CONFERENCE
“Bēgļu nometnēs uzreiz pēc Otrā pasaules kara izveidotā Baltijas Universitāte bija unikāla parādība augstākās izglītības vēsturē. Tā kalpo arī kā izcilas sadarbības piemērs starp Baltijas tautām. Universitātes pastāvēšana bija simbols tam, ka Baltijas valstis joprojām eksistē garīgajā un kultūras telpā, kaut arī politiski bija okupētas. Tā kļuva par pamatu vēlākai diasporas organizāciju attīstībai Rietumos,” stāsta ieceres iniciators un LU fonda mecenāts Guntis Bērziņš.
LU Humanitāro zinātņu fakultāte, atsaucoties uz Kārinas Pētersones un LU fonda mecenāta Gunta Bērziņa aicinājumu, projektā paredzējusi veikt Baltijas Universitātes darbības arhīva materiālu izpēti, zinātniskās konferences “Intelektuālā resilience un augstākās izglītības komponents nacionālajā identitātē” un izstādes rīkošanu 2026. gada pavasarī.
Latvijā līdz šim vienīgais akadēmiskais pētījums par Baltijas Universitāti ir 2017. gadā Evitas Feldentāles aizstāvēts maģistra darbs “Baltijas Universitāte: izveidošana, pastāvēšana, slēgšana (1946.–1949.), kurā pārlūkota neliela daļa no Baltijas Universitātes arhīva. Šis arhīvs atrodas Zviedrijā, Upsalas Universitātes bibliotēkas rokrakstu un mūzikas lasītavā. Tas glabājas neaprakstītā veidā un tādējādi tā saturs zināms pētniekiem un pieejams plašākai publikai.
Pirmais solis plašākai pētnieciskajai darbībai ir arhīva materiālu apzināšana un aprakstīšana, popularizējot tos kā datu kopu potenciālajiem Baltijas Universitātes vēstures un noturības pieredzes pētniekiem Latvijā un starptautiskā līmenī. Lai īstenotu šo ieceri, nepieciešams pētniecības darbs divu nedēļu garumā Zviedrijā. Ceļa, izmitināšanas, stipendijas izdevumu segšanai nepieciešami 9300 euro. Ziedot pētniecības īstenošanai var LU fonda mājas lapā.
Baltijas Universitāti 1946. gadā dibināja un mācību procesu nodrošināja bijušie Latvijas Universitātes mācībspēki un citi izcili Baltijas valstu intelektuāļi. Lai arī Baltijas Universitāte darbojās tikai trīs gadus, neskatoties uz pilnīgu materiālā nodrošinājuma trūkumu, šajā īsajā laika sprīdī fakultātēs spēja iedibināt un attīstīt tāda līmeņa studiju un zinātnisko darbu, ka šīs augstskolas studiju pieredzi un izdotos diplomus atzina pasaules akadēmiskās institūcijas.
Universitātei bija pieejamas arī Hamburgas Universitātes laboratorija un citas telpas. Kopumā darbojās astoņas fakultātes — Arhitektūras un inženierzinātņu fakultāte, Filoloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Lauksaimniecības fakultāte, Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, Mehānikas fakultāte, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte, Mākslas, mūzikas un sporta fakultāte. Pasniedzēju skaits tuvojās diviem simtiem. 1946. gadā universitātē mācījās 996 studenti, 1947. gadā — 1025 studenti. Latvijas bēgļi veidoja lielāko studentu skaitu starp visām trim Baltijas valstīm. Universitātei ir liela loma arī latviešu studentu korporāciju vēsturē, jo tieši šeit tika dibinātas Fraternitas Imantica, Gersicania, Fraternitas Cursica un studenšu korporācijas Spīdola un Zinta.
 fonds aicina atbalstīt ieceri pētniecības projekta īstenošanā. ){kind=link}