This section contains information about current conferences organised by the Faculty of Humanities of the University of Latvia.

We invite scientists and researchers from various disciplines to participate in the University’s international scientific conference, to share the latest research and ideas, strengthen the scientific community, and foster new knowledge.
Sessions January-March 2025.

Ikgadēja konference, kas veltīta izcilā latvista, baltista, indoeiropeista un pedagoga Jāņa Endzelīna (22.02.1973.–01.07.1961.) piemiņai, ko nepilnus divus gadus pēc Jāņa Endzelīna nāves (22.–23.02.1963) aizsāka rīkot LU HZF Latviešu valodas institūts (agrāk – ZA Valodas un literatūras institūts) un kas turpinās ik gadu ap 22. februāri. Līdz ar zinātnieka 110. gadskārtas sākās tradīcija konferencēm piešķirt tēmu raksturojošu nosaukumu. Vairākas konferences bijušas ar šaurāku tematiku, piemēram, veltītas morfoloģijai un citiem gramatikas jautājumiem (1990–1991, 1995), leksikoloģijai un leksikogrāfijai (1989, 1997, 2001), zinātnes un izglītības valodai, terminoloģijai, valodas politikai (2000, 2009, 2020), onomastikai (1988, 2004, 2021), valodas un valodniecības vēsturei (1992), dialektoloģijai (1987, 2022), valodu kontaktiem (2005), leksikogrāfijai (2019). Taču citas JEK ir ar tēmām, kas lielākoties skar visu valodas sistēmas slāņu un laikmetu pētniecību, piem., „Valodnieku un kultūras kopēju darbība un atsevišķu lingvistisku problēmu risinājumi” (1984), „Latviešu rakstu valoda un literārā valoda” (1985), „Latviešu literārās valodas attīstība (16.–20. gs.)” (1986), „Latviešu valoda gadsimtu gaitā” (1993), „Latviešu valoda. Mūsdienu problēmas” (1994), „Valodas statika un dinamika” (1996), „Valoda un tās elementi” (1998), „Valodas funkcionālie un stilistiskie aspekti” (1999), „Valodas vienību semantika un tās izpētes aspekti” (2002), „Valoda vēstures dzirnakmeņos” (2002), „Valodas struktūra un valodas vienību funkcijas” (2006), „Mūsdienu valoda mūsdienu sabiedrībā” (2007), „No skaņas un burta līdz tekstam un korpusam” (2008), „No vārda līdz vārdnīcai” (2010), „Valodas elementu cilme un attīstība” (2011), „Literārā valoda (standartvaloda) vēsturiskā, normatīvā un sociolingvistiskā skatījumā” (2012), „Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi” (2013), „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” (2014), „Letonika un kultūru migrācija” (2015), „Sugasvārdi un īpašvārdi valodā un valodniecībā” (2016), „Vārds un teksts” (2017), „Valoda daudzveidībā” (2018), "Endzelīns. Valoda. Laiks" (2023), "Ģimene valodā un valoda ģimenē" (2024), "No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados" (2025). 

Pēdējām pārdesmit JEK regulāri tiek publicēti konferences materiāli (tēzes). Uz JEK nolasīto referātu pamata veidotie raksti publicēti dažādos valodniecības izdevumos, taču vienuviet – galvenokārt divos izdevumos: 1984–1992 iznākušajā žurnālā „Valodas aktualitātes” (tajā atrodamas dažādu konferenču rubrikas, ieskaitot „Akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atcerei veltīta konference”), kopš 1997 – žurnālā „Linguistica Lettica”.

Jāņa Endzelīna atceres dienas konferences ir galvenais ikgadējais LU HZF Latviešu valodas institūta pasākums, kas atspoguļo latviešu valodas aktuālo pētījumu stāvokli. Konferencēs tiek prezentēti un zinātniski aprobēti Latvijas un ārzemju latvistikas un baltistikas pētnieku svarīgākie darbi (piemēram, gramatikas, dialektu atlanti, vārdnīcas u. c.), notiek diskusijas, tiek apriesti nākotnes un sadarbības plāni. Tā līdz ar LU ikgadējo Artura Ozola dienas konferenci ir vienīgā regulārā Rīgas valodnieku organizētā valodniecības konference, kas apkopo baltu lingvistikas sasniegumus piecu gadu laika posmos starp Baltistu kongresiem.

Konference notiek kopš 1965. gada un ir veltījums izcilā latviešu valodnieka Artura Ozola piemiņai, tā pulcē plašu dalībnieku loku ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas, Norvēģijas u.c. valstīm. Konference tiek pieskaņota Artura Ozola dzimšanas dienai 18. martā, katru gadu izvēloties īpašu sinhroniskās, diahroniskās vai vispārīgās valodniecības tematu. Darba valodas tradicionāli ir latviešu, lietuviešu un angļu. Konferenci organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa.