Korejas studijas – no personiskas intereses līdz profesionālam virzienam
Paulas Gailes ceļš uz Korejas studijām sākās jau pamatskolā. “Pamatskolas laikā manu uzmanību piesaistīja korejiešu valoda un kultūra. Pašmācības ceļā lasīju dažādus rakstus, skatījos filmas un videomateriālus, klausījos mūziku, kā arī iemācījos korejiešu valodas alfabētu. Kad radās iespēja, vidusskolas laikā pieteicos LU Mazās Āzijas studiju akadēmijai, un tajā brīdī sapratu, ka vēlos turpināt studijas un veidot savu karjeru šajā nozarē,” stāsta Paula.
Iegūtās zināšanas Paulai noder gan ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem, gan profesionālās jomās, piemēram, tulkošanā. “Ja ir degsme un interese par Āzijas reģionu, tad šīs studijas ir īstā vieta. Ceļš noteikti nav bez grūtībām, bet ar lielu gribasspēku viss ir iespējams,” topošajiem studentiem saka Paula.
Arī Anniju Thegenholmu studijām iedvesmoja interese par Korejas tradicionālo kultūru, tās bagātību un senumu, kā arī vēlme veidot saikni starp korejiešiem un latviešiem. “Esmu piedzīvojusi brīnišķīgas lietas un ieguvusi pieredzi, ko patiesi nekur citur nebūtu ieguvusi. Iegūtie draugi, profesionāļi un kontakti ir kolosāli,” stāsta Annija.
Studijas mainījušas arī viņas izpratni par saziņu ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Spēja pielāgoties, izprast kultūras atšķirības un veidot kontaktus ir prasmes, kas noder ikdienā.
Korejas studiju absolventei Samantai Tedejevai Āzija šķitusi sirdij tuva, tādēļ pēc bakalaura studijām viņa izvēlējusies turpināt šo virzienu arī maģistrantūrā. Šobrīd studijās iegūtās zināšanas Samanta izmanto, mācot korejiešu valodu interešu izglītībā. “Ja Āzija ir sirdslieta, tad ir vērts studēt,” uzsver Samanta.
No intereses par Japānu līdz starptautiskai studiju pieredzei
Ievu Bekeri Japānas studijām piesaistīja ilgstoša interese par japāņu valodu un kultūru, kā arī iespēja studiju laikā doties apmaiņas studijās uz Japānu. “Studiju pieredzi vērtēju pozitīvi – to laikā papildināju savas zināšanas par Tālo un Tuvo Austrumu reģioniem, to kultūru, reliģiju, valodām un sabiedrību, kā arī attīstīju pētniecības un starpkultūru komunikācijas prasmes,” stāsta Ieva.
“Apmaiņas studijas bija viena no vērtīgākajām pieredzēm manā studiju laikā. Man izdevās piepildīt savu sapni doties uz Japānu, turklāt pat divas reizes. Iepazinu citu akadēmisko vidi, ieguvu starptautisku pieredzi un satiku cilvēkus no dažādām valstīm. Ja ir iespēja doties apmaiņas studijās, noteikti iesaku to izmantot,” uzsver Ieva.
Viņa atgādina, ka valodas apguve prasa neatlaidību un daudz patstāvīga darba. “Ja tevi patiesi interesē kāda no studiju programmā piedāvātajām valodām un esi gatavs ieguldīt laiku un darbu, tad noteikti ir vērts studēt. Piemēram, japāņu valodā jāapgūst trīs rakstības sistēmas, un zināšanas regulāri jāatkārto un jāpilnveido.”
Arī Japānas studiju absolvente Asole Danosa atzīst, ka studiju pieredze bijusi izaicinoša, taču zināšanām bagāta un lielā mērā atkarīga no pašas ieguldījuma. Studijas viņai palīdzējušas labāk izprast reģionu un dažādus ģeopolitiskos notikumus. “Šīs studijas ir padarījušas man pasauli saprotamāku,” uzsver Asole.
