Akadēmiskais centrsLU Humanitāro zinātņu fakultātes zinātnieki kā augsti novērtēti humanitārās jomas eksperti, pētnieki vada un piedalās dažādu nacionāla un starptautiska mēroga projektu īstenošanā, piemēram, Valsts pētījuma programmās, starptautiskos sadraudzību augstskolu projektos, Erasmus+ projektos u.c.
Projekta līguma Nr.: 2-6.1e/20/84
Projekta vadītāja: doc. Inta Urbanoviča
Projekta īstenošana: 30.06.2020. – 30.07.2025.
Partneri: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Rīgas Stradiņa universitāte
Programmas mērķis ir nodrošināt iespēju programmā studējošajiem mītnes zemju latviešu diasporas pārstāvjiem attīstīt pedagoģiskajai darbībai nepieciešamo kompetenci, padziļināt zināšanas par latviešu valodas mācību priekšmeta saturu un latviešu valodas un literatūras mācīšanas metodēm, lai šīs zināšanas varētu izmantot, mācot latviskas izglītības mācību priekšmetus diasporas nedēļas nogales skolās, vasaras vidusskolās vai nometnēs.
Programmas lektori:
prof. Andra Kalnača (LU)
asoc. prof. Vita Kalnbērziņa (LU)
asoc. prof. Ilze Lokmane (LU)
doc. Inta Urbanoviča (LU)
lekt. Sigita Kušnere (LU)
prof. Sanita Martena (RTA)
doc. Antra Kļavinska (RTA)
doc. Inga Laizāne (RSU)
Programmas saturā paredzēti pieci kursi (katrs 40 h):
- Valoda(s), to apguves veidi un valodas apguvēja perspektīva
- Latviešu valodas struktūras pamatjautājumi
- Latviešu literatūra un kultūra
- Mācību darba organizācijas formas
Latviešu valodas zināšanu pārbaudes formas un metodiskie paņēmieni
Projekta līguma Nr. PIz-21601-ST-N-251
Projekta vadītāja LU – prof. Jeļena Vladimirska
Projekta īstenošana: 2023. – 2025. gads
Partneri: Nordstad-Lycée (Luksemburga), Académie de Reims (Francija), LC Educational: The Learning, Training, Research and Counseling Center, Limassol (Kipra), Rivage Pro: Ingénierie de la formation, Toulouse (Francija), Hasselt University, (Belģija), Association Euro Cordiale (a.s.b.l.) (Luksemburga), Scandinavian Language School (Lietuva)
Mērķis: ieviest novatorisku pieeju karjeras atbalstam bez valodu barjeras, bagātināt valodu mācīšanu, izmantojot salīdzinošu apmācību dažādās valodās, veicināt tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte, pozitīvisms un miera risinājumu garantija pasaulē.
Produkts: tīmekļa lietojumprogramma visās ES valodās, kā arī luksemburgiešu, norvēģu un ukraiņu valodā, kā arī mācību materiālu izstrāde.
Projekts “Valodu tehnoloģiju iniciatīva” tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda iniciatīvas 2.3.1.1.i “Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana” ietvaros
Projekta Nr.: Nr. 2.3.1.1.i.0/1/22/I/CFLA/002
Projekta īstenošana: 1.07.2022.-30.06.2026. (HZF aktivitātes 1.05.2023.-30.06.2026.)
Projekta kopējais finansējums: 519 167 EUR
Projekta partneri: LU Humanitāro zinātņu fakultāte, LU Datorikas fakultāte, RTU E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātē, RSU Komunikācijas fakultāte
Projekta mērķis ir radīt augstākās izglītības, zinātnes un industrijas sinerģiju, kas veicina inovācijas ar maksimālu komercializācijas un eksporta potenciālu valodu tehnoloģiju jomā, palielinot speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm, kas spēj lietot augstās tehnoloģijas šajā jomā, lai attīstītu zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus jaunus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs.
