Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Atskats uz konferenci “Latvistika: tagad un turpmāk III”

04.12.2018.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē 30. novembrī jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās starptautiska zinātniska studentu konference “Latvistika: tagad un turpmāk”, kurā piedalījās 20 studenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Krievijas un Indijas.

Ideja par šāda veida konferenci radās 2016. gadā, kad ar pasniedzēju atbalstu tika noorganizēta pirmā konference “Latvistika: tagad un turpmāk”, kurā piedalījās 17 studenti. Pēc pirmās konferences panākumiem bija skaidrs – konferencei ir jākļūst par tradīciju, kas vieno un ļauj satikties studentiem no Latvijas un ārzemēm, kuru intereses un pētniecības loks aptver latvistikai un baltistikai svarīgus jautājumus.

Konferences mērķis ir veidot starptautisku sadarbību un dalīties pieredzē ar dažādu studentu jaunatklājumiem latviešu valodā, literatūrā, folklorā un kultūrā, ka arī aktualizēt latvistikas studijas un izcelt to nepieciešamību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Konference ir viens no veidiem, kā stiprināt valodas un kultūras tradīcijas, pievēršoties gan vēsturiski nostiprinātām vērtībām, gan atklājot ko jaunu.

Studentu loks, kas piedalījās konferencē, ir gana plašs – gan studenti, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan ārzemnieki, kas pārvalda latviešu valodu ļoti labā līmenī, gan tādi, kas tikai pavisam nesen uzsākuši latviešu valodas studijas – tomēr visus vieno kopīgs mērķis, kas saistīts ar latviešu valodu, literatūru vai kultūru.

Dalībnieki par konferencē pieredzēto:

“2018. g. 29. un 30. novembrī piedalījos starptautiskājā zinātniskājā studentu konferencē “Latvistika: tagad un turpmāk III”. Konferencē tikās dažāda līmeņa (gan bakalura, gan maģistra un doktorantūras programmas) studenti no dažādām valstīm ar priekšnesumiem par visdažādākām tēmām. Kā ārzemniecei, kura interesējas par latviešu valodu un kultūru, man ir ārkārtīgi svarīgi sekot līdzi latvistikas attīstībai un to jauniem pētījumiem, kā arī iepazīties ar jauniem latvistikas pētniekiem. Tā kā latvistika ir, pirmkārt, zinātne par latviešu valodu, literatūru, vai kultūru vispār, lietderīgi ir uzzināt par šīm lietām, atrodoties Latvijā, runājot ar latviešiem vai apmeklējot ar minētiem aspektiem saistītas vietas. Ekskursija uz Rakstniecības un mūzikas muzeju bija viena no tām.

Minēto dalībnieku un viņu priekšnesumu tematu daudzveidība, manuprāt, ne mazāk iederas konferences mērķim, jo tā var paplašināt redzesloku, kā arī mudināt domāt par saviem pētījumiem no cita redzesloka, tādā veidā palīdzinot pilnveidot savu pētījumu. Interesantas debates par latvistikas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, sniedza priekštatu par baltistikas centriem Polijā, Čehijā, Krievijā vai Lietuvā.

Konferenci vērtēju ļoti pozitīvi, gan apgūstot informāciju no priekšnesumiem, gan iepazīstoties ar latviešu kultūras entuziastiem.”

Naďa Vaverová, Prāgas Kārļa universitāte

“LU HZF studentu konference bija tāda, ko gribētos apmeklēt vēlreiz. Tā bija pirmā konference, ko apmeklēju kā dalībniece un, lai arī jāatzīst, ka mazliet baidījos, patiesi priecājos, ka piedalījos šajās divās diskusiju un prezentāciju dienās. Bija interesanti dzirdēt netālo kaimiņu – poļu, lietuviešu, čehu un krievu – studentu pētījumus un piezīmes par studiju procesiem viņu universitātēs, kā arī apmainīties ar kultūras pieredzēm. Priecēja, ka rīkotāji bija parūpējušies par labu organizētību un patīkamu, draudzīgu atmosfēru.”

