Promocijas darbu zinātniskā doktora grāda iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Renāte Berga

Temats: „Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas (1631-1710) disertācijas: latīņu teksts un parateksts”

Recenzenti:

Profesore, Dr.philol. Ilze Rūmniece, Latvijas Universitāte

Profesore, Dr.philol. Māra Grudule, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Profesore,  Dr.philol. Maija Burima, Daugavpils Universitāte

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.

ANOTĀCIJA

Promocijas darba objekts ir Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas audzēkņu disertācijas, kas iekļaujas Eiropas agrīno jauno laiku akadēmisko disertāciju tradīcijā. Līdz mūsdienām ir saglabājušies 130 Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju izdevumi, kas līdz šim nav bijuši izpētīti kā korpuss. Laikmetam atbilstoši šie teksti rakstīti latīņu vai precīzāk – jaunlatīņu valodā, tie ir balstīti atsaucēs un saiknē ar antīko kultūru, no kuras smelti renesanses un humānisma laika ideāli, kā arī kristietībā, kas bija formējusi sabiedrības un akadēmiskās kultūras aprises agrīnajos jaunajos laikos Eiropā. 

Lai izprastu minētās tradīcijas saknes, ir sniegts ieskats disputa un disertācijas vēsturē un attīstībā. Tāpat promocijas darbā ir pievērsta uzmanība izglītības un sociokultūras videi Rīgā, kurā radās nepieciešamība pēc akadēmiskas ģimnāzijas, kā arī pastāvēja priekšnosacījumi tās dibināšanai.

Pētījums atklāj Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertāciju iekļaušanos līdzīgu Eiropas valstīs radīto tekstu kontekstā, kā arī definē un skaidro disertāciju pazīmes. Analizējot disertāciju pamatteksta saturu, ir fiksēts, kā šajos tekstos atspoguļojas gan humānismam, gan barokam raksturīgās vērtības un idejas, kā arī zinātniskās domas elementi, ko tolaik Rīgā aprobēja iepriekš Eiropas universitātēs studējušie Akadēmiskās ģimnāzijas mācībspēki.

Franču literatūrzinātnieka Žerāra Ženeta (Genette, Gérard, 1930–2018) izveidotā terminoloģija ir veiksmīgi izmantota, lai klasificētu, iedalītu un analizētu Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertācijās fiksētos parateksta veidus, skaidrojot parateksta elementu mērķi, funkcijas un literārās kvalitātes. Aplūkots ir arī antīkajai dzejai raksturīgo pantmēru un retorisko paņēmienu lietojums. Ir secināts, ka Rīgas Akadēmisko ģimnāziju apmeklēja ne tikai rīdzinieki vai Livonijas iedzīvotāji, bet arī jaunekļi no plašāka ģeogrāfiskā areāla – gan no mūsdienu Vācijas un Polijas, gan arī no toreizējās Prūsijas, Silēzijas, Transilvānijas. Savukārt padziļināti izpētītās Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesoru un audzēkņu biogrāfijas liecina par šo personu dinamisku saikni ar Eiropas intelektuālajiem centriem, novērojot to, ka ģimnāzijā sagatavotie audzēkņi, ieguvuši izglītību Eiropas universitātēs, it sevišķi, ja viņi bijuši Rīgas rātes stipendiāti, atgriezās Livonijā un kļuva par rātskungiem, juristiem, mācītājiem, ārstiem, literātiem, zinātniekiem.