Tējas ceremonijas demonstrāciju vadīja divas tējas meistares – Sōčō Sugai, Čadō Urasenke Tankōkai asociācijas Berlīnes nodaļas prezidente, un Jōko Kozuma no šīs pašas tējas skolas.
Urasenke ir viena no nozīmīgākajām japāņu tējas ceremonijas skolām, kuras tradīcija saistīta ar leģendāro tējas meistaru Sen no Rikjū, kas būtiski ietekmējis japāņu tējas ceremonijas vēsturi un filosofiju.
Meistarklases laikā dalībnieki vēroja Rjūrei stila tējas ceremonijas demonstrāciju un iepazinās ar Čadō etiķeti un tradīcijām. Rjūrei stils radies 19. gadsimta otrajā pusē – ap 1872. gadu to ieviesa Gengensai Sōšicu, 11. paaudzes Urasenkes vadītājs, lai tējas ceremonijā varētu uzņemt arī ārvalstu viesus.
Pēc demonstrācijas nodarbības dalībnieki Sōčō Sugai un Jōko Kozumas vadībā arī paši pagatavoja mača tēju.
Sarunā ar tējas meistarēm dalībnieki uzzināja vairāk par mača tējas izvēli, uzglabāšanu un pasniegšanu, kā arī par tējas ceremonijas vietu mūsdienu Japānā. Mača tēju ieteicams uzglabāt ledusskapī, lai tā saglabātu krāsu un svaigumu, savukārt tējas trauku viesim pasniedz ar tā galveno ornamentu pavērstu pret viņu. Tējas ceremonija mūsdienās nav ikdienas norise, taču tā joprojām ir nozīmīga īpašos dzīves notikumos, jubilejās un uzņemot svarīgus viesus.
Čadō būtība nav tikai tējas pagatavošanas tehnika un noteikta darbību secība. Tikpat nozīmīga ir viesmīlība, uzmanība pret viesi un īpašā saikne, kas veidojas starp saimnieku un viesiem.
Pasākuma noslēgumā LU HZF dekāne prof. Dace Balode pateicās tējas meistarēm Sōčō Sugai un Jōko Kozumai par iespēju klātienē iepazīt japāņu tējas ceremonijas tradīciju.
Liels paldies Japānas vēstniecībai Latvijā par atbalstu pasākuma tapšanā, sadarbību un iesaisti meistarklases norisē!
 Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Āzijas un starpkultūru studiju programmas Japāņu moduļa studentiem, docētājiem un fakultātes pārstāvjiem bija īpaša iespēja klātienē vērot japāņu tējas ceremoniju un pašiem iepazīt tās tradīcijas.){kind=link}