Projekta vadītājs: Māris Bušs
Projekta koordinators LU Humanitāro zinātņu fakultātē: asoc. prof. Jana Kuzmina (e-pasts: jana.kuzmina@lu.lv)
Projekta “Valodu tehnoloģiju iniciatīva” pētnieciskā grupa LU Humanitāro zinātņu fakultātē: prof. A. Kalnača, asoc. prof. J. Kuzmina, asoc. prof. Z. Vinčela, asoc. prof.V. Kalnbērziņa, doc. L. Karpinska, doc. I. Urbanoviča, doc. E. Rencis, lekt. M. Spirida, eksperti Dr. philol. I. Auziņa, Mg. G. Rābante-Buša, Mg. K. Korneliusa.
Projekta rezultāti ietvers vismaz piecu studiju moduļu un kursu izstrādi, kas paredzēti starptautiska mēroga augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei valodu tehnoloģiju jomās, tostarp šo prasmju satura plašāka integrācija dažādu jomu studiju saturā, kā arī nepieciešamo valodas resursu un rīku izveide.
Projekta Nr. NPHZ 2023 10004-NordplusHorizontal
Īstenošanas periods: 01.04.2023. – 31.08.2025.
Projekta finansējums: 67 205 EUR
Projekta finansētājs: Nordplus Horizontal 2023
Projekta mājas lapa: https://www.usn.no/english/for-partners/teacher-research-literacy
Projekta vadītāja: Dr. philol. Indra Karapetjana, LU HZF Anglistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece
Projekta līdzvadītāja: Dr. philol. Gunta Roziņa, LU HZF Anglistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece
Nordplus projekts vērsts uz sadarbības stiprināšanu starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm un veltīts valodu skolotāju pētnieciskās kompetences pilnveidei.
Projekta partneri no augstākās izglītības iestādēm un vidusskolām Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā strādā pie sadarbības tīkla izveides ar mērķi dalīties ar zināšanām un pieredzi, apzināt labo praksi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības kontekstā. Projekta gaitā tiks veikts salīdzinošs pētījums un izstrādāta labas prakses rokasgrāmata skolotāja pētnieciskās kompetences veidošanai.
Starptautiskās organizācijas (piem., Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD) un izglītības ministrijas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā uzsver, cik svarīgi ir veidot skolotāju pētnieciskās prasmes un mudināt skolotājus veikt aktīvu pētniecisko darbību, jo pētniecība ir nozīmīgs skolotāja profesionālās identitātes elements. Turklāt skolotāja kompetence rezultējas darbībā, kas ir kritiski svarīga skolēnu pētnieciskās kompetences veidošanā.
Project Nr. 609699-EPP-1-2019-1-INEPPKA2-CBHE-JP
Īstenošanas periods: 2019–2023
Projekta finansētājs: Eiropas Komisija
Projekta tīmekļa vietne: http://www.edureform.eu/
Projekta vadītāja: Dr. philol. Indra Karapetjana, LU HZF Anglistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece
Projekta līdzvadītāja: Dr. philol. Gunta Roziņa, LU HZF Anglistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece
Projektā piedalās: lektore Jekaterina Čerņevska, HZF Anglistikas nodaļa
EDUREFORM projekta mērķis ir dot iespēju Indijas nākotnes un vidusskolas skolotājiem mazināt paredzamo 4. industriālās revolūcijas ietekmi uz sabiedrību.
Projekta konsorciju veido četras Indijas augstskolas: Čitkaras Universitāte (Chitkara University), Šivaji Universitāte (Shivaji University), Barodas Universitāte (The Maharaja Sayajirao University of Baroda), Punes Universitāte (Savitribai Phule Pune University), kā arī četras Eiropas augstskolas: Latvijas Universitāte, Hamburgas Universitāte (University of Hamburg, Vācija), Jamk Lietišķo zinātņu universitāte (Jamk University of Applied Sciences, Somija), Italian University Line (Itālija), divas skolas – Čitkaras starptautiskā skola (Chitkara International School) (Indija) un Liceo Artistico, Musicale e Coreutico (Itālija), kā arī uzņēmums CXS Solutions (Indija).
Projekta Nr. lzp-2022/1-0013
Projekta īstenošana: 01.04.2023.–31.03.2026.
