LU konferenceKonference notiks angļu valodā bez tulkojuma.
Dalība bez maksas, nav nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās.
2025. gads ir nozīmīgs gan latviešu, gan igauņu kultūras, grāmatniecības un valodas vēsturē. Tieši pirms 500 gadiem – 1525. gadā – toreizējā Lībekas pilsētas rāte Vācijā konfiscēja kravu, kurā bija arī luterāņu grāmatas latviešu un igauņu valodā. Kaut pati grāmata līdz mūsdienām nav saglabājusies vai nav atrasta, ir pieņemts ar šo gadu sākt skaitīt gan latviešu, gan igauņu grāmatas aizsākumu.
Grāmata ir ne tikai raksts par sevi, tā ir arī kultūras, politikas, citu cilvēku dzīves sastāvdaļu un, protams, arī valodas vēstures elements un veidotājs. Tieši valodas aspektam, grāmatas lomai latviešu un igauņu valodas vēsturē veltīta šī konference.
Tajā tiks aplūkoti dažādi valodas vēstures aspekti: rakstu valodas veidošanās procesi, valodu kontakti, atsevišķu nozīmīgu tekstu vēsture, digitālo metožu izmantošanas devums un iespējas pētniecībā. Līdztekus latviešu un igauņu rakstu valodas vēsturei tiks skarti arī reģionālu Baltijas valodu – latgaliešu, lībiešu, Ludzas igauņu, dienvidigauņu – vēstures jautājumi grāmatas 500 gadu attīstības fonā.
Konferences pirmās dienas noslēgumā, 23. maijā plkst. 17.00, iespējams apmeklēt izdevuma “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525–1918” atvēršanas svētkus LNB telpā “Retumu pasaule” (5. stāvā). Rakstu krājums, kas tapis, LNB sadarbojoties ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku, izdots paralēli Latvijā (latviešu valodā) un Igaunijā (igauņu valodā). Eseju krājums veltīts nozīmīgākajiem notikumiem igauņu un latviešu grāmatniecībā no 1525. līdz 1918. gadam, ietverot 25 tēmas, par kurām, aplūkojot katras valsts piemēru, raksta latviešu un igauņu pētnieki. Izdevuma atbildīgie redaktori: LU HZF zinātņu prodekāns Toms Ķencis un Pireta Lotmane (Piret Lotman).