CONFERENCE
Temats: “Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) dzīve un darbība kultūrvēsturiskos kontekstos”
Darba zinātniskā vadītāja – Dr. philol. Māra Grudule
Recenzenti:
- Profesore, Dr. habil. philol. Janīna Kursīte-Pakule, Latvijas Universitāte
- Asoc. profesore, Dr. philol. Angelika Juško-Štekele, RTU Rēzeknes akadēmija
- Profesore, Dr. art. Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmija
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.
ANOTĀCIJA
Promocijas darba centrā ir vācbaltiešu izcelsmes Palsmanes un Aumeisteru draudžu mācītāja Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) darbība laikmeta kontekstā, koncentrējoties uz viņa veikumu folkloristikas jomā – pirmo apjomīgo latviešu klasisko tautasdziesmu krājumu “Palcmariešu dziesmu krājums” (1808). Promocijas darba mērķis ir, balstoties Palsmanes un Aumeisteru mācītāja Frīdriha Daniela Vāra biogrāfijas, literārā mantojuma un viņa sastādītā tautasdziesmu izdevuma “Palcmariešu dziesmu krājums” piemērā, parādīt latviešu folkloras, jo īpaši tautasdziesmu, vākšanas un publicēšanas tradīcijas veidošanos un attīstību 18./19. gadsimta mijā gan kā starptautisku un vietēju apstākļu, gan arī individuālas personas darbības noteiktu rezultātu.
Promocijas darbs hronoloģiski izseko latviešu tautasdziesmu publicēšanai, iezīmējot to kā pēctecīgu vispārējām folkloras dokumentēšanas un publicēšanas tradīcijām Rietumeiropā, sākot no agrīnajiem jaunajiem laikiem. Norises Rietumeiropā, to pēctecība Baltijas kultūrtelpā veido fonu F. D. Vāra biogrāfijas, sociālo sakaru un profesionālā darbības analīzei. F. D. Vāra veikuma apjoms un nozīme latviešu kultūrvēsturē atklāta salīdzinājumā ar laikabiedru darbiem. Tautasdziesmu vākšanas un izdošanas jomā īpaša uzmanība veltīta Rūjienas mācītāja Gustava Bergmaņa (Bergmann, 1749–1814) – tautasdziesmu krājumu “Pirmais latviešu epigrammu krājums” (Erste Sammlung Lettischer Sinngedichte, 1807) un “Otrais latviešu epigrammu un gudrību krājums” (Zweite Sammlung Lettischer Sinn- oder Stegreifs Gedichte, 1808) apkopotāja un arī “Palcmariešu dziesmu krājuma” izdevēja – darbībai. Analizējot “Palcmariešu dziesmu krājumā” iekļautos tekstus un salīdzinot F. D. Vāra pieeju ar G. Bergmaņa tautasdziesmu atlasi un kārtojumu, skatīta Rietumeiropas folkloras publicēšanas tradīciju adaptācija latviešu folkloristikā, kā arī dažādu biogrāfijas apstākļu un uzskatu ietekme uz dziesmu krājumu saturu. Promocijas darbā izvērtēta “Palcmariešu dziesmu krājuma” ietekme uz vēlākajiem tautasdziesmu vākumiem un lielizdevumiem. Skatījums iekļauj ne tikai ideju un sociālo attieksmju izmaiņu ietekmi uz krājuma recepciju, bet arī pieeju dziesmu klasifikācijai un tekstu pārmantošanas problemātikai.
F. D. Vāra dzīve un darbība līdz šim latviešu folkloristikā un kultūrvēsturē skatīta margināli un salīdzinoši šauri – saistībā ar vācu filozofa Johana Gotfrīda Herdera (Herder, 1744–1803) un romantisma idejām, ignorējot iepriekšējo pieeju folkloras dokumentēšanā.
Tādēļ promocijas darbs paplašina perspektīvu uz folkloras krāšanu un publicēšanu kā laikā un telpā mainīgu fenomenu, kas ietekmējis Palsmanes un Aumeisteru mācītāja pieeju tautasdziesmu krāšanā un klasifikācijā. Promocijas darbā izmantoti arhīvu materiāli, kas līdz šim nav bijuši pētnieku uzmanības lokā un kas pirmoreiz ļāvuši precizēt un labot līdzšinējos pētījumos ieviesušos kļūdainos F. D. Vāra biogrāfijas datus.
Pētījuma teorētisko bāzi un metodoloģiju veido kontekstuālā pieeja, kas kombinēta ar atziņām no kultūras studijām un jaunā vēsturiskuma pieejas. Šo atziņu sintēze promocijas darbā ļāvusi “Palcmariešu dziesmu krājumu” skatīt kā tekstu, kas atkarīgs gan no plašāka kultūrvēsturiskā konteksta, gan arī krājēja biogrāfijas, profesionālās piederības un uzskatiem. Iekļaujot arī individuālo kontekstu krājuma analīzē, promocijas darbā redzama atkāpšanās no latviešu folkloristikā ierastās prakses – skatīt sakrātos folkloras tekstus neatkarīgi no to vācēja. Promocijas darbs ir starpdisciplinārs pētījums, kas savieno folkloristiku, literatūrzinātni un vēsturi.
 402. auditorijā (Visvalža ielā 4a, Rīgā) notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Ginta Pērle-Sīle.){kind=link}