Izpētes galvenais mērķis ir noskaidrot abu pilskalnu apdzīvotības laika posmu un intensitāti, kā arī pilskalnu nozīmi, jo ir izvirzīta hipotēze, ka šajā vietā savulaik atradusies vēstures avotos minētā nozīmīgā Metsepoles pils, kas, iespējams, bijusi Metsepoles lībiešu zemes varas centrs.
Arheoloģiskie izrakumi norisinās no 25. jūlija līdz 2. augustam, un tajos piedalās ne vien pētnieki, bet arī LU studenti, kuriem tā ir studiju prakse arheoloģiskajos lauka darbos. Šī izpēte topošajiem vēsturniekiem, arheologiem un kultūras mantojuma speciālistiem ir iespēja apgūt arheoloģisko lauka darbu metodes, vienlaikus sniedzot ieguldījumu Latvijas senvēstures izzināšanā.
Uzsākot lauka darbus, jau ir iegūtas pirmās liecības, ka Grebu pilskalns ir bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, periodā no 10. līdz 13. gadsimtam. Šie atklājumi ir nozīmīgs solis pretī Metsepoles pils mīklas atrisināšanai.
Arheoloģisko izpēti organizē Latvijas Arheologu biedrība un finansē Valsts kultūrkapitāla fonds.
 Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) pētnieku Vandas Haferbergas un Mārča Kalniņa vadībā ir uzsākti 2026. gada arheoloģiskie izrakumi arheoloģiskajā piemineklī – Grebu pilskalnā un Grebu Bļodas kalnā – pilskalnā.){kind=link}