Interese par Ķīnu atver ceļu uz pasauli
Grigorijs Zakurajevs izvēlējās Ķīnas studijas, jo interese par Āziju viņam bija radusies jau pirms studiju sākšanas. “Sen gribēju, tiklīdz parādījās iespēja, uzreiz pieteicos,” savu izvēli raksturo Grigorijs.
Studiju laikā arī viņš ir ne tikai apguvis valodu un iepazinis Ķīnas kultūru, bet arī izmantojis starptautiskās mobilitātes iespējas. “Pieredze studējot ir vienreizēja – esmu saticis ļoti interesantus cilvēkus. Biju studēt Taivānā un apmaiņas programmā Minhenes Universitātē,” stāsta Grigorijs.
Iegūtajām zināšanām ir plašs izmantojums, un tās noder arī praktiskās situācijās, piemēram, sazinoties ar vietējiem iedzīvotājiem ārvalstīs. Pēc bakalaura studiju absolvēšanas Grigorijs turpina studijas maģistra studiju programmā “Āzijas studijas”, padziļinot jau iepriekš iegūtās zināšanas.
Tuvo Austrumu studijas – pasaules izzināšana un saikne ar Latviju
Alises Hiršas-Zandbergas izvēle studēt Āzijas un starpkultūru studiju programmas Tuvo Austrumu studiju modulī balstījās vēlmē padziļināti izprast plašo pasauli, kas iepriekš šķitusi tāla un atrauta no ikdienas. “Galvenais grūdiens man bija vidusskolas gados sastaptie ziņu raksti par globāliem notikumiem, tostarp ģeopolitiku, kur saskāros ar dažādiem man nezināmiem jēdzieniem, nedzirdētām valstīm, svešādām reliģijām un citiem starpkultūru fenomeniem. Es vēlējos atrast atbildes uz jautājumiem, kas tas viss ir un kā tas saistās ar mani, ar mums, ar latvieša dzīvi Latvijā,” stāsta Alise.
Viņasprāt, arābistika pašlaik ir īpaši aktuāls studiju virziens, jo šķietami tālā Austrumu reģiona norises arvien vairāk atbalsojas arī mūsu dzīvē. “Savu studiju pieredzi es aprakstītu kā sērfošanu uz liela, spēcīga informācijas viļņa. Tas ir aizraujošs, atspirdzinošs un iedvesmojošs process, kuru apgūt palīdz izcili eksperti – mācībspēki, kuri līdz vissīkākajai detalizācijas pakāpei spēj izskaidrot vissarežģītākās kultūrizpausmes,” atzīst absolvente.
Alise īpaši novērtējusi iespēju studijās iepazīt ne tikai izvēlēto reģionu, bet arī plašāk skatīt Āzijas un Austrumu zemes un to savstarpējo mijiedarbību. “Cik krāšņas ir dažādās kultūras, tik bagātīgas arī ir šo studiju iespējas, jo katrs students jau bakalaura gados atrod to specializāciju, ko saukt par savu – mākslas, politikas, vēstures, literatūras pētniecību un/vai valodu pašu par sevi. Visvairāk es novērtēju iespēju teorētiski iepazīties ar visu Āzijas un Austrumu reģionu zemēm, neskatoties uz to, ka studēju tieši arābistikas virzienā, jo mūžīgā patiesība ir tāda, ka starpkultūru dialogs notika, notiek un notiks – tātad ir ļoti svarīgi iepazīt pēc iespējas vairāk sabiedrību.”
Studijās iegūtās zināšanas Alisei noderējušas arī profesionālajā karjerā, kuru, pateicoties jau studiju laikā izietajai praksei, viņa attīstījusi nevalstiskajā sektorā un cilvēktiesību jomā.
Pēc maģistra studiju pabeigšanas Alise kopā ar vēl diviem programmas absolventiem – Megiju Fricu un Aleksandru Grigorjevu – nodibinājusi biedrību “Starpkultūru forums Latvijā “Kultūrtilts””. Tās darbība vērsta uz populārzinātnisku interneta rakstu publicēšanu par kultūras jautājumiem, lai veicinātu starpkultūrpratību latviešu valodā lasošajā sabiedrībā.