Projekta finansējums: 300 000 EUR
Projekta finansētāja: Latvijas Zinātnes padome
Projekta vadītāja: Dr. philol. Andra Kalnača, LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece
Projekta “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” mērķis ir izveidot digitālu pamatresursu (datubāzi) ar vispusīgiem strukturētiem datiem par mūsdienu latviešu valodas vārdu sastāvdaļām (saknēm, galotnēm, piedēkļiem, priedēkļiem u.c.) un vārdu darināšanas sistēmas likumībām. Pētījumā risināmo jautājumu loks ir saistīts ar vārda sīkāko daļu – morfēmu –, to funkciju un saistīšanās principu apzināšanu, klasificēšanu un analīzi latviešu valodas sistēmas kontekstā. Projekta “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze” rezultāti būs noderīgi ne tikai dažādu jomu valodniekiem (t. sk. korpusa un datorlingvistikas pētniekiem), bet jo īpaši tulkotājiem, informācijas tehnoloģiju speciālistiem, vārdnīcu sastādītājiem, latviešu valodas skolotājiem un latviešu valodas apguvējiem Latvijā un ārpus tās. Iecerētā datubāze nodrošinās arī respektējamu pamatu turpmākiem datos balstītiem latviešu valodas vārddarināšanas pētījumiem un dažādu valodas apguves un lietojuma mācību līdzekļu un rokasgrāmatu izstrādei, jo šai jomā šobrīd trūkst digitālu valodas resursu. Bez vispusīga vārddarināšanas sistēmas modeļa apzināšanas nav iespējama pilnvērtīga izpratne par pārējām valodas apakšsistēmām (gramatiku, vārdu krājumu, pragmatiku, semantiku) un to lietojumu. Tādējādi kopumā projekts dos vitāli svarīgu ieguldījumu gan latviešu valodas pētniecībā, gan humanitāro zinātņu attīstībā Latvijā.
Projekta dalībnieki
- Dr. philol. Andra Kalnača, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore un vadošā pētniece (projekta zinātniskā vadītāja)
- Dr. philol. Ilze Lokmane, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas asociētā profesore un vadošā pētniece (projekta galvenā izpildītāja)
- Dr. philol. Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi), Kioto Universitātes (Kyoto University, Japan) docents (projekta vadošais eksperts un galvenais izpildītājs)
- Dr. philol. Inta Urbanoviča, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente (projekta eksperte un izpildītāja)
- Mg. hum. Tatjana Pakalne, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa (projekta eksperte un izpildītāja)
- Ph.D. Kristīne Levāne-Petrova, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētniece (projekta eksperte un izpildītāja)
- Mg. hum. Ieva Auziņa, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente, LU Valodu un kultūru studiju doktorantūras studente (projekta eksperte un izpildītāja)
- Mg. hum. Anita Butāne, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa (projekta eksperte un izpildītāja)
- Bc. hum. Vanesa Balmane, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodniecības, literatūrzinātnes un kultūras studiju maģistra programmas studente (projekta eksperte un izpildītāja)
- Bc. hum. Milans Hoplīčeks (Milan Hoplíček), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodniecības, literatūrzinātnes un kultūras studiju maģistra programmas students (projekta eksperts un izpildītājs)
- Bc. hum. Paula Kļaviņa, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra programmas studente (projekta eksperte un izpildītāja)
- Paula Miķelsone, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas bakalaura studiju programmas studente (projekta eksperte un izpildītāja)
Plašāka informācija par projektu “Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)” pieejama: www.dlmdm.lu.lv
Projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” ietvaros
Projekta Nr.: VPP-LETONIKA-2022/3-0003
Projekta īstenošana: no 2022. gada 29. decembra līdz 2024. gada 19. decembrim
Projekta kopējais finansējums: 415 025 EUR
Projekta finansētājs: LR Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātnes padome
Projekta partneri: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (vadošais partneris), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Daugavpils Universitāte.
