kurā vērojamas gan līdzības, gan atšķirības. Vienlaikus šāda pieredze nebūtu iespējama bez Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas atbalsta."
LU HZF un LVI pētnieku vārdā sirsnīgi pateicamies konferences organizatoriem par silto uzņemšanu.
Konferences mājaslapa: https://balticnordic.hypotheses.org/11419
 un LU HZF Latvijas vēstures institūta (LVI) pētnieki piedalījās starptautiskajā konferencē “The Pen, the Place, and the Pact: Literature, Heritage and Diplomacy in the Baltic and Nordic Regions” Sibiu, Rumānijā, kuru kopš 2009. gada organizē Rumānijas Baltijas un Ziemeļu studiju asociācija. Šogad konference norisinās jau 16. reizi, pulcējot pētniekus no desmit valstīm un dažādām humanitāro zinātņu nozarēm.){kind=link}