“Atrast to kamola galu, ko gribas šķetināt” – LU HZF Latvistikas programmas studentu pieredzes stāsti

Diāna Zanda Šneidere: “Atskatoties uz sevi pirmajā kursā – uz vēl mazajiem un maz pieredzējušajiem –, varu teikt, ka pirmais kurss bija notikumiem bagātākais un studiju procesā sarežģītākais, jo viss bija jauns. Tikai tagad es sirdī jūtu, ka esmu literatūrzinātniece, nevis valodniece – labs nāk ar laiku, un arī trešajā kursā apsvērt svarīgas dzīves izvēles nav par vēlu. Universitāte devusi daudz noderīgas pieredzes, zināšanu, izpalīdzīgus kursabiedrus un sirdī mīļus mācībspēkus. Ja jāievelk viena elpa un jāraksturo universitātes gadi, tad teiktu – lēna, bet patiesa sevis atrašana starp klusām bažām, grāmatām un cilvēkiem.”

Indra Koroļonoka: “Latvistikas studiju programma noteikti ir piemērota studiju izvēle studentiem, kuri interesējas par literatūru un tās pētniecību. Programmas ietvaros ir iespējams apgūt latviešu un pasaules literatūras vēsturi, teoriju un analīzi, kā arī iesaistīties literatūrzinātniskajā pētniecībā semestra darba vai bakalaura darba ietvaros. Fakultātē ir profesionāli un aizraujoši mācībspēki, kuri nodrošina kvalitatīvu literatūras pasaules iepazīšanu.  Literatūra ir ļoti daudzslāņaina un piesātināta māksla, tāpēc tās apgūšana iemāca arī domāt kritiski, spēt saskatīt dažādas aizraujošas nianses, kā arī iepazīt svarīgas tēmas, kas aktuālas arī šodien. Latvistikas bakalaura studiju programmā tiek padziļināti pētīta latviešu literatūra, sākot ar tās pirmsākumiem un beidzot ar mūsdienām, tādējādi nodrošinot visaptverošu priekštatu par tās attīstību kopumā. Zināšanas literatūrā veicina analīzes un argumentācijas prasmes, kas noder gan tālākā literatūrzinātnes pētniecībā, gan dzīvē kopumā, tādēļ šī studiju programma ir brīnišķīga sevis pilnveidošanas un izaugsmes iespēja.” 

Sanita Placēna: “Mani interesē valodniecība. Studiju procesā esmu apzināti pārkāpusi pāri savām sākotnējām bailēm un izvēlējusies padziļināti apgūt eksperimentālo fonētiku, studiju darbos īpašu uzmanību pievēršot izlokšņu pētīšanai ar eksperimentālās fonētikas metodēm, kas ir veicinājis gan manu profesionālo izaugsmi, gan pārliecību par savām pētnieciskajām spējām. Jau otrajā kursā man radās iespēja strādāt LU HZF Latviešu valodas institūtā, kur esmu attīstījusi savu zinātnisko darbību valodniecībā un guvusi nozīmīgu pieredzi akadēmiskajā pētniecībā. Šī pieredze ir padarījusi studijas ne tikai par formālu mācību procesu, bet arī par jomu, kurā jūtos patiesi ieinteresēta un motivēta, un esmu pārliecināta, ka Latvistikas programma ir piemērots ceļš gan radošiem, gan analītiski orientētiem cilvēkiem, kuri vēlas attīstīties valodniecības un zinātniskās pētniecības virzienā. Papildus tam esmu devusies arī prof. Janīnas Kursītes vadītajās tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīcijās uz Dienvidkurzemi, kurās 2025. gada vasarā piedalījos jau otro reizi. Esmu vākusi mutvārdu liecības lauku pētījumos, iepazinusi, cik ar pieredzi un stāstiem bagāta ir latviešu tauta, ēdusi sklandraušus, baudījusi vakara seminārus, kuros vienmēr netrūkst smieklu un diskusiju, kas šo pieredzi padara gan akadēmiski vērtīgu, gan emocionāli piepildošu.” 