“Studiju gados konstatējām, ka viegli pieejama informācija bez ideoloģiskas piegaršas par dažādu kultūru, jo īpaši Āzijas un Austrumu reģionu, kultūrfenomeniem mūsu dzimtajā latviešu valodā ir ierobežota,” skaidro Alise.
“Topošajiem studentiem es vēlētos novēlēt radošu garu un atvērtību, kā arī jau no pirmās studiju dienas ņemt visu, ko docētāji piedāvā! Novērtējiet šos speciālistus, dibiniet kontaktus, jo arī manā pieredzē ne reizi vien ir pierādījies, ka japanologi var palīdzēt koreānistiem, sinologi var konsultēt arābistus – un tāpat visās citās kombinācijās! Tieši tādā veidā jūs atklāsiet savu individuālo aicinājumu. Āzijas un starpkultūru studijās iegūtās zināšanas var iepīt burtiski jebkurā karjeras virzienā, jo šajā globālajā pasaulē, kura tikai plešas platumā, visur ir nepieciešami cilvēki, kuri ne tikai pārzina citu valstu verbālo valodu, bet arī neverbālo, kas izpaužas dažādās kultūrizpausmēs – dažreiz tieši šī komunikācija ir noteicošā! Ja tevi interesē dzīve un pasaule, tad studēt šeit noteikti ir tā vērts!” saka Alise.
Studiju iespējas LU HZF
Bakalaura studiju programmā “Āzijas un starpkultūru studijas” iespējams izvēlēties vienu no divām apakšprogrammām. Apakšprogramma “Āzijas studijas pieejami četri moduļi – “Ķīnas studijas”, “Japānas studijas”, “Korejas studijas” un “Tuvo Austrumu studijas”. Atbilstoši izvēlētajam modulim studenti apgūst ķīniešu, japāņu, korejiešu vai arābu valodu, kā arī iepazīst izvēlētā reģiona kultūru, vēsturi, reliģiskos uzskatus un literatūru. Piesakoties studijām, jānorāda modulis: Japānas studijas, Korejas studijas, Ķīnas studijas vai Tuvo Austrumu studijas (arābu valoda).
Apakšprogramma “Austrumu–Rietumu starpkultūru studijas” tiek īstenota angļu valodā un piedāvā salīdzinoši iepazīt Austrumu un Rietumu kultūras. Tā ietver Austrumu un Rietumu kultūru studiju blokus, kuros iespējams izvēlēties Austrumāzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas, Rietumeiropas vai Baltijas reģiona un valodu moduļus.
Vairāk par bakalaura studiju programmu “Āzijas un starpkultūru studijas”.
- Pieteikšanās īsā cikla un bakalaura līmeņa studiju programmām elektroniski notiek no 9. jūlija līdz 20. jūlijam plkst. 16.00 Latvijas valsts portālā.
- Vairāk par uzņemšanas kārtību pamatstudijām.
Maģistra studiju programma “Āzijas studijas” ļauj padziļināt jau iepriekš iegūtās valodu un reģionu zināšanas, attīstīt pētnieciskās prasmes un turpināt profesionālo vai akadēmisko izaugsmi. Maģistra programmā var iestāties pretendenti ar priekšzināšanām kādā no programmā pārstāvētajām Austrumu valodām, ko apliecina vismaz divu līdz trīs gadu studijas vai atbilstošs valodas prasmes sertifikāts.
- Vairāk par maģistra studiju programmu “Āzijas studijas”
- Elektroniskā pieteikšanās maģistra studijām turpinās līdz 9. jūlijam. Klātienes pieteikšanās noslēgsies piektdien, 10. jūlijā, plkst. 12.00. Vairāk par uzņemšanas kārtību maģistrantūrā.
 Humanitāro zinātņu fakultātē (HZF) Āzijas reģionu valodas, kultūras un sabiedrību iespējams iepazīt gan bakalaura studiju programmā “Āzijas un starpkultūru studijas”, gan maģistra studiju programmā “Āzijas studijas”. Savā pieredzē par bakalaura un maģistra studijām dalās Korejas, Japānas, Ķīnas un Tuvo Austrumu studiju studenti un absolventi.){kind=link}