Antra Kapilniska, Latvijas Kultūras akadēmija


“Šī gada konferencē “Latvistika: tagad un turpmāk III” bija ļoti jauka, draudzīga un zinātniska atmosfēra. Konferences rīkotāji bija mums sarīkojuši ekskursiju Rakstniecības un mūzikas muzejā, kur mums bija iespēja sastapties ar suvenīriem un dažādām lietām, kuras bija cilvēkiem, par kuriem iepriekš tikai lasījām vai dzirdējām. Pirmājā konferences dienā arī varējām dzirdēt jaunākos latviešu dzejniekus ar viņu dzejoļus. Konferences dalībnieki savos referātos stāstīja par savām pētniciskajām tēmām, dzirdējam referātus par visjaunāko literatūru, folkloru, kultūru un valodniecību. Pavadītais laiks Rīgā, kā vienmēr bija ļoti jauks un lietderīgs, zinu, ka katrs konferences dalībnieks aizbrauca no Latvijas bagatāks – gan ar zinātnisku, gan draudzīgu pieredzi.”

Lesław Góral, Varšavas Universitāte


“Es atbraucu uz konferenci no Pēterburgas, un tā bija man pirmā konference. Es ļoti baidījos, bet viss bija tiešām lieliski. Lai gan Rīgā bija ļoti auksti, konferencē man bija silti, tāpēc ka visi dalībnieki bija brīnišķīgi, laipni un tiešām jauki. Man nav bijusi iespēja pietiekami daudz praktizēt latviešu valodu, bet tas netraucēja, domāju, ka konference ne tikai palīdzēja man brīvi un bez kautrēšanās runāt latviski, bet arī deva daudz ko vēl – jaunas iepazīšanās, zināšanas, paplašināja redzes loku. Ceru, ka nākamajā gadā es vēlreiz braukšu nu jau uz latvistikas konferenci.”

Anastasia Balčunas, Sanktpēterburgas Valsts universitāte


“Man bija prieks un lepnums kā uzstāties, tā arī klausīties referātos. Tāpat, sajūsmu izraisīja fakts, ka biju liecinieks tam, kā konferences dalībnieki ar krievu, poļu, čehu un lietuviešu (protams, arī latviešu) dzimto valodu kā starpnāciju saziņas līdzekli izmanto latviešu valodu. Kam tādam biju liecinieks pirmo reizi, ja ņem vērā faktu, ka cilvēkiem ar ne-latviešu dzimto valodu, pastāvīgās uzturēšanās vieta atšķiras no Latvijas. Tomēr, biju liecinieks arī jautājumiem, kuri viennozīmīgi pārsteidza mani ar savu nelabvēlīgo ietekmi uz latviešu valodas attīstību: universitātēs, kurās ir iespēja izvēlēties starp latviešu un lietuviešu valodas studijām, vairums studentu izvēlas lietuviešu valodas studijas. Tas vedina domāt par starptautiska līmeņa latvistikas studiju atstāšanu novārtā no Latvijas valsts iestāžu puses, proti, valsts veicināšanas programmu trūkumu latviešu valodas un kultūras iepazīšanai un popularizēšanai ārvalstīs. Tomēr, šo apstākli nav spējīgs mainīt neviens cits kā ieinteresēti latvistikas studiju atbalstītāji mūsu pašu zemītē. Ir jāmācās no tā, kā lietuvieši atbalsta savas valodas un kultūras studijas ārvalstīs un jādara labāk par viņiem.”

Zigmārs Jānis Ziemelis, Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte

Konferences norisi finansiāli atbalstīja Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Studentu padome, Valsts kultūrkapitāla fonds, kā arī sponsori Magic Corn un Burn Energy.

Konferences “Latvistika: tagad un turpmāk” organizatori plāno turpināt iesākto tradīciju un cer uz tikšanos ar visiem arī nākamajos gados!

LU HZF baltu filoloģijas studenti
Ieva Bukša, Marija Bebre, Ruta Kurpniece, Diāna Kaņepa un Mārtiņš Laizāns