Tas ir unikāls zinātniski pētniecisks un kultūras projekts, kas izstrādāts un uzsākts valsts pētījumu programmas “Letonika” projektā “Latviešu pamattekstu pētījumi” LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) profesores Ausmas Cimdiņas vadībā.
Projekta galvenais mērķis ir nacionālo kultūras vērtību aktualizācija, izpēte un iesaiste mūsdienu zinātnes, izglītības un kultūras procesos. Kopš projekta uzsākšanas to finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Kā norāda krājuma sastādītāja un zinātniskā redaktore prof. Ausma Cimdiņa, “Aspazijas akadēmisko Kopoto rakstu sagatavošana un izdošana ir liels kolektīvs darbs, kurā iesaistīts ne vien LU HZF, bet arī citu institūciju – Raiņa un Aspazijas mājas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, LU Akadēmiskās bibliotēkas un LU Akadēmiskā apgāda Aijas Rozenšteines vadībā – personāls.
Prof. Ausma Cimdiņa grāmatas ievadā raksta: “Kopoto rakstu 4. sējums noslēdz Aspazijas daiļrades pirmā cēliena (līdz emigrācijai uz Šveici 1905. gada nogalē kopā ar Raini) dramatisko darbu kopu, publicējot lugu “Sidraba šķidrauts”, kas līdzās “Vaidelotei” ir viens no nozīmīgākajiem, visvairāk iestudētajiem un populārākajiem Aspazijas dramatiskajiem sacerējumiem.”
Sējuma atvēršanas svētkus vadīja LU Akadēmiskā apgāda direktore Aija Rozenšteine. Ceļa vārdus Aspazijas Kopoto rakstu 4. sējumam teica prof. Ausma Cimdiņa, plašāk iepazīstinot ar sējuma saturu. Profesore uzsvēra, ka kopotie raksti ir zinātniski komentēts un bibliogrāfiski anotēts izdevums. Katru sējumu ievada refleksija par tā saturisko būtību un aktualitāti, savukārt pielikumos publicēti jaunākie pētījumi par konkrētajā sējumā iekļautajiem Aspazijas darbiem. 4. sējumā lasāms Aspazijas biogrāfa, literatūrzinātnieka Jāņa Zālīša raksts par Aspazijas biogrāfiskā romāna “Rudens lakstīgala” prototipiem un LU HZF profesores Ievas Kalniņas apcerējums par dabas stihijām Aspazijas drāmās “Vaidelote” un “Sidraba šķidrauts”.
Pasākumā klātesošos uzrunāja LU attīstības prorektors Enno Ence, LU HZF dekāne prof. Dace Balode, kā arī bijušais LU rektors, LU fonda padomes priekšsēdētājs prof. Mārcis Auziņš. Uzrunās tika uzsvērta gan Aspazijas mantojuma nepārejošā nozīme Latvijas kultūrā, gan sējuma veidotāju lielais un rūpīgais darbs, kas ļauj šo mantojumu atklāt jaunā pētnieciskā kvalitātē.
Pasākuma īpašo noskaņu veidoja Filipa Glāsa klaviermūzika Jāņa Ozoliņa interpretācijā. Pasākuma vadītāja Aija Rozenšteine akcentēja, ka Jānis Ozoliņš nav vienkārši pieaicināts pianists, bet prof. A. Cimdiņas bijušais doktorants, nu jau zinātņu doktors.
Viesu vidū bija daudzi prof. A. Cimdiņas doktoranti, studenti, kolēģi un Aspazijas literārā mantojuma pētnieki un interesenti.
Pasākumā tika sumināta sējuma veidotāju komanda. Īpaši tika izcelts LU Akadēmiskās bibliotēkas bibliogrāfes Dagnijas Ivbules apjomīgais un rūpīgais darbs visu četru līdz šim izdoto sējumu sagatavošanā.
Paldies visiem, kuri ar savu darbu un zināšanām veicina Aspazijas mantojuma izpēti, saglabāšanu un atgriešanos mūsdienu lasītāju, pētnieku un kultūras interesentu apritē!
 Mazajā aulā sirsnīgā gaisotnē notika Aspazijas akadēmisko Kopoto rakstu 4. sējuma atvēršana.){kind=link}