Projekta vadītāja: Eva Eglāja-Kristsone, PhD
Projekta koordinators LU Humanitāro zinātņu fakultātē: profesore Ieva Kalniņa (e-pasts: ieva.kalnina@lu.lv)
Projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” pētnieciskā grupa LU Humanitāro zinātņu fakultātē: Dr. habil. philol. profesore Janīna Kursīte-Pakule, Dr. philol. profesors Ojārs Lāms, Dr. philol. profesore Ieva Kalniņa, Mg. lektore Sigita Kušnere, Dr. philol. pētnieks Ingus Barovskis
Projekta mērķis
Projekts apvieno pētniekus no literatūrzinātnes, salīdzināmās literatūras, digitālo humanitāro zinātņu, kultūras un grāmatniecības vēstures studiju jomām, kā arī pedagoģijas profesionāļus. Projekta mērķis ir veikt pētījumus par literatūrzinātnes, literatūras, kultūras un sabiedrības daudzdimensionālajām attiecībām vēsturiskā un mūsdienu kontekstā. Viens no centrālajiem jautājumiem ir literatūras loma sabiedriskās domas un politisko naratīvu veidošanā mūsdienu un vēsturiskā perspektīvā, ietverot literatūras kritiku un cenzūru. Tāpat tiks pētīta sabiedrības literārā gaume, grāmatu patēriņš un aprite un lasīšanas paradumu dinamika, un tās pārnese uz citām radošajām industrijām, kultūras medijiem un izdevējdarbību. Būtiski aptvert arī savstarpēji cieši saistīto lasītprasmes un izglītības aspektu, izstrādājot un piedāvājot jaunus mācību līdzekļus un digitālos resursus lasītprasmes attīstīšanai dažādās Latvijas un diasporas iedzīvotāju grupās, ņemot vērā arī lasītāja dominējošā uztveres tipa vajadzības. Jaunās zināšanas un projekta rezultāti tiks integrēti Latvijas augstākajā izglītībā, pilnveidojot un attīstot studiju programmas un kursus un izstrādājot maģistra un doktora darbus. Projekta rezultāti ietvers piecas recenzētas monogrāfijas, vismaz 20 recenzētus zinātniskus rakstus, kas pieņemti publicēšanai, vismaz 30 konferenču referātus un daudzveidīgu sabiedrības informēšanu – populārzinātniskus rakstus, publiskas lekcijas, seminārus, sabiedrības iesaistes kampaņu.
Projekta Nr.: VPP-LETONIKA-2021/1-0006
Projekta īstenošana: 20.12.2021.–19.12.2024.
Projekta finansējums: LR Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas Zinātnes padome
Projekta vadītāja: Dr. philol. Ilze Auziņa (LU Matemātikas un informātikas institūts)
Projekta koordinatore LU Humanitāro zinātņu fakultātē: prof. Dr. philol. Andra Kalnača
Projekta partneri: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (vadošais partneris), Latvijas Universitāte (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Liepājas Universitāte
Projekta “Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība” (LATE) mērķis ir veikt mūsdienu latviešu valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās sistēmas, kā arī latviešu zīmju valodas izpēti, izmantojot datos balstītas metodes un attīstot ilgtspējīgus latviešu valodas resursus un rīkus. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiks attīstīta digitālā infrastruktūra valodas pētniecībai un tiks izveidoti jauni un papildināti esošie valodas resursi: latviešu valodas runas korpuss, latviešu zīmju valodas paraugkorpuss, leksiskā datubāze Tēzaurs.lv un “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca”. Veicot datos balstītus latviešu valodas pētījumus, tiks pilnveidots gramatiski marķētais latviešu valodas korpuss un fonētiski fonoloģiskās sistēmas apraksts. Projekta laikā izveidotie un pilnveidotie resursi tiks iekļauti vienotajā latviešu valodas digitālās pētniecības infrastruktūrā CLARIN-LV un izmantoti runas transkribēšanas, pēcrediģēšanas un subtitrēšanas platformas LATE izstrādē.
