Foto: Sandra Garanča, 2025.

2025. gada 27. novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūtā Miera ielā norisinājās seminārs “Vārdi rada tēlus: publiskā runa kā politiskās ietekmes rīks”. Tā fokusā bija itāliešu humānista un dzejnieka Enea Silvio Piccolomini (arī pāvests Pijs II, 1458-1464) “Runa par Konstantinopoles zaudējumu un karu pret turkiem” (1454).

Semināru atklāja Andra Levāna (LU Humanitāro zinātņu fakultāte) ievads par runas autoru Enea Silvio Piccolomini, kā arī par dažiem metodoloģiskiem izaicinājumiem viduslaiku publiskās runas performativitātes pētniecībā. Viduslaiku runas, kaut tekstuālā formā, reprezentē kādas kopienas priekšstatus par publisko komunikāciju. Tāpat A. Levāna ievadā tika formulēti centrālie jautājumi semināra darbam ar Piccolomini runu. Īpaši Piccolomini runas mehānika un dramaturģija, kā arī runas recepcija un percepcija Livonijā bija semināra sarunu fokusā. Semināra darbu attālināti turpināja vācu vēsturnieks Kristofs Dartmans (Christoph Dartmann, Prof. Dr.) no Hamburgas Universitātes ar referātu par Piccolomini runas vēsturisko kontekstu. Runas fragmenta skanējuma pieredzi semināra dalībniekiem ļāva pieredzēt un iztēlot Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, balstoties uz A. Levāna gatavoto runas tulkojumu latviešu valodā.

Semināru turpināja Gustava Strengas (LKA Kultūras un mākslu institūts) moderētā saruna. Tās gaitā tika uzdoti jautājumi par runā aprakstīto situāciju - Konstantinopoles ieņemšana - autentiskumu jeb atbilstību realitātē notikušajam un runā tēloto ainu manipulatīvo iedabu. Šie vērojumi ļauj izprast uzrunas mērķus – iztēlot Svētās Romas Impērijas sašķeltību un vājumu, mobilizēt resursus un konstruēt Eiropas identitāti kā politisku veselumu, ko caurvij Piccolomini argumentācija par kara, kas kalpo aizstāvībai, leģitimitāti. Taisnīga kara tēma Piccolomini runā ir politiskās, šai gadījumā attaisnojuma retorikas objekts, kuru runātājs savai auditorijai vēlējās padarīt saprotamu un pieņemamu kā politiskas rīcības un izvēļu līdzekli. Semināra noslēgumā tika atzīmēts, ka Piccolomini runa un tās motīvi, pateicoties humānistu tīklojumiem kā sociāliem aktoriem, sasniedza arī Livoniju. 15.-16. gadsimta Livonijas tekstu materiāls uzrāda, ka par “krievu draudiem” tika runāts ar tādu pašu motīvu un literārās stilistikas līdzekļu palīdzību, kādi sastopami tekstuālos paraugos par turkiem, pie kuriem pieskaitāma arī Piccolomini runa.

Šis bija otrais Latvijas Zinātnes Padomes FLPP projekta “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)” (Nr. lzp-2024/1-0296) rīkotais seminārs 2025. gadā.

Projektā komandā ir projekta vadītājs ir Andris Levāns (LU HZF), galvenais izpildītājs Gustavs Strenga (LKA), Līva Rotkale (LU), Braiens M. Lapsa (LU), Rūdolfs R. Vītoliņš (LU), Liene Rokpelne (LU), Sofija Gasjuļa (LU), Kārlis Krūmiņš (LKA)  un Rute Priedulāja (LKA).

Share