CONFERENCEThis section contains information about current conferences organised by the Faculty of Humanities of the University of Latvia.
We invite scientists and researchers from various disciplines to participate in the University’s international scientific conference, to share the latest research and ideas, strengthen the scientific community, and foster new knowledge.
Sessions January-March 2025.
Ikgadēja konference, kas veltīta izcilā latvista, baltista, indoeiropeista un pedagoga Jāņa Endzelīna (22.02.1973.–01.07.1961.) piemiņai, ko nepilnus divus gadus pēc Jāņa Endzelīna nāves (22.–23.02.1963) aizsāka rīkot LU HZF Latviešu valodas institūts (agrāk – ZA Valodas un literatūras institūts) un kas turpinās ik gadu ap 22. februāri. Līdz ar zinātnieka 110. gadskārtas sākās tradīcija konferencēm piešķirt tēmu raksturojošu nosaukumu. Vairākas konferences bijušas ar šaurāku tematiku, piemēram, veltītas morfoloģijai un citiem gramatikas jautājumiem (1990–1991, 1995), leksikoloģijai un leksikogrāfijai (1989, 1997, 2001), zinātnes un izglītības valodai, terminoloģijai, valodas politikai (2000, 2009, 2020), onomastikai (1988, 2004, 2021), valodas un valodniecības vēsturei (1992), dialektoloģijai (1987, 2022), valodu kontaktiem (2005), leksikogrāfijai (2019). Taču citas JEK ir ar tēmām, kas lielākoties skar visu valodas sistēmas slāņu un laikmetu pētniecību, piem., „Valodnieku un kultūras kopēju darbība un atsevišķu lingvistisku problēmu risinājumi” (1984), „Latviešu rakstu valoda un literārā valoda” (1985), „Latviešu literārās valodas attīstība (16.–20. gs.)” (1986), „Latviešu valoda gadsimtu gaitā” (1993), „Latviešu valoda. Mūsdienu problēmas” (1994), „Valodas statika un dinamika” (1996), „Valoda un tās elementi” (1998), „Valodas funkcionālie un stilistiskie aspekti” (1999), „Valodas vienību semantika un tās izpētes aspekti” (2002), „Valoda vēstures dzirnakmeņos” (2002), „Valodas struktūra un valodas vienību funkcijas” (2006), „Mūsdienu valoda mūsdienu sabiedrībā” (2007), „No skaņas un burta līdz tekstam un korpusam” (2008), „No vārda līdz vārdnīcai” (2010), „Valodas elementu cilme un attīstība” (2011), „Literārā valoda (standartvaloda) vēsturiskā, normatīvā un sociolingvistiskā skatījumā” (2012), „Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi” (2013), „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” (2014), „Letonika un kultūru migrācija” (2015), „Sugasvārdi un īpašvārdi valodā un valodniecībā” (2016), „Vārds un teksts” (2017), „Valoda daudzveidībā” (2018), "Endzelīns. Valoda. Laiks" (2023), "Ģimene valodā un valoda ģimenē" (2024), "No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados" (2025).
Pēdējām pārdesmit JEK regulāri tiek publicēti konferences materiāli (tēzes). Uz JEK nolasīto referātu pamata veidotie raksti publicēti dažādos valodniecības izdevumos, taču vienuviet – galvenokārt divos izdevumos: 1984–1992 iznākušajā žurnālā „Valodas aktualitātes” (tajā atrodamas dažādu konferenču rubrikas, ieskaitot „Akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atcerei veltīta konference”), kopš 1997 – žurnālā „Linguistica Lettica”.
Jāņa Endzelīna atceres dienas konferences ir galvenais ikgadējais LU HZF Latviešu valodas institūta pasākums, kas atspoguļo latviešu valodas aktuālo pētījumu stāvokli. Konferencēs tiek prezentēti un zinātniski aprobēti Latvijas un ārzemju latvistikas un baltistikas pētnieku svarīgākie darbi (piemēram, gramatikas, dialektu atlanti, vārdnīcas u. c.), notiek diskusijas, tiek apriesti nākotnes un sadarbības plāni. Tā līdz ar LU ikgadējo Artura Ozola dienas konferenci ir vienīgā regulārā Rīgas valodnieku organizētā valodniecības konference, kas apkopo baltu lingvistikas sasniegumus piecu gadu laika posmos starp Baltistu kongresiem.
Konference notiek kopš 1965. gada un ir veltījums izcilā latviešu valodnieka Artura Ozola piemiņai, tā pulcē plašu dalībnieku loku ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas, Norvēģijas u.c. valstīm. Konference tiek pieskaņota Artura Ozola dzimšanas dienai 18. martā, katru gadu izvēloties īpašu sinhroniskās, diahroniskās vai vispārīgās valodniecības tematu. Darba valodas tradicionāli ir latviešu, lietuviešu un angļu. Konferenci organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa.
Abstract submission deadline: September 1, 2025
Conference duration: 8-10 October, 2025
Norises vieta: Latvia, Riga
The conference is conceived as an event – a making of sense – that invites us to think with Deleuze (especially the texts in Latvian translation), to revisit the familiar and encounter the paradoxical; not so much to interpret, but to experiment – to uncover “logics” emerging in the domains of image, affect, and cinematic space-time, that re examine dominant currents of thought. To think is to enter a process of becoming, and to affirm multiplicity and sense.