LU Humanitāro zinātņu fakultāte projekta īstenošanā ir viens no LU Matemātikas un informātikas institūta partneriem. LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas prof. Dr. philol. Andra Kalnača ir projekta 3. virziena “Datos balstīti latviešu valodas gramatikas pētījumi” vadītāja. Šī virziena uzdevums ir latviešu valodas gramatikas vienību un to variantu semantiski pragmatiski pētījumi, izmantojot dažādu korpusu sniegtās iespējas valodas materiāla atlasē un analīzē. No LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas projektā piedalās prof. Dr. philol. Andra Kalnača, asoc. prof. Dr. philol. Ilze Lokmane (abas – galvenās izpildītājas), Dr. philol. Daiga Deksne, Dr. philol. Solveiga Čeirane, Mg. hum. Tatjana Pakalne, kā arī studenti Mg. hum. Emīlija Mežale, Mg. hum. Klinta Mellupa (2021– 2023), Bc. hum. Paula Kļaviņa un Bc. hum. Milans Hoplīčeks (Milan Hoplíček) (visi – eksperti).
Informācija par projektu "Mūsdienu latviešu valodas izpēte un valodas tehnoloģiju attīstība" pieejama http://www.digitalhumanities.lv/projekti/vpp-late/
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Romānistikas nodaļas pētniecības projekts “Verbāls žests / mentāls žests” tiek īstenots 2023.–2024. gadā Francijas un Latvijas partnerības programmā OSMOZE sadarbībā ar Dižonas Universitātes Valodu un filozofijas fakultāti.
Projekta līguma Nr. LV-FR/2022/7
Projekta vadītāja – prof. Jeļena Vladimirska.
OSMOZE ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas Hubert Curien partnerības programma, kas veicina un attīsta augsta līmeņa zinātniski pētniecisko sadarbību starp Latvijas un Francijas zinātniskajām institūcijām.
Projektā paredzēts īstenot starpdisciplināru pētījumu valodniecības, neirolingvistikas un poētikas jomā ar mērķi noskaidrot žesta lomu valodā (fiziskais žests, verbālais žests, mentālais žests, estētiskais/poētiskais žests utt.).
Projekta realizācijas laikā Latvijas un Francijas sadarbības partneri īstenos apmaiņas darba vizītes, rīkos starpdisciplinārus seminārus, izstrādās individuālas un kolektīvas publikācijas. Projekta noslēgumā 2024. gadā iecerēta kopīgi organizēta starptautiska konference.
Vadītāja – prof. Ieva Kalniņa
Pētījuma centrā ir Latvijā tapusī literatūra, kas tiek skatīta gastropoētiskā aspektā. Pētniecības objekts ir latviešu literatūra, arī Latvijas tapusī vācbaltiešu, ebreju un krievu literatūra un pavārgrāmatas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas nozīmes un funkcijas pilda ēdiena un dzēriena, ēšanas un dzeršanas, to gatavošanas, ēdienreižu, garšas, baudas un viesmīlības (tālākajā tekstā – ēdiens) tēlojums, kā ēdiena mainīgās reprezentācijas atklāj transformācijas sabiedrībā un kultūrā, kā mainās nacionālās identitātes un pašidentitātes sociālais konstrukts literārā tekstā. Literatūrā un pavārgrāmatās ēdiens tiek raksturots ne tikai kā cilvēka elementāro vajadzību apmierinātājs, tas ir arī daudzveidīgas komunikācijas un informācijas nesējs. Pētījumam ir starpdisciplinārs raksturs, tomēr gastropoētikas rāmējums nosaka, ka ir ievērots metaliterārais un literārais konteksts.
Projekts tiek izstrādāts Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedrā. Tajā piedalās profesori Māra Grudule un Ojārs Lāms, lektore Sigita Kušnere, doktorants Arturs Skutelis un doktora grāda pretendents Mārtiņš Laizāns, kā arī Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentes Ruta Kurpniece un Diāna Kaņepe. Projektā piedalās arī citu institūciju pētnieki: galvenā izpildītāja ir Astra Spalvēna (RISEBA), krievu un ebreju literatūru pēta doc. Svetlana Pogodina (HZF Rusistikas un slāvistikas nodaļa), ebreju literatūru – Iveta Leitāne (Bonnas universitāte), lietuviešu emigrācijas literatūru Laura Laurušaite (Lietuvas Literatūras un folkloras institūts), latviešu dzeju – Ieva E. Kalniņa (LU LFMI), pavārgrāmatas – Gita Krūmiņa-Zemture (Latvijas Lauksaimniecības universitāte).