LU konference
2025. gada 27. maijā plkst. 14.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātes 402. auditorijā (Visvalža ielā 4a, Rīgā) notiks Valodniecības un literatūrzinātnes un Mūzikas, vizuālo mākslu un arhitektūras nozaru promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs aizstāvēs Sandija Iesalniece.
Temats: „Audiogrāmata vācvalodīgās kultūras telpā mutvārdu un audio mediju tradīcijā / Hörbuch im deutschsprachigen Kulturraum und in der Tradition der mündlichen Literaturvermittlung”.
Recenzenti:
Profesore, Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs, Latvijas Universitāte
Profesore, Dr. philol. Māra Grudule, LU LFMI
Profesore, PhD Annina Klappert, Augsburgas Universitāte, Vācija
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.
ANOTĀCIJA
Promocijas darbs „Audiogrāmata vācvalodīgās kultūras telpā mutvārdu un audio mediju tradīcijā“ pilda aktuālu vācvalodīgās literatūrzinātnes un literatūras vēstures uzdevumu, proti, aplūkot, interpretēt un analizēt literāros darbus ne tikai to rakstiskajā formā, bet arī no audio mediju un autora performances (uzstāšanās) perspektīvas. 20. gadsimta 90. gadu beigās audiogrāmata savā attīstībā Vācijā bija sasniegusi tādu briedumu, lai 20. gadsimta izskaņā / 21. gadsimta pirmajā dekādē varētu runāt par strauju audiogrāmatas popularitātes pieaugumu. Grāmatu izdevēji un tirgotāji meklē jaunus veidus, kā palielināt pārdošanas apjomus situācijā, kad grāmatu tirgus ir piesātināts un stagnē, grāmatu tirdzniecības apgrozījums samazinās un sabiedrībā grāmatu lasīšana zaudē prestižu. Arī radio meklē jaunus veidus, kā uzturēt saikni ar saviem klausītājiem. Apzinoties to, ka mediju patēriņā ikdienā dominē elektroniskie mediji un pieaug digitalizācijas un tiešsaistes mediju loma, uzņēmēji ievieš mārketinga stratēģijas, kas veicina strauju audiogrāmatas attīstību. Tomēr audiogrāmatas uzplaukumu nevar skaidrot tikai un vienīgi ar šiem faktoriem: tas ir komplekss fenomens, kas cieši saistīts ar vācu kultūras kodu, kas ietver gan tradīciju lasīt priekšā, gan sniegt autoru lasījumus, kā arī plaši izmantot citas literatūras mutiskās komunikācijas formas, tostarp arī raidlugu translāciju radio. Tieši šajā kontekstā promocijas darbā tiek aplūkota divu vācvalodīgo autoru, Gintera Grasa un Ernsta Jandla, estētiskās programmas un daiļrade, izvērtēta viņu ietekme uz audiogrāmatas attīstību. Audiogrāmata tiek aplūkota divās tās tapšanas stadijās: Ernsta Jandla Veilheimas literatūras dienu lasījums „frühlingshaft“ kā pabeigts un audiogrāmatas formātā izdots autora lasījums un Gintera Grasa romāna „Im Krebsgang“ autora lasījums publikas priekšā kā audiogrāmata tās tapšanas brīdī. Īpaša uzmanība tiek pievērsta šo lasījumu komunikācijas telpai, tostarp akustiskajai telpai. Kā būtiska darba novitāte minama Grasa romāna „Im Krebsgang“ lasījuma ieraksta darba materiāla izpēte.
