
12. martā Ā. Feldhūnam veltītās norises ievadīja LU 83. starptautiskās zinātniskās konferences klasiskās filoloģijas sekcija “Pontes ad fontes. Ābramam Felhūnam 110”, kur ar saviem pētījumiem klausītājus iepazīstināja gan pieredzējuši klasiskās filoloģijas un antīkās kultūras pētnieki, gan arī jaunie zinātnieki, doktoranti un studenti. Atzīmējot bagāto un daudzveidīgo tulkotāja devumu, konferences sekcijas idejiskais tvērums sniedza iespēju gan ielūkoties klasisko valodu tekstu tulkojumu tradīcijā un dažādos ar to saistītos problēmjautājumos, gan ieraudzīt personības lomu laikmetu griežos un kultūrvērtību pārnesē, gan arī skart tēmas, kas ir saistītas ar antīkā kultūrmantojuma ideju un vērtību recepciju dažādos kontekstos un izpausmēs, parādot to pārlaikmetīgo nozīmi.
18. martā Eiropas latīņu un grieķu valodas festivāla (Festival Européen Latin Grec, Francija, Liona) ietvaros LU Humanitāro zinātņu bibliotēkā noritēja romiešu autora Senekas traģēdijas “Mēdeja” lasījumi, īpaši pievēršoties traģēdijas tulkojumam latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Senekas traģēdiju “Mēdeja” latviešu valodā pārcēlis Ābrams Feldhūns. Lasījumu ievadā “Mēdejas” teksta sākuma fragments izskanēja arī latīņu valodā. Lasījumu dalībnieku skaits bija kupls: LU HZF Eiropas valodu nodaļas un Latīniskā kultūrmantojuma centra mācībspēki un studenti, kā arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas un Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolēni.
Lasījumiem noslēdzoties, tika atklāta LU bibliotēkas izstāde "Ābramam Feldhūnam 110", kas bija aplūkojama līdz pat aprīļa beigām. Izstādē bija skatāmi nozīmīgākie Ā. Feldhūna darbi – tulkojumi no sengrieķu, latīņu un vācu valodas, kā arī viņa izstrādātās vadlīnijas sengieķu un latīņu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Ā. Feldhūns tulkojis Eurīpida, Aristofana, Platona, Sofokla, Senekas un citu seno grieķu un romiešu autoru darbus, kā arī izstrādājis komentārus, kas palīdz lasītājam pamatīgāk izprast teksta nianses. Izstādes atklāšanas dienā bija aplūkojami arī vairāki reti grieķu un romiešu autoru darbu izdevumi no LU bibliotēkas krājuma; senākie – no 16. un 17. gadsimta.
9. aprīlī Grieķijas dienu ietvaros, kas nu jau tradicionāli tiek rīkotas sadarbībā ar Grieķijas vēstniecību Latvijā, LNMM Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs” notika simpozijs “Hellēniskais un nehellēniskais. Kirke un Mēdeja”, kurā klausītāji tika iepazīstināti ar antīkajā literatūrā nozīmīgajiem sieviešu tēliem – Kirki un Mēdeju – un šo tēlu “dzīvi” literatūrā cauri laikiem. Abu tēlu ietilpīgums un arī pretrunīgā daba rosina apsvērt dažādus morālo dilemmu jautājumus, spriest par savējā un svešā kategorijām, kā arī domāt par cilvēka dabu un raksturu šķautnēm kopumā. Simpozijā tika aplūkots hellēniskā un nehellēniskā koncepts, analizēti Kirkes un Mēdejas tēli antīkajos tekstos, meklējot tiem piemērotus apzīmējumus tulkojumos, salīdzinot ar līdzīgiem tēlu konceptiem latviešu valodā (burve, ragana, zintniece), skatīta Kirkes un Mēdejas recepcija jaunlaiku darbos, kā arī lasīti fragmenti no Eurīpida traģēdijas “Mēdeja” Augusta Ģiezena tulkojumā un Senekas traģēdijas “Mēdeja” Ābrama Feldhūna tulkojumā, rādot līdzīgo un izceļot atšķirīgo, kā arī uzsverot abu tulkotāju nozīmīgo sniegumu. Simpoziju noslēdza sengrieķu lirikas teksti, dalībniekiem sniedzot iespēju arī izdziedāt Arhiloha dzejas fragmentu latviešu un sengrieķu valodā (Jāņa Rūmnieka muzikālā apdare).
LU klasiskie filologi izsaka sirsnīgu pateicību visiem pasākumu cikla dalībniekiem, kā arī kolēģiem un sadarbības partneriem, bez kuriem šīs norises nevarētu tikt īstenotas. Īpašs paldies par sadarbību LU bibliotēkai, LNMM Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijai “Skulptūru mežs”, kā arī Grieķijas vēstniecībai Latvijā.
Aicinām intersantus piedalīties klasisko filologu rīkotajos pasākumos arī nākotnē!
Pasākumu cikls notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Plašāk par īstenotajiem pasākumiem:
Diena.lv raksts "Aprīlī Muzeju krātuvē norisināsies Grieķijas dienas".
LNMM preses relīze “Muzeju krātuve un SKULPTŪRU MEŽS piedāvā: Grieķijas dienas”.
LU Bibliotēkas raksts “Izstāde “Ābramam Feldhūnam — 110” LU bibliotēkā”.
Konferences “Pontes ad fontes. Ābramam Feldhūnam 110” mājaslapa.
