CONFERENCELU Humanitāro zinātņu fakultātes Jauno vēsturnieku skola (saīsināti JVS) paredzēta visu Latvijas vidusskolu vai profesionāli izglītojošo skolu vidusskolēniem, iepazīstinot ar daudzveidīgajām vēstures jomām un vēstures pētniecību, vienlaikus veidojot priekšzināšanas par studijām vēstures un arheoloģijas programmās.
JVS darbības nolūks ir:
- rosināt skolēnu interesi par vēsturi un vēstures pētniecību,
- veidot priekšzināšanas studijām LU HZF;
- iepazīstināt skolēnus ar atsevišķu vēstures problēmu pretrunīgo raksturu;
- parādīt vēstures izpētes iespēju tematisko daudzveidību:
- sniegt iespēju skolēniem iepazīties ar avotu un literatūras analīzes elementu pamatiem.
Organizētāji
JVS organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa. Nodarbības vada gan LU HZF mācībspēki, doktoranti un studenti, gan muzeju speciālisti, un dažkārt tiek pieaicināti viesi no citām mācību vai valsts pārvaldes iestādēm.
Norise
JVS nodarbības notiek no septembra līdz maijam vienu reizi mēnesī – katra mēneša pēdējā sestdienā. Nodarbības tiek strukturētas divās daļās: pirmajā daļā parasti notiek teorētiskā lekcija veltīta kādai vēstures pētniecības tēmai (60 minūtes) un otrajā daļā noris praktiskā daļa (piemēram, diskusija, semināra veida nodarbība, ekskursija pa Rīgu, muzeja apmeklējums). Ieejas maksas muzejos u. c. sedz skolēni.
Nodarbības parasti noris no plkst. 10.30 līdz 11.30, pārtraukums 30 min., praktiskā daļa sākas plkst. 12.00.
Ir paredzēti mājas darbi, bet tie nav obligāti jāpilda. Tie 12. klašu skolēni, kuri guvuši labākās sekmes JVS mājas darbu sagatavošanā, LU HZF gūst priekšrocības konkursā, lai iestātos LU HZF Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas budžeta grupā.
Nodarbību tematika veltīta tam, lai klausītājus iepazīstinātu ar dažādām vēstures jomām vai pētnieciskajiem virzieniem vai arī lai aplūkotu atsevišķus interesantus vēstures jautājumus. Nodarbību saturs neatkārtojas trīs gadu laikā, nodrošinot iespēju vidusskolēniem jau no 10. klases iepazīties ar dažādām tēmām visu trīs mācību gadu garumā.
Pieteikšanās
!!! Skolēni, kuri nav piedalījušies Jauno vēsturnieku skolas 2025./2026. ak. gada rudens semestrī, bet vēlas piedalīties pavasara semestra nodarbībās, var arī vēl pieteikties, nosūtot īsu pieteikumu docentam Jānim Ķerusam uz e-pastu: janis.keruss@lu.lv līdz 27. janvārim.
Informāciju par JVS un paredzētajām nodarbībām, kā arī mājasdarbu materiālus skolēni saņem elektroniski uz saviem e-pastiem.
Jauno vēsturnieku skolas nodarbības 2025./ 2026. ak. g. pavasara semestrī
Lekcijas notiek jauktā formā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) 402. auditorijā (Rīgā, Visvalža ielā 4a), translējot attālināti BBB vidē.
31. janvāris
Doc. Jānis Ķeruss “Latviešu un Latvijas kuģniecība no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam”. Praktiskais darbs ar tiešsaistē publicētajiem britu Karalisko Jūras spēku vēstures avotiem “Meklējot latviešu buriniekus Ziemeļatlantijā Pirmā pasaules kara gados”.
LU HZF docents Jānis Ķeruss iepazīstinās klātesošos ar latviešu modernā laikmeta kuģniecības aizsākumiem 19. gadsimta otrajā pusē, pievēršot uzmanību kuģniecības uzplaukuma cēloņiem Krievijas impērijas Baltijas provincēs un mēģinot atbildēt uz jautājumu, kādēļ tvaika kuģu aizvien plašākas izplatības laikmetā mūsdienu Latvijas un Igaunijas piekrastē plauka un attīstījās buru kuģu būve. Lekcijas tālākajā gaitā uzmanība tiks pievērsta arī neatkarīgās Latvijas tirdzniecības flotes vēsturei starpkaru periodā. Pēc lekcijas – darbs auditorijā ar tiešsaistes britu kara flotes vēstures avotiem.
28. februāris
Prof. Harijs Tumans “Romas impērijas bojāeja 3.–5. gs.”
Romas impērijas bojāeja pavēra ceļu mūsdienu kristietībā balstītās Eiropas civilizācijas izveidei. LU HZF profesors Harijs Tumans iepazīstinās ar svarīgākajiem impērijas sabrukuma sociāli-ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras cēloņiem.
Lekcija notiks tikai attālināti BBB vidē.
14. marts
Prof. Ēriks Jēkabsons “Kas ir militāri politiskā vēsture?”
Šis ir specifisks vēstures pētniecības virziens, kura uzdevums ir pētīt bruņotu konfliktu ietekmi uz sabiedrības sociālo, demogrāfisko un saimniecisko vēsturi. LU HZF profesora Ērika Jēkabsona lekcijā ar Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara piemēriem tiks parādīti daudzveidīgie sabiedrības kultūras un materiālās attīstības aspekti, par kuriem varam spriest, pētot karadarbību Latvijas teritorijā.
28. marts
Izbrauciens gida vadībā uz Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) Bermontiādes posma kauju vietām Pārdaugavā
Rīgā, Bolderājas miesta un Bolderājas–Priedaines kāpu grēdas apkārtnē 1919. gada oktobrī un novembrī norisinājās nozīmīgas kaujas, atbrīvojot Rīgu no Bermonta karaspēka. Skolēnus ar kauju norises vietām iepazīstinās LU doktorants Jānis Sarnovičs.
25. aprīlis
Asoc. prof. Valda Kļava “Kā un kad parādās grāmata Baltijas reģionā”
LU HZF asoc. prof. Valda Kļava iepazīstinās skolēnus ar grāmatu drukāšanas cēloņiem un aizsākumiem Eiropā, to autoriem un adresātiem, grāmatas vietu attiecīgā laika sabiedrības dzīvē un drukāto darbu parādīšanās apstākļiem Baltijas reģionā. Pēc lekcijas paredzēts LU bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēkas “Bibliotheca Rigensis” apmeklējums Rūpniecības ielā 10.