We invite contributions in the form of both traditional academic presentations and open practices (including performative formats). Suggested thematic trajectories include:
- Philosophy as concept creation
- Cinema and the principles of life / cinematic thinking
- Affect and percept in art; the problem of translation
- Thought of desire – life, vitality, immanence
- Problem, idea, critique – the passion of thinking
Please submit a short proposal (200–300 words abstract), including your name and institutional affiliation, by September 1, 2025, to delezam100@gmail.com. Notifications of acceptance will be sent within two weeks.
Participation in the conference is free of charge.
Working languages: Latvian and English.
Organizers: Zane Ozola, PhD (Faculty of Humanities, University of Latvia; Latvian Association for Aesthetics), Prof. Andrejs Balodis (Latvian Academy of Culture; LEA), Prof. Jānis Taurens (Art Academy of Latvia), Dace Līdumniece, MPhil (LEA). Hosted by: Department of Philosophy and Ethics, Faculty of Humanities, University of Latvia; Latvian Academy of Culture; Art Academy of Latvia; Latvian Association for Aesthetics. For more information: delezam100@gmail.com
Abstract submission deadline: June 30, 2025
Conference duration: 9-10 October, 2025
Conference venue: Latvia, Riga
The conference welcomes everyone who is currently pursuing a Bachelor's, Master's or PhD degree at any university in the Baltic States or elsewhere to submit proposals on any of the following aspects of the Baltic countries: language and literature, history, folklore and culture, arts, film and music, modern technology and innovation in the Baltic societies; political and social developments in the Baltic region.
The working languages of the conference are Lithuanian, Latvian, Estonian and English.
Everyone is welcome to give their presentation in any language mentioned above and we encourage using the languages of the Baltic States. However the abstract and presentation slides should be in English.
Abstract submission deadline: June 1, 2025
Conference duration: 22-25 October, 2025
Conference venue: Lithuania, Vilnius
This workshop is conceived as a forum for the exchange of new and creative ideas between researchers interested in various areas of grammar and interdisciplinary approaches. We encourage the participation of those who base their research on various Baltic corpora, databases, and other electronic material and who apply corpus linguistics methodology in their research.
We invite presentations which widen the theoretical and practical perception not only of individual Baltic languages and their respective variations but also universal regularities of the language system, supported by digital resources of various breadth and type as well as applied research methods.
The main topics of discussion are these:
- The use of corpora, databases, dictionaries, and other electronic resources in the analysis of grammatical phenomena, both in individual Baltic languages and from a typological or cognitive perspective
- Various types of corpora and their combinations in the analysis of various aspects of Baltic grammar
- Baltic-language digital resources and the analysis of the grammar system‘s evolution
- The interconnections between Baltic-language digital resources and grammar (semantics, pragmatics, etc.)
Abstract submission deadline: June 1, 2025, notification of accepted papers – by July 1, 2025.
More about the conference.
Pieteikšanās ir slēgta.
Norises laiks: 2025. gada 31. oktobris
Norises vieta: Latvija, Rīga
Aktīva folkloras dokumentēšana Latvijā aizsākās pirmās nacionālās atmodas laikā 19. gadsimta otrajā pusē. Šajā laikā uzkrātie materiāli veidoja pamatu apjomīgiem publicēto tekstu korpusiem: Krišjāņa Barona sakārtotajām Latvju dainām (1894–1915), Anša Lerha-Puškaiša Latviešu tautas teikām un pasakām (1891–1903) un Andreja Jurjāna Latvju tautas mūzikas materiāliem (1894–1921). Institucionāli organizēta un sistemātiska folkloras vākšana sākās līdz ar Latviešu folkloras krātuves dibināšanu 1924. gadā, kas ļāva mērķtiecīgi dokumentēt, arhivēt un klasificēt vairākus miljonus folkloras tekstu.
Pusotra gadsimta laikā uzkrātais materiāls aptver ne tikai klasiskos folkloras žanrus, bet arī dažādu ikdienas prakšu aprakstus, tostarp rakstveidā un vizuālās reprezentācijās fiksētus notikumus. Šo vākumu tapšanu ir ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā gan ideoloģija, gan arī aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati u. c. Līdzīgs, laika gaitā mainīgs rāmējums ir arī korpusu un to tapšanas procesu interpretācijai, tādējādi aktualizējot nepieciešamību regulāri pārskatīt vēsturisko folkloras tekstu korpusu veidošanās principus, tajā iesaistīto personu pieeju, motivāciju un veikuma kvalitāti gan vēsturiskā, gan arī mūsdienu perspektīvā. Tāpat aktualizējami jautājumi par koloniālisma un imperiālisma nospiedumiem tekstu korpusos, literāro un Dziesmu svētku tradīciju ietekmēm, norakstu problemātiku, krājēju un pētnieku savstarpējiem sakariem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī u. tml. Jaunas atziņas piedāvā arī digitālo tehnoloģiju izmantošana, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā ir veicinājusi plašo folkloras krājumu digitalizēšanu, sniedzot iespējas analizēt lielapjoma datus un algoritmiski identificēt sakarības.
Ar folkloras krājumiem saprotot publicētus un nepublicētus tekstu korpusus, kas saistīti ar tradicionālo kultūru un dokumentē ikdienas dzīves norises, kā arī to digitālos analogus, gaidīsim referātus, kas balstīti to izpētē.