Cilvēku savstarpējās attiecības rada pamatus klasiskam un laikmetīgam konfūcismam, kā arī veido tā pamatproblēmas. Tomēr konfūcisms bez individuālisma viegli pārveidojas par tā saucamo valsts konfūcismu – oficiālo kārtību apstiprinošu un dzīves realitāti sašaurinošu ideoloģiju, nevis filozofiju.
Konfūcisma galvenie mērķi – panākt līdzsvaru un mierīgu sadzīvi (saskaņu) sabiedrībā, pieprasīt individuālā cilvēka cieņas neaizskaramību, nevis indivīda pakārtošanos hierarhijai (kā to bieži sludina gan rietumos konfūcisma skeptiķi, gan Austrumāzijā daudzi no tā piekritējiem).
Kādām mūsdienīgām vērtībām konfūcisma domāšanas tradīcija piedāvā labu augsni un kā tās atveras mūsdienīgās sabiedrības un valsts problēmās Ķīnā, kā arī Rietumu pasaulē? Par šiem jautājumiem tiks diskutēts lekcijā.