Baltijas valstu neatkarības atgūšana radīja jaunas iespējas un izaicinājumus. Ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem tā iezīmēja pāreju no trimdas uz tā dēvēto pēctrimdas stāvokli. Šis jēdziens apzīmē ne tikai hronoloģisku posmu pēc trimdas perioda, bet arī eksistenciālu stāvokli, kurā pārvietošanas, piederības un sašķeltības pieredze turpina veidot individuālo un kolektīvo identitāti neatkarīgi no tā, vai cilvēks fiziski atgriežas dzimtenē. Trimdas stāsti un pieredze arī jaunajos apstākļos saglabā būtisku nozīmi cilvēku dzīvē un priekšstatos par piederību.
Konferenci atklās projekta “Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada” vadītāja Maija Krūmiņa un LU HZF zinātņu prodekāns Toms Ķencis.
Konferences galvenā vieslektore: Katja Sarkovska (Katja Sarkowsky), Augsburgas Universitātes profesore, viena no grāmatas “Nachexil / Post-Exile” (De Gruyter, 2020) redaktorēm. Savā priekšlasījumā viņa pievērsīsies jautājumam, vai trimda beidzas līdz ar politisko apstākļu maiņu un iespēju atgriezties dzimtenē, kā arī tam, kā pēc trimdas no jauna tiek veidota un pārskatīta piederības izjūta.
Konferencē pētnieki no Francijas, Igaunijas un Latvijas iepazīstinās ar pētījumiem par trimdas un pēctrimdas pieredzi dažādos vēsturiskos un mūsdienu kontekstos. Referātos tiks aplūkota piederības izjūta un atgriešanās Latvijā, dažādu trimdas paaudžu attiecības ar dzimteni, trimdas pārstāvju iesaiste Latvijas sabiedriskajos un politiskajos procesos pēc neatkarības atjaunošanas, kā arī trimdas un pēctrimdas pieredzes atspoguļojums literatūrā un kultūrā. Atsevišķa uzmanība būs veltīta mūsdienu piespiedu migrācijai, tostarp Ukrainas bēgļu jauniešu izglītības izvēlēm, integrācijai, iespējām atgriezties un tam, kā vienlaikus veidojas piederība vairākām vietām.
Konferences darba valoda: angļu.
Konferences norises laikā 28. augustā plkst. 15:00 aicinām arī uz diskusiju “Kura ir mūsu atmiņa? Trimdas arhīvi un kolektīvā vēsture”, kuras centrā būs jautājums par piederību un atmiņu: vai trimdas pieredze šodien ir kļuvusi par mūsu kopīgo Latvijas vēsturi, vai arī tā joprojām saglabājas kā atsevišķa agrākās trimdas kopienas kolektīvā atmiņa?
Diskusijā tiks runāts par Austra Graša privāto arhīvu Ozolmuižas pilī, Lielbritānijas latviešu īpašumā “Straumēni” esošo arhīvu, kā arī Austrālijas un Jaunzēlandes trimdas arhīviem – par tajos atrodamajiem materiāliem, to pieejamību pētniekiem un šo krājumu nākotni. Sarunā piedalīsies folkloras pētniece Ilga Vālodze Ābelkina, literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa.
Diskusija notiks latviešu valodā.
Konference tiek organizēta LZP FLPP projekta “Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada” (Nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros.
 (Kalpaka bulvārī 4, 2. stāvā) notiks starptautiska zinātniskā konference “No trimdas uz pēctrimdu: transformācijas, pielāgošanās un dzimtene”. ){kind=link}