Izrakumos piedalījās LU HZF Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas studenti un pedagogu profesionālās pilnveides programmas “Arheoloģija un tās metodes” dalībnieki. Izrakumos plaši iesaistījās Engures pagasta kopienas pārstāvji gan praktiski palīdzot izpētes darbos, gan piedaloties vairākās izglītojošās lekcijās par kuršiem Ziemeļkurzemē un seno apbedījumu pētniecību.
Liecības par iespējamu vēlo viduslaiku un agro jauno laiku kapsētu šajā vietā iegūtas pāris pēdējos gados, tomēr tikai arheoloģiskie pētījumi tagad ir apstiprinājuši nelielas viduslaiku kapsētas pastāvēšanu šajā vietā.
Arheoloģiskā izpēte norisinājās trijos izrakumu laukumos, kas tika iemērīti, ņemot vērā vietas ģeofizikālās izpētes datus. Kopumā pārbaudes darbu laikā izpētīti 18 skeletapbedījumi, no kuriem lielākā daļa bija sieviešu un bērnu apbedījumi. Mirušie guldīti uz muguras, izstieptā stāvoklī, apmēram 0,8 – 1,2 m dziļumā, koka šķirstos, no kuriem gan saglabājušies tikai dzelzs naglas. Katrā apbedījumā atrastas arī dažas senlietas – stikla krelles, kauri gliemežvāki, saktas, lāču nagu, apaļie un rombveida piekariņi, lentveida aproce, bronzas gredzeni, jostas sprādzes, dunči, monētas un citi priekšmeti. Kapulaukā apglabāti kristīgās kopienas pārstāvji, ko apliecināja gandrīz visiem apbedījumiem vērojamā orientācija ar galvu uz rietumiem. Kapsēta, spriežot pēc senlietām, izmantota laikā no 14. līdz 16. gadsimtam, to veidojusi kāda neliela kuršu ciema kopiena. Pētījumos atklātā Rideļu viduslaiku kapsēta ir pašlaik tālākā austrumu virzienā zināmā kuršu senvieta Ziemeļkurzemē.
Arheoloģisko izpēti Rideļu viduslaiku kapsētā atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Engures pagasta pārvalde un LU Humanitāro zinātņu fakultāte.
 Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) arheologi – Anna Batraga, Rūdolfs Brūzis, Andris Šnē un Armands Vijups.){kind=link}