Katrīna Liepiņa: “4. semestrī četri cilvēki no mūsu kursa devās Erasmus+ semestra mobilitātē uz Viļņas Universitāti – tā bija ļoti bagātinoša pieredze, bija iespēja izvēlēties un pielāgot visus kursus pēc pašu interesēm, pilnveidoties, iepazīties ar jauniem draugiem no dažādām valstīm, iemīlēt internacionālu vidi, pat piedalīties universitātes pasākumos un lekcijās. Iestājoties universitātē, neticētu, ka pēc pusotra gada pratīšu lietuviešu valodu jau B2 līmenī un pat negaidīju, ka tik ļoti iemīlēšu šo kultūru un tā kļūs par vienojošo elementu tik daudzās draudzībās. Vēl ļoti foršas pieredzes ir bijuši starptautiskie projekti, ko piedāvā LU mācībspēki vai pati Universitāte – divas reizes apmeklēju Viļņas Universitātes Lietuviešu valodas un kultūras vasaras kursus, kas ilgst mēnesi. Tā ir intensīva valodas apguve un vides iepazīšana, kas apvienota ar intensīvu sociālo dzīvi; šajos kursos ir milzīga pievienotā vērtība. Studiju procesā ir iespējams izvēlēties un vairāku semestru garumā apgūt arī citas valodas, piemēram, spāņu, franču, zviedru, norvēģu, vācu u.c. Aktīvākajiem un motivētākajiem studentiem regulāri tiek piedāvāti arī īstermiņa (piemēram, Erasmus+ BIP) apmaiņas projekti vai kursi – esmu piedalījusies Tartu Universitātes un Viļņas Universitātes rīkotajos un šajā semestrī piedalīšos Norvēģijā notiekošā projektā. Citi savukārt brauc uz Kauņu, Valensiju, Klaipēdu vai citām Latvijas Universitātes sadarbības partneru pilsētām, kur praktiski izmanto fakultātē apgūto. Esam ļoti pateicīgi par šādām iespējām, kas iedvesmo!” 

Monta Sintija Feldmane: “5. studiju semestrī programmas “Latvistika” studentiem tika dota iespēja apgūt vienu no trijiem starpdisciplinārajiem papildmoduļiem. Šāda studiju pieeja daudzās vadošajās pasaules augstskolās pazīstama kā minor/major process. Tika piedāvāti trīs starpdisciplināri moduļi – “Mācību procesa dizains”, “Cilvēka uzvedības psiholoģija” un “Valodu tehnoloģijas”, kuru izvēlējos arī es.  Izmantojot šo iespēju, vesela semestra laikā paplašināju un pilnveidoju izpratni par valodniecības un informācijas tehnoloģiju mijiedarbību. Apguvu ne tikai kursu “Python programmēšanas valoda”, bet arī guvu pieredzi, piedaloties specsemināros, kas saistīti ar IT nozares angļu valodas terminu atveidošanu latviešu valodā.  Visvairāk aizrāva kurss “Valodu tehnoloģiju lietojumi”, kurā gan teorētiski, gan praktiski apguvām tematus, saistītus ar lielajiem valodas modeļiem, veicām praktiskus eksperimentus, piemēram, saistībā ar runas atpazīšanu un tās sintēzi, kā arī izstrādājām savas jomas starpdisciplinārus projektus. Visa kursa garumā bija iespēja mācīties no konkrētās jomas profesionāļiem un līderiem; lekcijas vadīja ne tikai Latvijas Universitātes mācībspēki, bet arī vieslektori. Izvēlēties šāda tipa papildmoduli nozīmē papildināt klasiskās Latvistikas studijas ar mūsdienīgu un praktiski orientētu skatījumu. Iegūtās zināšanas un prasmes sekmēja izpratni par valodas lomu digitālajā laikmetā. Starpdisciplinārā pieredze veicināja attīstīt analītisko domāšanu, spēju sadarboties ar citu nozaru pārstāvjiem un kritiski izvērtēt tehnoloģisko risinājumu ietekmi uz valodu un sabiedrību. Ticu, ka tas ir nozīmīgs pamats manai turpmākajai akadēmiskajai un profesionālajai izaugsmei.” 

