CONFERENCE
Žils Delēzs (1925–1995) ir viens no nozīmīgākajiem 20. gs. otrās puses filozofiem. Delēza teksti un idejas pārsniedz filozofijas jomu, ietekmējot arī humanitāro, sociālo, kultūras un mākslas zinātņu laukus. Filozofa atzītākie darbi sarakstīti kopā ar Feliksu Gvatarī (1930–1992): Atšķirība un atkārtošanās (Différence et répétition, 1968), Kapitālisms un šizofrēnija 1. Antioidips (Capitalisme et Schizophrénie 1. L'Anti-Œdipe, 1972), Kapitālisms un šizofrēnija 2. Tūkstoš plato (Capitalisme et Schizophrénie 2. Mille Plateaux, 1980), tos raksturo eksperimentāls stils un nevaldāma vitalitāte.
Savukārt darbi, kas tiks aplūkoti sarunā – Kino 1. Kustībtēls (Cinéma 1. L’Image-mouvement) un Kino 2. Laiktēls (Cinéma 2. L’Image-temps), publicēti Parīzē, Les Éditions de Minuit izdevniecībā, 1983. un 1985. gadā, izraisot milzu ažiotāžu.
Delēza filozofija ir konceptuāla un radoša prakse, kas pastāvīgi tiek lietota, lai meklētu jaunus ceļus domas attīstībā. Viņa pagātnes domātājiem veltītie darbi (Hjūmam, Kantam, Spinozam, Leibnicam, Nīčem, Bergsonam u. c.) ir zīmīgi ar to, ka tiecas atbrīvot klasiķus no ierastās un filozofijas vēsturē iestrādātās perspektīvas. Tāpat Kino grāmatās Delēzs tiecas piedāvāt atšķirīgas un neikdienišķas interpretācijas un atrast jaunus izpētes leņķus:
“Taču filozofiskā teorija tikpat lielā mērā kā tās priekšmets pati ir prakse. Tā nav abstraktāka par savu priekšmetu. Tā ir konceptu prakse un jāvērtē saistībā ar citām praksēm, ar kurām tā pārklājas. Kino teorija nav “par” kino, bet par konceptiem, kurus kino ierosina un kuri paši ir saistīti ar citiem, citām praksēm atbilstošiem konceptiem, turklāt konceptu praksei kopumā nav nekādas priekšrocības salīdzinājumā ar pārējām, tāpat kā tās nav nevienam priekšmetam salīdzinājumā ar pārējiem.”
Sarunā apspriedīsim Delēza filozofijas idejas, ietekmes un izaicinājumus. Pievērsīsimies arī latviešu valodas piedāvātajām iespējām un ierobežojumiem, tulkojot sarežģītus filozofiskus tekstus. Pārdomāsim Delēza raisītos estētikas un mākslas filozofijas jautājumus, kā arī izvērtēsim Delēza aktualitāti un lietojamību.
Diskusiju organizē LU HZF Filozofijas un ētikas nodaļa, Latvijas Estētikas asociācija.
Papildus informācija: Zane Ozola, zane.ozola@lu.lv
 un Kino 2. Laiktēls (2024), Rīga: Aminori, tulkojumu latviešu valodā. Piedalīsies: tulkotāja Dace Līdumniece, grāmatu zinātniskais redaktors Andrejs Balodis, kinorežisors Jānis Putniņš, filozofe Anne Sauka. Sarunu vadīs filozofe Zane Ozola.){kind=link}