Ieva Cipruse: “Ārkārtīgi priecājos jau pirmajā studiju gadā uzzināt par iespēju vasarās piedzīvot tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīcijas. Folkloras, vēstures, valodniecības un cilvēkstāstu entuziastiem tad ir iespēja lielisku mācībspēku vadībā doties vākt materiālu, kas nozīmīgs tik fundamentālam jautājumam kā nacionālā identitāte kopumā, taču, protams, šī pieredze pieskaras arī pašam katram kā indivīdam, kā topošajam pētniekam. Tieši tā nonācu arī pie sava pētnieciskā jautājuma par sievietes naratīvu konkrētos ģeogrāfiskos apstākļos, pētot mitoloģijas, sadzīves un atmiņu aspektus, ko izvērsu gan semestra darbā, gan turpinu izvērst arī bakalaura darbā. Tieši šī cilvēka šķautne ir aizrāvusi – vaicāt, uzklausīt, iedziļināties, saprast, kā mēs, cilvēki, veidojam kopējo kultūridentitāti, kā saglabāt šos stāstus un notikumus un kā tos nest tālāk. Un ko ir būtiski pieminēt – pievēršoties šādai pētniecībai, vienmēr stipra “aizmugure” ir viss cits studijās apgūtais. Tad pētīt un uzzināt ir ne tikai interesantāk, bet tas ir arī vērtīgāks ieguldījums galarezultātam. Par pētniecību turpinot, – lai arī katram ir iespēja izvēlēties savu ceļu, pa kuru virzīties, un bieži šie virzieni sazarojas pavisam attālās tematikās un zinātnes nozarēs, ir interesanti (un vērtīgi) paklausīties kolēģu, kursabiedru, citu studentu virzībā, atklājumos. Tā, piemēram, piektā semestra laikā pavisam dažādu pētījumu pārstāvji izmantojām iespēju tikties starptautiskajā studentu konferencē “Bridges in the Baltics”. Konferences noris regulāri – gan minētā, gan citas, un ir “atsvaidzinoši” nomainīt auditoriju vidi uz šādu – prezentēt citiem to, kam tici un ko pēti, un redzēt, cik neskaitāmi dažādi jautājumi tiek risināti un atbildēti citu darbos. Galu galā par to, manuprāt, arī ir studijas – atrast to kamola galu, ko gribas šķetināt, mesties tajā iekšā tā, lai pašam deg acis, bet turēt acis vaļā arī par tiem, kas apkārt. Beigu beigās tā jau mūsu kopkultūra veidojas!” 

Trīs studiju gadi Latvistikas trešā kursa studentiem ir pagājuši vēju spārnos, un savu skatījumu uz programmu viņi beidz ar pateicības un iedvesmas vārdiem:

“Noslēgumā vēlamies sirsnīgi pateikties visiem programmas pasniedzējiem par ieguldīto darbu, zināšanām, atbalstu un iedvesmu, ko ikdienā saņemam studiju procesā. Paldies arī kursabiedriem, ar kuriem kopā augam, mācāmies, dalāmies pieredzē un atbalstām cits citu gan akadēmiskos izaicinājumos, gan ikdienas gaitās. Kursa spēks sniedz ne tikai savstarpēju atbalstu studiju procesā, bet arī kopīgas pasēdēšanas un sarunas ārpus fakultātes, kas stiprina draudzību un saliedētību. Savukārt fakultātes vide laika gaitā kļūst par vietu, kur jūtamies kā mājās – drošā, pazīstamā un iedvesmojošā telpā, kurā gribas atgriezties. Šī kopiena ir būtiska daļa no mūsu studiju pieredzes un personīgās izaugsmes. Aicinām ikvienu, kurš interesējas par valodu, literatūru, folkloru, kultūru un pētniecību, izvēlēties studijas bakalaura studiju programmā “Latvistika” – tā ir programma, kas sniedz ne tikai zināšanas, bet arī iespēju atrast savu vietu akadēmiskajā un radošajā pasaulē!”

Savukārt Humanitāro zinātņu fakultāte BSP “Latvistika” studentiem, kā arī visu LU programmu pēdējo kursu studentiem novēl veiksmīgi uzrakstīt un pārliecinoši aizstāvēt savus noslēguma darbus jaunajā pavasara studiju semestrī. Lai pietiek spēka, izturības un degsmes pēdējam – nozīmīgākajam – studiju cēlienam!